:
Tātad - ziņoju, ka nekas nav mainījies - meitenes sēž pie logiem, bet džeki otrā pusē, vēljoprojām ir aktuāli dejot lēnās dejas, kamēr skan riktīgi ātrie bīti, ja vien jūs viens otram ļoti patīkat, protams, jārēķinās ar to, ka tad, ja esi džeks un dejo lēno, kamēr citi repo, tad garāmejošie draugi visādi mēdīsies un ironizēs par tevi. Turpina pastāvēt "gruzošo" stūrītis - tur sēž meitenes uz grīdas, galvu noliekušas un gaida, kad uzliks kaut ko smagāku, viens džeks gāja garām viņām un uzspļāva. Jā, vēljoprojām ir saglabājusies tendence, ka priekšā dejo pieaugušākie jaunieši, tie mazie pa aizmuguri ņemās un viens otru grūsta, kā arī palicis ieradums uz diskotēkas beigās drūzmēties pie durvīm. Mans pētnieka gars vakara gaitā tika apmierināts, izrunājos arī ar ārpusklases nodarbību vadītāju, kura pieskatīja diskotēku un viņa teica, ka tagad jau tā mūzika esot normālāka palikusi, pirmos mācību gada mēnešus esot bijušis tikai tuc tuc gabali, jo Kokneses topa dīdžejs bija aizbraucis uz Essential un paklausījies, kas modē, bet tik daudz modīgo rīdzinieku mūziku nevarējis dabūt, tāpēc tagad atkal spēlējot sakarīgākos gabalus, kas visiem pazīstami. Citādāk man pašai bija ļoti jautri, no sākuma gandrīz sanāca problēmas ar policiju, kuru laikus neredzējām, bet pēčāk jau bija ļoti jautri, mēs pat dancojām un viens džeks mani uzlūdza, es gan viņam, protams, mācīju dejot stilīgi, visu laiku griezāmies, kamēr sagriezos tiktāl ,ka bija jāiet mājās, jo bija baigi forši. Mājupceļš arī bija jauks, aizrāvos runājot pa telefonu un gandrīz nokritu, palīdzēja vien mana lokanība, bet būtībā kritiens bija kā no filmas Matrix, tik ļoti es izlocījos, lai tomēr kājās noturētos. Trepes noslaucīju, pabeidzu foršfilmu skatīties un naktī daudz sapņoju (jā, es redzēju sapņus - veselus 2..ha!). Vairāk man nav ko teikt, skatīšos Death in the Seine un palaiskošos ;)