: aprīļa pilieni
Vakardiena sākās agri - divos naktī, kad Aizkrauklē savācu kundziņu no stacijas. Pēc tam nakts melnumā braucām šūpoties, un tas bija forši - pilnmēness, kas atspīd Daugavā, turpat netālu no krasta mašīna, kurā skan "Šai rudenī.." tik skaļi, ka nedzirdu, kā elpoju, bet tas vienalga, jo uzšūpojos līdzpat mēnesim. No agrā rīta palīdzējām te Jancim un pārējiem laivu brauciena sākumā, bet pēc tam aizbraucām uz Jēkabpili, atrādīties Mārča vecvecākiem, tur nomontējām veco antenu, paēdām pīrāgus un šāvām tālāk uz Viļāniem, precīzāk, uz Samiņiem. Tur, lauku mājās, izrakts tik milzīgs dīķis zivīm, kā visa mana skola, bet ar tekstu "nu, lai būtu, kur svētdienās aizbraukt pamakšķerēt.." :D. Nu neko, tur izballējāmies, līdz upei arī aizgājām un vakarā braucām uz Viļāniem, palikām tur pa nakti, otrā mājā. Cēlāmies agri, sitāmies ar olām un gājām uz pasaulslaveno Viļānu pavasara gadatirgu. Es nopirku mājas upeņu vīnu, pīto grozu sēnēm, kārtīgas mednieku desas, trīs koka karotes un pats galvenais - ābelīti. Tad nu tāļāk braucāk uz Rēzekni, apskatīt Latgles Māru, tā gan - stāvēja lepna, lepna, spīdēja saulē. Bet nu Rēzekeni cauri - pa taisno uz Pelēčiem, tur viss sakārtots, smuki. Pēčāk jau caur Līvāniem un Jēkabpili uz Koknesi. Ābelīti jau iestādījām, lapas pagrābām, tagad var atlaisties :)
(sen jau biju pelnījusi tiesības..) :)
Vakardiena sākās agri - divos naktī, kad Aizkrauklē savācu kundziņu no stacijas. Pēc tam nakts melnumā braucām šūpoties, un tas bija forši - pilnmēness, kas atspīd Daugavā, turpat netālu no krasta mašīna, kurā skan "Šai rudenī.." tik skaļi, ka nedzirdu, kā elpoju, bet tas vienalga, jo uzšūpojos līdzpat mēnesim. No agrā rīta palīdzējām te Jancim un pārējiem laivu brauciena sākumā, bet pēc tam aizbraucām uz Jēkabpili, atrādīties Mārča vecvecākiem, tur nomontējām veco antenu, paēdām pīrāgus un šāvām tālāk uz Viļāniem, precīzāk, uz Samiņiem. Tur, lauku mājās, izrakts tik milzīgs dīķis zivīm, kā visa mana skola, bet ar tekstu "nu, lai būtu, kur svētdienās aizbraukt pamakšķerēt.." :D. Nu neko, tur izballējāmies, līdz upei arī aizgājām un vakarā braucām uz Viļāniem, palikām tur pa nakti, otrā mājā. Cēlāmies agri, sitāmies ar olām un gājām uz pasaulslaveno Viļānu pavasara gadatirgu. Es nopirku mājas upeņu vīnu, pīto grozu sēnēm, kārtīgas mednieku desas, trīs koka karotes un pats galvenais - ābelīti. Tad nu tāļāk braucāk uz Rēzekni, apskatīt Latgles Māru, tā gan - stāvēja lepna, lepna, spīdēja saulē. Bet nu Rēzekeni cauri - pa taisno uz Pelēčiem, tur viss sakārtots, smuki. Pēčāk jau caur Līvāniem un Jēkabpili uz Koknesi. Ābelīti jau iestādījām, lapas pagrābām, tagad var atlaisties :)
(sen jau biju pelnījusi tiesības..) :)