: rudens dinamīts
Šodien biju centrālās Vidzemes rudenī. Sāku ar Mālpils muižiņu, pārgāju uz vietējo kultūras centru. Pēc tam biju zaļajā velna gravā, tur ir milzu akmeņi milzu upē un pūpēžu bandas uz takām. Bet es neapmulsu un padevos rallijam pa Gaiziņparka teritoriju. Uzbraucu augšā pašā kalnā, lai secinātu, ka rīta rēta, ko uztaisīju bembītim ir diezgan nāvējoša un mašīna vairāk neiet. Ko darīt? Spēlēt badmintonu, protams. Un nekas, ka līst, galvenais, lai nav vējš. Labi, tā kā bembis man vairs nav pirmo dienu un es zinu, kur ir akumulators, kā to noskrūvēt un uzskrūvēt, uz īsu laiku tomēr piedabūju to pie dzīvības. Pēc tam Tik skaisti zemes ceļi, nu tā, ka tu brauc un gribi apstāties visu laiku - brauc pa tiem Vidzemes dziļajiem laukiem, un tur reāli vienam saimniekam tāds divsimtgadīgs ozolu dārzs hektāru platībā. Skaisti, vienkārši neaprakstāmi skaisti. Pēc tam jau kaut kā tikām līdz Koknesei, paņēmām Šakāļa prieku, vectētiņa raizes, Pārdaugavas karalistes atslēgas, paēdām Rūdī un biju jau mājās. Vairāk tādas dzīvotdienas. Nē, nu labi, man jau tāpat ir daudz, bailes prasīt vēl :)
Šodien biju centrālās Vidzemes rudenī. Sāku ar Mālpils muižiņu, pārgāju uz vietējo kultūras centru. Pēc tam biju zaļajā velna gravā, tur ir milzu akmeņi milzu upē un pūpēžu bandas uz takām. Bet es neapmulsu un padevos rallijam pa Gaiziņparka teritoriju. Uzbraucu augšā pašā kalnā, lai secinātu, ka rīta rēta, ko uztaisīju bembītim ir diezgan nāvējoša un mašīna vairāk neiet. Ko darīt? Spēlēt badmintonu, protams. Un nekas, ka līst, galvenais, lai nav vējš. Labi, tā kā bembis man vairs nav pirmo dienu un es zinu, kur ir akumulators, kā to noskrūvēt un uzskrūvēt, uz īsu laiku tomēr piedabūju to pie dzīvības. Pēc tam Tik skaisti zemes ceļi, nu tā, ka tu brauc un gribi apstāties visu laiku - brauc pa tiem Vidzemes dziļajiem laukiem, un tur reāli vienam saimniekam tāds divsimtgadīgs ozolu dārzs hektāru platībā. Skaisti, vienkārši neaprakstāmi skaisti. Pēc tam jau kaut kā tikām līdz Koknesei, paņēmām Šakāļa prieku, vectētiņa raizes, Pārdaugavas karalistes atslēgas, paēdām Rūdī un biju jau mājās. Vairāk tādas dzīvotdienas. Nē, nu labi, man jau tāpat ir daudz, bailes prasīt vēl :)