sestdienas naktī biju skatīties Lapsu kalnā stirnas, pēc tam iepazinos ar ceļazīmju dažādo nozīmi, dziedāju, ka ārā līst, ķēru lietu uz mēles, braucot labā ātrumā, sadziedājos ar koristiem šūpojoties. Vakar biju ekskursijā uz Mārcienas pusi, tur ir fantastiska baznīca, kā arī pamests PSRS armijnieku ciemats, visu izložņājām, riktīgi interesanti. Tad vēl vakarā nebija elektrības, tāpēc es iestādīju bērzu, izslaucīju grīdas, saņēmu ielūgumu uz kāzām, saplūcu rabarberu jūru. Un pats labākais ir tas, ka tagad katru dienu būs tādas dzīvotdienas! Vismaz visu vasaru esmu tā ieplānojusi :) :