: vai es vispār varu pastāstīt - http://www.youtube.com/watch?v=1IManw5Ciyo
man liekas-nevaru. Braucām no Kokneses pa Zemgales zemes ceļiem, vienos naktī, meklēdami no sākuma Vecumniekus, pēc tam Iecavu, pēc tam Jelgavu, Staļģeni un Vecsvirlauku, stājām pēc kilograma saldējuma, iekļuvām gandrīz divās avārijās, pilnmēness un nabas psihā dziesma darīja savu, uzmodinājām Krišjāni nakts vidū un ballīte var sākties. Kā nu kuram gan, es, protams, gāju gulēt. Rīts pirms saullēkta pie Lielupes, tad jau saullēkts uz milzu lauka uz ķīpu kaudzes, saule dega, laikam jau juta, ka saulgrieži. Tad es nogulēju līdz vieniem dienā lapseņu midzeņa vidū, gāju strādāt, sanagloju kādas 30 naglas jaunajā garāžā/šķūnī, un atkal - burvīgais saulriets saules ielejā, pēc tam gandrīz uzreiz mēness lēkts un tad es klausījos Mika dzīvesstāstu. Miks dzīvojis gan mežā, gan pie krišnaītiem, gan kā budzis, tagad mūrē kamīnus, meklē sev sievu, vēlams vārdā Elīna. Dedzinam kalnu, daži pliki lec ugunī, ne no kā nebaidās, dziedam latagliešu dziesmas, maldāmies miglā. Tad jau ir Pļava, mati mati mati pie Mārpla, KLF chillouts, dusmīgs rīts, galvassāpes, Staļģenes veikals, atkal Lielupe, kaimiņu Andrejs ar mongoļu nogrieztajām galvām nafig, Jelgava, patīkams vilcienbrauciens uz Rīgu un nolūziens pie Eņģeļi un dēmoni dienas vidū. Nāk vakars, nav ko ākstīties, braucam ar Ievu uz Koknesi, te mūs savāc Melkijs, kura brālēnu nošāva trešdien, iedzeram saldo krutku, noveļam akmeņus no sirdīm, uzveļam jaunus akmeņus pilsdrupu spokam, samirkstam, izrunājam dzīvi un aizmiegu mājās kā mazs sesks. Parādīšu to visu vizuāli, kad būšu Rīgā. Šodien Koknesē ir fantastiska migla - ar Ievu, viņas Ogu Magoni un manu 5D joņosim uz parku.
Zemgales skaņa
man liekas-nevaru. Braucām no Kokneses pa Zemgales zemes ceļiem, vienos naktī, meklēdami no sākuma Vecumniekus, pēc tam Iecavu, pēc tam Jelgavu, Staļģeni un Vecsvirlauku, stājām pēc kilograma saldējuma, iekļuvām gandrīz divās avārijās, pilnmēness un nabas psihā dziesma darīja savu, uzmodinājām Krišjāni nakts vidū un ballīte var sākties. Kā nu kuram gan, es, protams, gāju gulēt. Rīts pirms saullēkta pie Lielupes, tad jau saullēkts uz milzu lauka uz ķīpu kaudzes, saule dega, laikam jau juta, ka saulgrieži. Tad es nogulēju līdz vieniem dienā lapseņu midzeņa vidū, gāju strādāt, sanagloju kādas 30 naglas jaunajā garāžā/šķūnī, un atkal - burvīgais saulriets saules ielejā, pēc tam gandrīz uzreiz mēness lēkts un tad es klausījos Mika dzīvesstāstu. Miks dzīvojis gan mežā, gan pie krišnaītiem, gan kā budzis, tagad mūrē kamīnus, meklē sev sievu, vēlams vārdā Elīna. Dedzinam kalnu, daži pliki lec ugunī, ne no kā nebaidās, dziedam latagliešu dziesmas, maldāmies miglā. Tad jau ir Pļava, mati mati mati pie Mārpla, KLF chillouts, dusmīgs rīts, galvassāpes, Staļģenes veikals, atkal Lielupe, kaimiņu Andrejs ar mongoļu nogrieztajām galvām nafig, Jelgava, patīkams vilcienbrauciens uz Rīgu un nolūziens pie Eņģeļi un dēmoni dienas vidū. Nāk vakars, nav ko ākstīties, braucam ar Ievu uz Koknesi, te mūs savāc Melkijs, kura brālēnu nošāva trešdien, iedzeram saldo krutku, noveļam akmeņus no sirdīm, uzveļam jaunus akmeņus pilsdrupu spokam, samirkstam, izrunājam dzīvi un aizmiegu mājās kā mazs sesks. Parādīšu to visu vizuāli, kad būšu Rīgā. Šodien Koknesē ir fantastiska migla - ar Ievu, viņas Ogu Magoni un manu 5D joņosim uz parku.
Zemgales skaņa
:
What Time Is Love?
