:
Šo zirgu es satiku reizē, kad izdomāju, ka man jābrauc uz Teiču purvu. Teiču purvā ieeja bija aizliegta, atslēga bij nolauzta, bet mēs toreiz braucām tik iekšā, bišķi baidoties nogrimt, bišķi no kāda mežsarga. Aizbraucām līdz galam, bet tur kā vēl viens sargs, pirms visām takām, stāvēja šis zirgs. Vecs kā pasaule, jau deviņos līkumos. Vēlāk, kad uzzināju ka man tur tieši 500 metrus tālāk ir vectēva dzimtās mājas, braucu ciemos. Un tad man pastāstīja, ka šis zirgs uz pirmajām rudens salnām pats esot pārgrauzis virvi un aizgājis nomirt purva takās. Tur bija tūkstots čūskas, nesaprotu, kā viņš tur tik ilgi varēja nebaidīties nāves.
