:
Nezinu, kā citām jaunkundzēm/kundzēm, bet man vēljoprojām ir trauma no mājturības stundām. Tā kā mana mamma man nelika būt "labai meitenei" (pārāk nekušināja, atļāva skriet, vilkt, ko es gribu un būvēt štābiņus), tad spilgti atceros sākotnējo mājturības skolotājas nosodījumu par savu uzvedību un vēlmēm, ko darīt stundās. Jāsaka godīgi, ka man daudz ko piedeva, jo vecmamma skolotājai bija draudzene, nu, jo pati skolotāja (vecmamma mācīja darbmācību, mazajām klasēm, kad vēl visi kopā kaut ko lipina). Lūk, sākās šīs atdalītās puiku un meiteņu apmācības, kurās mums bija jāšuj priekšauti (atceros,ka atnesu tādu speķainu, tak jau biju kaut kur vecmammas uzšūto pa zemi nomētājusi), jātaisa mannā un jāada cepures, bet puikām tika visi, manās acīs, foršie darbi - putnu būrīšu taisīšana, naglošana un vēl kaut kādas muļķības. Tāpēc vairāk par visu gribējās vienu darbu - sagatavoto ēdienu nest puikām, lūk, un tad bija iespēja dažas minūtes padzīvot viņu darbmācības pasaulē...tā bija pasaka!
Ko es gribēju teikt - varbūt vajadzētu skolās "rotējošo" mājturību - t.i. lai puikas iemācās arī pankūkas cept, bet meitenes - arī naglas sist. Tas taču būtu tik burvīgi un vienlīdzība būtu vēl nebijušos augstumos. :)
upd. hedera saka,ka tas jau esot ieviests - varot izvēlēties! vai ir kāds vecāku bērns,kas var apstiprināt/komentēt?
Ko es gribēju teikt - varbūt vajadzētu skolās "rotējošo" mājturību - t.i. lai puikas iemācās arī pankūkas cept, bet meitenes - arī naglas sist. Tas taču būtu tik burvīgi un vienlīdzība būtu vēl nebijušos augstumos. :)
upd. hedera saka,ka tas jau esot ieviests - varot izvēlēties! vai ir kāds vecāku bērns,kas var apstiprināt/komentēt?