Liepāja nedēļas nogalē :
Dziesma "vai ar to nepietiek", mazās un viltīgās avantūriņas pa ceļam, Prāta vētra aiz žoga, un kad iekšā žogam tad tikai tā - skata pēc, pasūtam VIP Bīčpārtija balagānu nafig un ejam uz Fonteina pasākumu, tur izdancojamies pie Mārpla, ak, nu izdancojamies būtu maigi teikts - beigās esam bez elpas, kājas melnas, melnas, bet dzīve uzreiz savijas krāsās. Tad 7 cilvēki salienam vienā mašīnā viens uz otra un laižam uz Klaipēdas mājas jumtu, tur ir vienkārši fantastiski, tur mēs arī paliekam gulēt - 300 metrus no jūras un vēju rokās. Pirms tam gan vēl bija absints un zaļie treniņtērpi, gājiens 6os no rīta uz jūru, neesošas barjeras un brauciens ar rozā piepūsto krēslu pa kāpnēm. Guļot drebinos, bet īstenībā jau tas ir vienalga, brokastis čilī picā, gaidu savu gaileņu sacepumu kādu stundu, tad staigāju maximā pa vēju un pirātu ielām, tad jau dodamies pie jūras, tur valdzinošs futbols visu dienu, tiesa, es gan lielākoties vienkārši gulēju un sauļoju degungalu, jo 3 stundas miega tomēr man bija krietni par maz. Tad nu atkal uz fonteina festu, kurš bija vienkārši BURVĪGS, nu, tur bija ārkārtīgi forši, abas ar Zani ieņēmām mīksto dīvānu un likās, ka tur varētu tā mūžīgi sēdēt un baudīt visu tur notiekošo. Tad jau Soundarcade ar savu hipnozi un visaugstākajiem sajūtu viļņiem. Sēžu vaļā muti, bet tā jau man ir vienmēr viņu koncertos. Tad izlaižam mazu līkumu un es ieņemu pirmo rindu pie skatuves, jo Pienvedēji tūdaļ sāks spēlēt un pirmā rinda tomēr ir un paliek pirmā rinda, kur nu vēl, ja tie ir Pienvedēji. Gaidot vēl satiku radinieku un norvēģi. Tad jau sākās Pienvedēji, ārkārtīgi jauka situācijā pirmajā dziesmā, kad samulsināju sev priekšā esošo un pati sevi, visādā ziņā tas bija atkailinoši burvīgi, izlēkājos, izdancojos, mājās gājām kājām, kādu pustundu, gar kapiem un nikniem suņiem, bet man bija vienalga, es jau atkal sapņoju par jumtu. Abas ar Zani drebējām līdzko tikām gulēt, vēji tomēr naktī bija draudīgi.
Gribēju Liepāju iešņaukt un neizelpot nekad.
(man ir tikai mana sirds, divas acis kuras mirdz, dvēsele, kas mīlēt liek, vai ar to tev nepietiek?)
current music: "Vai ar to tev nepietiek" - "Jauns Mēness"
Dziesma "vai ar to nepietiek", mazās un viltīgās avantūriņas pa ceļam, Prāta vētra aiz žoga, un kad iekšā žogam tad tikai tā - skata pēc, pasūtam VIP Bīčpārtija balagānu nafig un ejam uz Fonteina pasākumu, tur izdancojamies pie Mārpla, ak, nu izdancojamies būtu maigi teikts - beigās esam bez elpas, kājas melnas, melnas, bet dzīve uzreiz savijas krāsās. Tad 7 cilvēki salienam vienā mašīnā viens uz otra un laižam uz Klaipēdas mājas jumtu, tur ir vienkārši fantastiski, tur mēs arī paliekam gulēt - 300 metrus no jūras un vēju rokās. Pirms tam gan vēl bija absints un zaļie treniņtērpi, gājiens 6os no rīta uz jūru, neesošas barjeras un brauciens ar rozā piepūsto krēslu pa kāpnēm. Guļot drebinos, bet īstenībā jau tas ir vienalga, brokastis čilī picā, gaidu savu gaileņu sacepumu kādu stundu, tad staigāju maximā pa vēju un pirātu ielām, tad jau dodamies pie jūras, tur valdzinošs futbols visu dienu, tiesa, es gan lielākoties vienkārši gulēju un sauļoju degungalu, jo 3 stundas miega tomēr man bija krietni par maz. Tad nu atkal uz fonteina festu, kurš bija vienkārši BURVĪGS, nu, tur bija ārkārtīgi forši, abas ar Zani ieņēmām mīksto dīvānu un likās, ka tur varētu tā mūžīgi sēdēt un baudīt visu tur notiekošo. Tad jau Soundarcade ar savu hipnozi un visaugstākajiem sajūtu viļņiem. Sēžu vaļā muti, bet tā jau man ir vienmēr viņu koncertos. Tad izlaižam mazu līkumu un es ieņemu pirmo rindu pie skatuves, jo Pienvedēji tūdaļ sāks spēlēt un pirmā rinda tomēr ir un paliek pirmā rinda, kur nu vēl, ja tie ir Pienvedēji. Gaidot vēl satiku radinieku un norvēģi. Tad jau sākās Pienvedēji, ārkārtīgi jauka situācijā pirmajā dziesmā, kad samulsināju sev priekšā esošo un pati sevi, visādā ziņā tas bija atkailinoši burvīgi, izlēkājos, izdancojos, mājās gājām kājām, kādu pustundu, gar kapiem un nikniem suņiem, bet man bija vienalga, es jau atkal sapņoju par jumtu. Abas ar Zani drebējām līdzko tikām gulēt, vēji tomēr naktī bija draudīgi.
Gribēju Liepāju iešņaukt un neizelpot nekad.
(man ir tikai mana sirds, divas acis kuras mirdz, dvēsele, kas mīlēt liek, vai ar to tev nepietiek?)
current music: "Vai ar to tev nepietiek" - "Jauns Mēness"
visgaršīgākie ķirši ir tad, kad līdz ķiršu kokam ir jāiet pa slapju zāli, mēģinot nesamērcēties, un ķeroties :
pēc ķiršiem viss uz kakla sakrājies slapjums uzlīst tieši tev virsū. tad tu paņem tos tumši brūnos, saldi
skābos ķiršus un vienkārši apgulies zālē, skaļi smejies un pakarati virsū sev to lietus ūdeni vēl.
pietiek, pietiek :)
laimīga.
pēc ķiršiem viss uz kakla sakrājies slapjums uzlīst tieši tev virsū. tad tu paņem tos tumši brūnos, saldi
skābos ķiršus un vienkārši apgulies zālē, skaļi smejies un pakarati virsū sev to lietus ūdeni vēl.
pietiek, pietiek :)
laimīga.
esmu smagi saslimusi ar šo dziesmu. :
nu, nevaru noslēgt un viss. pakārtojos viņai.
current music: "Var to tev nepietiek" - "Jauns Mēness"
nu, nevaru noslēgt un viss. pakārtojos viņai.
current music: "Var to tev nepietiek" - "Jauns Mēness"