: sirds dinamīts, protams
Labi, tātad, nu jau sen atpakaļ, tas ir 4dien biju Kurzemē, bijām pie Valtera tēta, kurš mums sadeva līdzi kaudzi pudeļu neprātīgi garšīgu mājas vīnu, medu, zinību un daudz laba vēlējumi. Tālāk devāmies pusdienot uz Velnakmens - pīrādziņi un zero koliņa bija tieši laikā. Pēc tam biju mežā ar Kārli, tas arī bija forši, izrādās, ka ir cilvēki, kuri atpazīst tikai gailenes (pie tam ļoti vāji), toties ļoti labi zina brūkleņu labākās vietas :), tad es nekautrējoties divos setos sasitu leitnantu K. badmintonā, palaidu viņu mājās un pati devos bildēt Elīnu M., atkal mežā. Pēc tam es vairākas dienas vārīju ābolu un bumbieru zaptes, skatījos dawsons creek, izlasīju divgrāmatas un kaut kā mistiski (ar Zilupes vilcienu) tiku līdz Rīgai. Rīgā es iekāpu 5.tramvajā,kurš sāka mani vest uz Sarkandaugavu, nevis Pārdaugavu, pēc kā es sadusmojos un paņēmu taksi. Pārdaugavas karalistē sveces un jau gatavas vakariņas. Labi dzīvoju.
ā, un vēl, ko. vectētiņs bija atnācis vienu dienu, sāka šo to stāstīt par savu dzīvi, ij pieminēja savu māsīcu, kura aizbēgusi uz Ameriku kara laikā, un kuras adrese jau sen kā pazudusi. Skaidrs, ka es atradu viņas mazmeitu feisbukā un atjaunoju komunikāciju. Labs darbs, kas padarīts :)
Labi, tātad, nu jau sen atpakaļ, tas ir 4dien biju Kurzemē, bijām pie Valtera tēta, kurš mums sadeva līdzi kaudzi pudeļu neprātīgi garšīgu mājas vīnu, medu, zinību un daudz laba vēlējumi. Tālāk devāmies pusdienot uz Velnakmens - pīrādziņi un zero koliņa bija tieši laikā. Pēc tam biju mežā ar Kārli, tas arī bija forši, izrādās, ka ir cilvēki, kuri atpazīst tikai gailenes (pie tam ļoti vāji), toties ļoti labi zina brūkleņu labākās vietas :), tad es nekautrējoties divos setos sasitu leitnantu K. badmintonā, palaidu viņu mājās un pati devos bildēt Elīnu M., atkal mežā. Pēc tam es vairākas dienas vārīju ābolu un bumbieru zaptes, skatījos dawsons creek, izlasīju divgrāmatas un kaut kā mistiski (ar Zilupes vilcienu) tiku līdz Rīgai. Rīgā es iekāpu 5.tramvajā,kurš sāka mani vest uz Sarkandaugavu, nevis Pārdaugavu, pēc kā es sadusmojos un paņēmu taksi. Pārdaugavas karalistē sveces un jau gatavas vakariņas. Labi dzīvoju.
ā, un vēl, ko. vectētiņs bija atnācis vienu dienu, sāka šo to stāstīt par savu dzīvi, ij pieminēja savu māsīcu, kura aizbēgusi uz Ameriku kara laikā, un kuras adrese jau sen kā pazudusi. Skaidrs, ka es atradu viņas mazmeitu feisbukā un atjaunoju komunikāciju. Labs darbs, kas padarīts :)