Jau esmu stāstījusi, ka filmas neskatos otru reizi, bet vakardien mēģināju skatīties savu mīļāko filmu Vanilla sky otro reizi. Un nevarēju, bet ne tāpēc, ka neinteresanti, bet tāpēc, ka pārāk smagi. Un tajā brīdī, kad Pēnelope aiz prieka palēcās dīvānā, uzreiz pēc tam kad eleganti Krūzu bija pa durvīm izvadījusi, tad arī es gandrīz palēcos. Tas ir viens no labākajiem filmas momentiem. Tas dabīgi viltīgais prieks. Tādā vien varētu dzīvot.
Say everything now, now, now, now.