ar zaļo ceturtdienu runājot... :
Ap Lelū caturtdīni saimineicas slādz klāvus, jo
tymā naktī staiguoj rogonas un cierp vuškys; kuru
vušku nūcierp, tei nūsabeidz. Vīnu reizi bejis
taids gadējums: puika soka sovai muotei, ka šis
īškut uz klāvu vušku sorguotu un nukerškys, kas
vuškys cierpūt. "Labi!" atsoka muote. Puika aizīt
uz klāvu un nusaglobuoj, tai ka juo nikas naredz,
a muote aizsadar klāva durovas. Pušnaktīs īlein
klāvā rogona, nucierp vysas vuškas un puika jis
rogonai nikuo navarieja padarēt; no tuo breiža
puika palīk slyms un numierst.
Ap Lelū caturtdīni saimineicas slādz klāvus, jo
tymā naktī staiguoj rogonas un cierp vuškys; kuru
vušku nūcierp, tei nūsabeidz. Vīnu reizi bejis
taids gadējums: puika soka sovai muotei, ka šis
īškut uz klāvu vušku sorguotu un nukerškys, kas
vuškys cierpūt. "Labi!" atsoka muote. Puika aizīt
uz klāvu un nusaglobuoj, tai ka juo nikas naredz,
a muote aizsadar klāva durovas. Pušnaktīs īlein
klāvā rogona, nucierp vysas vuškas un puika jis
rogonai nikuo navarieja padarēt; no tuo breiža
puika palīk slyms un numierst.