:
Biju pie neiroloģes. Pirmais, ko viņa pajautāja, paskatoties no sākuma uz manām analīzēm un pēc tam uz mani, bija: "Jūs jau esat tāda dzīvespriecīga pēc dabas, vai ne?"
:
Vienvārdsakot, vakar biju Slokā. Tur iepazināmies es vietējiem romiem, kuri ir aktīvi bokseri, bet brīvajā laikā uzņem filmu "par visu". Šie sirsnīgie un neaprakstāmi forši čaļi mums izrādīja visu Sloku, norādīja, ka mums jau nemaz neizskatās 30, uz pieprasījuma padziedāja, salauza mūsu sirdis tiktāl, ka beidzu smaidīt tikai šodien. Nu, otra Elīna vēl smuki 6dienai par šo uzrakstīs, bet es tikai gribēju piefiksēt. Laikam to, cik žigli daži pieaug klāt sirsniņai.
Mūzika: kamēr vien akmens augs
:
nebūšu oriģināla, bet gribu nošaut savus augšas kaimiņus, jo viņi organizē deju pulciņus līdz diviem naktī un smēķē pie atvērta loga vismaz 10x dienā. Hau, esmu runājusi. Kur mana bise.