:
Bet tagad ir bišķīt kā bērnībā. Nāku jau tādā pustumsā atpakaļ pa Rožu ielu no parka, un man pretī skrien Inguss, pretējās ielas puses kaimiņš. Skrien, saka, ka arī vairs nestrādā, tagad jau arhitektus nevajagot. Esot daudz laika, kāpēc lai neskrietu. Tagad mēs visi atkal savāksimies Daugavas ielā un taisīsim plastalīna mājas. Baigais laiks par sevi padomāt.