: ceļmallapas
bet parunājiet naktīs zilbēs un zibspuldzēs
viena un tā pati gaisma
bet parunājiet naktīs zilbēs un zibspuldzēs
viena un tā pati gaisma
:
un pēc tam iesim dzert ķīniešu tēju
pavasarī, protams ;)
pavasarī, protams ;)
:
sveces drīkst dedzināt arī dienā
lai siltāk taču
lai siltāk taču
: čības no kaķīšiem
atveru logu, ielaižu putekļus istabā,
savādāk galīgi esmu atpalikusi no dzīves
atveru logu, ielaižu putekļus istabā,
savādāk galīgi esmu atpalikusi no dzīves
:
Klau, nevienam nav saglabājušās bildes no pirmā kopīgā
cibiņu pasākuma, kad visi gāja tĀs pokemonu dāmas pie Laimas satikt?
cibiņu pasākuma, kad visi gāja tĀs pokemonu dāmas pie Laimas satikt?
: my girl, my girl
Jā, jā, es nekad neaizmirsīšu kā Ieva 4.klasē atnāca pie
manis ar savu maģīti un tad mēs pirmo reizi cepām kartupeļus
frī (brīvos Amerikas kartupeļus) un klausījāmies Nirvanu ;)
Jā, un tad vēl moments 7.klasē, kad man bija pazudušas brilles
un abas nolēmām, ka mēģināsim kārtot manu haosu, lai viņas
sameklētu, kas pārvērtās par mežonīgu ārdīšanos/lēkāšanu pie
Nirvanas pa manu istabu, kā rezultātā atklājās, ka brilles bija
zem paklāja, briļļu stāvokli, protams, nav grūti uzminēt.
Bet par maniem un Ievas piedzīvojumiem es jums vēl šodien pastāstīšu.
current music: "Where Did You Sleep Last Night" - "Nirvana"
Jā, jā, es nekad neaizmirsīšu kā Ieva 4.klasē atnāca pie
manis ar savu maģīti un tad mēs pirmo reizi cepām kartupeļus
frī (brīvos Amerikas kartupeļus) un klausījāmies Nirvanu ;)
Jā, un tad vēl moments 7.klasē, kad man bija pazudušas brilles
un abas nolēmām, ka mēģināsim kārtot manu haosu, lai viņas
sameklētu, kas pārvērtās par mežonīgu ārdīšanos/lēkāšanu pie
Nirvanas pa manu istabu, kā rezultātā atklājās, ka brilles bija
zem paklāja, briļļu stāvokli, protams, nav grūti uzminēt.
Bet par maniem un Ievas piedzīvojumiem es jums vēl šodien pastāstīšu.
current music: "Where Did You Sleep Last Night" - "Nirvana"
: Elīnas muzikālā karjera.
Un vēl par Nirvanu (par to es runāju tikai tāpēc,ka nevilšus sanāca uzlikt to muzīk un vajag taču pastāstīt, kā es agrāk dzīvoju). Klase bija devītā. Saprotams, ka tas ir īstais vecums, kad veidot grupu. Tas nu mums ar Ievu nebija ilgi jādomā. Godīgi sadalījām, kas ko spēlēs, kas ko dziedās un laidām vaļā. "Jesus don't want me for a sunbeam" ir vienīgā dziesma, ko es mācēšu nospēlēt uz ģitāras nakts vidū līdz sava mūža galam. Reiz mums pat bija koncerts Kokneses kultūras namā un es biju šokā, jo ap to laiku jau spēlēju basģitāru, nevis ģitāru un mana basene nebija saskaņota ar ģitāru un nekas neskanēja, bet nevarēja jau apstāties,ja viss jau bija iesākts. Jā, to es ļoti pārdzīvoju. Tad vēl trešajā klasē es dziedāju dziesmu "Zombie" bez fonogrammas visas skolas priekšā, tas, protams, arī bija stilīgi, daži to atceras vēl šobaltdien. Vislabāk to atcerēties tāpēc,ka es zināju šai dziesmai tikai piedziedājumu :D. Un tad vēl es dziedāju folkloras kopā. Mēs bijām baigi foršie, un man jau tā folklora patīk. Vēl tagad atceros lielākajai daļai dziesmu vārdu. Vienmēr bija "saucamās" dziesmas - tādas, ku tu esi galvenais solists. Jā, un man vienmēr deva tādas draiskās mīlas dziesmas saukt, vislabāk man patika dziesma "Meitiņ tavu dumu prāt'" (teksts tāds: "meitiņ tavu dumu prāt valkāt puiša gredzentiņ, es tavā'i prātiņā'i mestu upes dibenā, utt.), un vēl man bija tāda saucamā dziesma "Ganos gāju", tur teksts arī labs "Ganos gāju, kreklu šuvu, pie ozola mērīdama, dievs dod manim arājiņu, ozoliņa resnumiņu". Bet vislabāk man patika tās drūmās dziesmas, kā, piemēram, "Daugaviņa melnacīte" un vēl man patika visas dziesmas par saulītes rietēšanu. Tajā folkloras kopā es spēlēju karoti - tas ir tā, ka sit ar akmeni pa koka karoti, un es biju absolūts meistars - man bija izveidots savs ritms un stils un kad ciemos atbrauca citas folkloras kopas, tad man vienmēr viņiem bija jārāda kā to daru. Kādu laiku mēģināju spēlēt arī kokli, bet tas paņēma pārāk daudz brīvā laika un tolaik jau man sāka patikt puikas + vēl nopietni nodarbojos ar akrobātiku, tā kā laika man nebija daudz. Jā, man nekad nebija slinkums iet trešdienu rītos septiņos no rīta uz akrobātiku, bet te jau es novirzījos no tēmas par savu muzikālo karjeru ;). Jā, tajā folkloras kopā tika vērptas dažādas intrigas, jo daudzas meitenes gribēja būt galvenās "saucējas". Vispār brīnos, kā man ar savu balsi, kas nemaz nav tik.. khm..laba :D, tika atļauts tik daudz publiski dziedāt, laikam es vienkārši labi cīnījos ;)
Tagad esmu aprobežojusies ar dziedāšanu dzērumā un vienatnē. Man ļoti patīk, kā dzied Ieva, tad nu es klausos un priecājos. Kaut kādā kasetē X ir ierakstīts tas mūsu "Jesus don't want me for a sunbeam", to es vēlāk par miljoniem pārdošu, kad Ieva būs Madonna.
