:
Šodienas pirmā daļa tika pavadīta lielā saspringumā - uz vienu datoru biju es, kurai bija jāstrādā VISLAIK, un mamma, kurai vajadzēja līdz 12iem pabeigt zīmēt un izdrukāt 3 projektus. Protams, vienā brīdī pazuda arī elektrība. Tam pa vidu vēl vectētiņam un tētim kaut kur atpakaļceļā no meža nomira traktors un vajadzēja braukt viņiem pakaļ. Un vēl pa vidu bija cilvēks, kurš solījās nošauties,ja nedabūs projektu laikā. Viss kaut kā tomēr beidzās labi, pa vidu vectētiņš vēl pamanījās izstāstīt daudzus stāstus, vienu no tiem īsi atstāstīšu. Braukuši ar zaparožecu (jeb kā pats teica - vardīti) viņš un 4 kundzes sēņot. Nu, iebraukuši diezgan dziļi, pēc sēņošanas saprot, ka tāpat laukā netiks, jo apgriezties nav kur, bet atpakaļgaitā braukt nezkāpēc nav varējuši. Līdzbraucējas bijušas diezgan avantūrisku dabu, saskatījušās un pacēlušas zapiņu gaisā un vienkārši gaisā arī apgriezušas. Tāds stāsts. Tad vēl labs bija par to,kā viņš 36ajā gadā pirmo reizi redzējis zilonu - tas bijis atvests uz Madonu ar vilcienu un vedēji neesot varējuši lāga izstūķēt ārā no vagona. Cik labi, ka mājās ir savs minhauzens :)