: Selgas cepums uz diska spīdīgās puses, jauns mēness un maŗš ka uz kaupsvētkiem
Visu dienu prātoju, kādi būs kapusvētki Koknesē, jo līdzšim esmu bijusi kapusvētkos tikai dziļā Latgalē - tur mācītājs apstaigā visus kapus, visi staigā līdzi, dzied un ik pa laikam met krustus, tad visi vēl dzied pie svētnīcas un tikai tad notiek radufotografēšanās pie kapiem, runāšana un raudāšana. Nu, redzēs, divos jābrauc, ko vilkt arī nesaprotu.
Visu dienu prātoju, kādi būs kapusvētki Koknesē, jo līdzšim esmu bijusi kapusvētkos tikai dziļā Latgalē - tur mācītājs apstaigā visus kapus, visi staigā līdzi, dzied un ik pa laikam met krustus, tad visi vēl dzied pie svētnīcas un tikai tad notiek radufotografēšanās pie kapiem, runāšana un raudāšana. Nu, redzēs, divos jābrauc, ko vilkt arī nesaprotu.
: migla
Kapusvētki šodien tādi-nekādi, visādā ziņā Latgalē ir krietni labāki. Mūsu galā sanāk luterāņu un katoļu mācītāji un draudzīgi veic 5 lasījumus, pa vidam padziedot skumjas dziesmas, kurās ietverti dažādi jaunvārdi, diezgan garlaicīgi, īpaši tā katoļu daļa, nu neko, esam kapos un mammai pēkšņi spontānā ideja - laižam uz Latgali! Man nav divreiz jāsaka, viss tiek sarunāts un mēs jau esam ceļā. Latgalē ir burvīgi, kā vienmēr, galds lūzt no piedāvātajiem labumiem, ūdens upē silts, notiek zaķu ķeršana, cāļu aplūkošana, miglas baudīšana, lietus pakšķ ausīs, sēnes visas paslēpušās, suņi kaujās, māsīcas vēljoprojām fano par Lauri Reiniku un viss tur ir tieši tā kā vajag. Rīt ielikšu bildes, jo skaisti tur ir nu ļoti, ļoti. Vecmammas māsa stāstīja par kādu kurzemnieci, ar ko mācījusies vienā kursā, tā esot bijusi dikti lecīga uz latgaļiem, visus apcēlusi, par izrunu, apģērbu, nu par visu, bet tad dieviņš viņai atspēlējies - dēls un meita apprecējuši latgaļus, un dēls arī nosities tur kaut kur aiz Ludzas, tagad viņai katru gadu uz kapusvētkiem Latgalē esot jābrauc.
Kapusvētki šodien tādi-nekādi, visādā ziņā Latgalē ir krietni labāki. Mūsu galā sanāk luterāņu un katoļu mācītāji un draudzīgi veic 5 lasījumus, pa vidam padziedot skumjas dziesmas, kurās ietverti dažādi jaunvārdi, diezgan garlaicīgi, īpaši tā katoļu daļa, nu neko, esam kapos un mammai pēkšņi spontānā ideja - laižam uz Latgali! Man nav divreiz jāsaka, viss tiek sarunāts un mēs jau esam ceļā. Latgalē ir burvīgi, kā vienmēr, galds lūzt no piedāvātajiem labumiem, ūdens upē silts, notiek zaķu ķeršana, cāļu aplūkošana, miglas baudīšana, lietus pakšķ ausīs, sēnes visas paslēpušās, suņi kaujās, māsīcas vēljoprojām fano par Lauri Reiniku un viss tur ir tieši tā kā vajag. Rīt ielikšu bildes, jo skaisti tur ir nu ļoti, ļoti. Vecmammas māsa stāstīja par kādu kurzemnieci, ar ko mācījusies vienā kursā, tā esot bijusi dikti lecīga uz latgaļiem, visus apcēlusi, par izrunu, apģērbu, nu par visu, bet tad dieviņš viņai atspēlējies - dēls un meita apprecējuši latgaļus, un dēls arī nosities tur kaut kur aiz Ludzas, tagad viņai katru gadu uz kapusvētkiem Latgalē esot jābrauc.