Un vēl par Nirvanu (par to es runāju tikai tāpēc,ka nevilšus sanāca uzlikt to muzīk un vajag taču pastāstīt, kā es agrāk dzīvoju). Klase bija devītā. Saprotams, ka tas ir īstais vecums, kad veidot grupu. Tas nu mums ar Ievu nebija ilgi jādomā. Godīgi sadalījām, kas ko spēlēs, kas ko dziedās un laidām vaļā. "Jesus don't want me for a sunbeam" ir vienīgā dziesma, ko es mācēšu nospēlēt uz ģitāras nakts vidū līdz sava mūža galam. Reiz mums pat bija koncerts Kokneses kultūras namā un es biju šokā, jo ap to laiku jau spēlēju basģitāru, nevis ģitāru un mana basene nebija saskaņota ar ģitāru un nekas neskanēja, bet nevarēja jau apstāties,ja viss jau bija iesākts. Jā, to es ļoti pārdzīvoju. Tad vēl trešajā klasē es dziedāju dziesmu "Zombie" bez fonogrammas visas skolas priekšā, tas, protams, arī bija stilīgi, daži to atceras vēl šobaltdien. Vislabāk to atcerēties tāpēc,ka es zināju šai dziesmai tikai piedziedājumu :D. Un tad vēl es dziedāju folkloras kopā. Mēs bijām baigi foršie, un man jau tā folklora patīk. Vēl tagad atceros lielākajai daļai dziesmu vārdu. Vienmēr bija "saucamās" dziesmas - tādas, ku tu esi galvenais solists. Jā, un man vienmēr deva tādas draiskās mīlas dziesmas saukt, vislabāk man patika dziesma "Meitiņ tavu dumu prāt'" (teksts tāds: "meitiņ tavu dumu prāt valkāt puiša gredzentiņ, es tavā'i prātiņā'i mestu upes dibenā, utt.), un vēl man bija tāda saucamā dziesma "Ganos gāju", tur teksts arī labs "Ganos gāju, kreklu šuvu, pie ozola mērīdama, dievs dod manim arājiņu, ozoliņa resnumiņu". Bet vislabāk man patika tās drūmās dziesmas, kā, piemēram, "Daugaviņa melnacīte" un vēl man patika visas dziesmas par saulītes rietēšanu. Tajā folkloras kopā es spēlēju karoti - tas ir tā, ka sit ar akmeni pa koka karoti, un es biju absolūts meistars - man bija izveidots savs ritms un stils un kad ciemos atbrauca citas folkloras kopas, tad man vienmēr viņiem bija jārāda kā to daru. Kādu laiku mēģināju spēlēt arī kokli, bet tas paņēma pārāk daudz brīvā laika un tolaik jau man sāka patikt puikas + vēl nopietni nodarbojos ar akrobātiku, tā kā laika man nebija daudz. Jā, man nekad nebija slinkums iet trešdienu rītos septiņos no rīta uz akrobātiku, bet te jau es novirzījos no tēmas par savu muzikālo karjeru ;). Jā, tajā folkloras kopā tika vērptas dažādas intrigas, jo daudzas meitenes gribēja būt galvenās "saucējas". Vispār brīnos, kā man ar savu balsi, kas nemaz nav tik.. khm..laba :D, tika atļauts tik daudz publiski dziedāt, laikam es vienkārši labi cīnījos ;)
Tagad esmu aprobežojusies ar dziedāšanu dzērumā un vienatnē. Man ļoti patīk, kā dzied Ieva, tad nu es klausos un priecājos. Kaut kādā kasetē X ir ierakstīts tas mūsu "Jesus don't want me for a sunbeam", to es vēlāk par miljoniem pārdošu, kad Ieva būs Madonna.