:
Es jums labāk pastāstīšu par to, kā man vakar gāja pēc tam, kad Zane nāca lejā pa trepēm Kokneses mājās un teica "Es mīlu dzīvi". Paēdām labu, Zanes gatavotu, brokastu, sapucējāmies un gājām uz parku. Parkā pie akmens iedzeram pirmdienas vīniņu, izbradājam ogles un upes un ejam uz pilsdrupām. Tur, protams, otrā krastā ir abi Kārļi, kas mums jau brauc pakaļ ar laivu. Nu neko, izlaižam smuku līkumu pa Pērsi un Daugavu, uzmeklējam pilsdrupu slepeno izeju un ejam uz mājām "Guja", es visu laiku tur galvā salasīju Gauja. Aizbraucām uz Rūdi pusdienās, tur atklājām riekstu mērci, kas nudien ir labāka par manu mārrutku mērci, apspriedām Depa labākās filmas un šāvām atpakaļ uz Pārkoknesi. Tur gāja vājprātā labi, es citēšu Zani: "mana labākā mūžā pirmdiena". Patiesībā to visu nevar pastāstīt, es ielikšu bildes, tad redzēsiet, jo dejas zem dzidrajiem un 89tā gada "Draugs" un Jauns mēness un tiltiņi zālē un vīns ausīs nav tik vienkārši aprakstāms. Atpakaļceļā, atkal braucot vājprātīgā ātrumā pa zemes ceļu, es visu laiku sev galvā stāstīju "dzīvo mirklim, dzīvo mirklim, dzīvo mirklim". Es labāk taisīšu bildes un nedomāšu par vecmammas sedziņām. Tā ir veselīgāk. Vai vēl labāk aiziešu uz Avotu pakaļ kaut kam, lai brokastu var uzmeisterot.
