| Mežonīgie rietumi un zirgāboli. |
[19. Feb 2009|14:16] |
Prets Bits ienāca salonā, apsēdās pie tālākā galdiņa stūrī, kas bija pustumsas iekļauts un katrs sēdētājs tur varēja palikt inkognito. Nevērīgi ar pātagu notraukdams putekļus no zeltaini brūnajiem ādas zābakiem viņš uzsauca krogusmeitai: "Petij! Ielej man vienu glāzi burbona!". Pie pārējiem galdiem sēdošie kovboji paskatījās uz viņu ar bailīgu skatu un tad novēršoties viens pēc otra iztukšoja savu lēto, skābeni garšojošo viskija kandžu un dziļi nopūtās. Jā viņu pazina, pēc balss un acu skatiena, kas vēstīja, ko iznīcinošu, bet tajā pašā laikā vieglprātīgi un vienaldzīgi. Petija atnesa viņa glāzi ar burbonu, ko Prets lēnā garā malkoja. Atsprāga durvis un Salonā ienāca tumšs milzīga auguma meksikānis, visi uzreiz sabijā, jo domāja, ka tas ir Abtonio Nanderas, bet nē izrādījās, ka tas ir maza auguma žīds vārdā Koms Trūze, kas bija ienācis lai noturgotu tiko adītos zeķu pāris un pāris ziemas cepures.
Pretam nepatikā žīdi. Viņš ncinājumā izsūca tukšu burbona glāzi un skaļi triecot pie sevis skaļi noteica: "Pie mums ir pieņemts noskūties un matus īsus nēsāt džentlmeņi.". Salonā iestājās klusums, daži durvīm tuvāk sēdoši veikli un klusi izmetās arā pa durvīm. Bārmenis apsēdās uz soliņa aiz letes, tā ka pāri letei varēja redzēt tikai viņa dzeltenīgi spīdīgo pauri, no kura mati bija emigrējši jau vairākus gadus atpakaļ un bažīgās melnās acis, kas burtiski teica tulīt būs kašķis, gan jau, ka arī apšaude. Koms Trūze iztaisnojās augumā un noņēma cepuri kopā ar matiem un ar otru roku atbrīvoja sevi no bārdas. Iestājās apmulsums, pat Prets bija apmulsis un nespēja neko pateikt. Viņu priekšā nu jau ar Uzi tipa automātu rokās stāvēja Vrūss Billis. |
|
|
| karlsonman |
[19. Feb 2009|18:16] |
 |
|
|