Princese Zeltīte

Arhivētais

12. Februāris 2008

09:28: Tā kā man pašai liekas, ka man ir A hepatīts un malārija, drošs paliek nedrošs, šodien pieteicos uz asins analīzēm.

11:15: Vidusskolā, literatūras stundās, mana mīļākā nodarbošanās bija veco Karogu lasīšana. Sēdēju pēdējā solā, pašā stūrī pie grāmatplaukta (lasīt "kārdinājumplaukta"), un kāri riju Karogus zem galda, ik pa laikam kaut ko pasakot, lai parādītu, ka vēl esmu klasē. Bet vidusskola vispār bija labais laiks, jo mēs bijām pavisam maza klase, lauku skolā, visskaistākajā vietā pasaulē. Reizēm es domāju, ka labi, ka mēs-bijušie klasesbiedri vairs gandrīz nesatiekamies, jo mūsu tā laika attiecības bija tik labas, tik izkoptas, tik pateicīgas, ka negribētos to visu sabojāt, kopīgi iedzerot Koknesē bezmaz vai katru nedēļas nogali. Pietiek ar to vienu reizi gadā, kad visi ir pārlaimīgi otru satiekot un aprunājot B klasi. Vispār šodien es jums pastāstīšu par savu skolu un dažādiem ļaužiem tajā.

11:20: Par skolotājiem.
Šis nebūs par vidusskolu, jo skolotāja Maija Megne mācīja mājturību, kura beidzās 9. klasē. Megne bija visieturētākā persona, kādu jebkad esmu pazinusi. Viņa nekad nekur negāja bez sava vīra, kurš bija/ir skolas grāmatvedis, arī pusdienas viņa nopirka ēdnīcā burciņā un gāja ēst tās savā kabinetā ar vīru. Tikai vienu reizi redzēju, kā viņa zaudēja pacietību un bļāva, neatceros vairs, kāpēc, bet sejas krāsu gan atcerēšos mūžam - tieši uz mata kā biete. Gan jau Megne zināja, ka lielāko daļu mūsu rokdarbu patiesībā dara mammas un vecmammas. Reizēm iedomājos - nez, kā tagad ir, kad lielākā daļa vecmammu vairs nav - kas pilda sarežģītos tamborēšanas darbus, kas šuj priekšautus un ada džemperus? Bet varbūt visi to māk, tikai mēs tādi haļafščiki bijām. Taču visvairāk Megni kaitināja, ja kāda no šujmašīnām nedarbojās un kāds to skaļi pasaka, jo viņas klasē visam vienmēr bija jābūt kārtībā.

11:35: Novika
Tad vēl noteikti jāpastāsta par Rasmu Noviku. Viņa ir ļoti veca un kolorīta. Viņas biogrāfija internetā skatāma te: http://www.gramata21.lv/users/novika_rasma/. Interesants fakts: "52 mani bijušie audzēkņi ir vācu valodas skolotāji dažādās Latvijas skolās.", "Par savu pedagoga darbu augstākie valsts apbalvojumi ir: ordenis Goda zīme 1960. gadā un Triju zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes goda zīme zeltā 1999. gadā.". Visi Noviku sauc par Torti, taču neviens nezina kāpēc, viņa ir mācījusi arī manu mammu un skaidrs ir viens - tā iesauka jau bijusi no tiem laikiem. Novikai bija īpaši labiekārtots kabinets ar kaut kādiem mikrofoniem pie katra sola un stikliem starp sēdētājiem, taču neko no tā nekad nedrīkstēja aiztikt. Man liekas, ka neviens nomums tā arī vāciski pie viņas neko neiemācījās, jo varēja teikt, ko grib, taču viņa nedzirdēja, taču, lai nezaudētu pašcieņu, izlikās, ka dzird, tāpēc nekāda mācīšanās, protams, nenotika. Katru stundu toties bija vingrošana un kaut kāda dziedāšana arī, cik atceros. Tagad Rasmai ir 90 gadi, taču viņa nekad neiziet no mājas neuzkrāsojusies un kurpēs bez papēžiem. Nu, tur jau daudz tie stāsti par viņu - kā viņa uzkāpj kalnā dažādās ekskursijās, kur citi nemaz līdz pusei netiek, vai kā pirmajā rindā aizmieg koncerta laikā un sāk krākt. Vēl viņa kara laikā bija noskuvusi uzacis un tās nekad neatauga, tāpēc viņa katru rītu tās zīmēja ar acu zīmuli. Un ticiet man - nekas nav tik grūti, kā noturēties un nesmieties, vai tieši otrādi - saņemties un pateikt, ka viena uzacs ir aizmirsta uzzīmēt.

11:36: Tā ir Ņina Kivleniece, kas mācīja fiziku. Viņai ļoti patika puikas, bet ne tie, kuri "taisās kā meitenes ar tiem auskariem un gariem matiem". Fizikas zināšanas viņa vērtēja pēc uzcītības un tā, kādā rokrakstā viss pierakstīts kladē. Ņinai ir visskaistākais krievu akcents, kādu esmu dzirdējusi. Ņina pamatskolā bija audzinātāja arī A klasei - puiku klasei, un kad es tagad domāju - viņiem nebija ideālākas audzinātājas par viņu, jo Ņina noteikti viņus saprata. Vislabāk mums patika eksperiments, kad bija visiem jāsadodas rokās un jāvada elektrība caur rokām. Lieki piebilst, ka man blakus stāvēja Imants, un manas rokas jau elektrizējās arī bez visas elektrības. :)

11:59: un vēl
es gribēju pateikt, ka man šodien ir gandrīz vārda diena, tā kā drīkst sveikt. Tie, kuri vēl nezina šo stāstu: mamma bija mani iecerējusi saukt par Līnu, bet tā kā neilgi pirms manas piedzimšanas Kokneses bērnudārzā viena auklīte, vārdā Līna, nositās ar gludekli, vecmamma sataisīja traci, ka tas uz nelaimi un nekāda Līna nesanāca. Bet mammai un tētim ļoti patika tas vārds, tā kā piešķieba to E klāt un sanāca pavisam modīgi. Iedzeršu vīniņu šodien sev par godu :).

16:51: nu, kurš no mums ir vispopulārākais sesks?!?


17:00: Jau biju aizmirsusi, cik ļoti man patīk Baložu pilni pagalmi.
Kādreiz es nemaz Baložu pilnus pagalmus nedrīkstēju klausīties, vispār nekvalitatīva mūzika man kādreiz bija aizliegta, varbūt tieši tāpēc tagad to tik kāri klausos.

current music: "Ap (starp) mums" - "Baložu Pilni Pagalmi"

Powered by Sviesta Ciba