| Kukurūzas pēcpusdiena |
[5. Dec 2007|00:16] |
| [ | Sajuutas: |
| |  sad | ] |
| [ | Skaņu Operators: |
| | Death in Vegas - Hands around my troath | ] |
Viņš sēdēja pamestajā stacijā, virs galvas kokā sasēdušie krauķu bari klusi pie sevis krauķināja un bužinājās no aukstuma.
Bija agra ziema, viņš savilcis rokas sava vateņa krokās sēdēja un sildījās. Sniga sniegs, tāds mīksts, silts.
Ja viņš turpinās sēdēt, tad nosals un no rīta pat nebūs sētnieka, kas viņu atrastu sēžam uz soliņa ar bāli zilganpelēku ādu.
Viņa neatnāca, kā vienmēr viņa neatnāca. Viņš domāja, vai būtu jāiet mājās. Līdzās bija kukurūzas lauks, katrā ziņā tāds viņš bija vasarā, tagad varēja tik redzēt retos pārpalikušos lakstus, kas nebija novākti lielajā rudens ražās novākšanas steigā. Tie bija apsniguši un izskatījās kā spocīgas rokas, kas sniedzās pret debesīm. Un pat lauka malā stāvošais putnubiedēklis nespēja vairs zem sniega nastas biedēt prom retos krauķus, kas sēdēja uz apsnigušajiem kukurūzas stublājiem un centās izknābāt pēdējos graudus, lai uzturētu savu dzīvību.
Man atlika tikai piecelties un iet mājās, lai uzturētu savu dzīvību. Kautkur tālumā nosvilpās vilciena taure, jā tur viņs brauca pa jaunajām sliedēm. Šī stacija jau bija pamesta vismaz trīsdesmit gadus, un viņa atkla neatnāca. Jau krēsloja un sals sāka kniebt nepatīkami degunā. Viņš nespēja izvēlēties, vai palikt, vai doties mājās.
Viņš piecēlās. |
|
|
| :) |
[5. Dec 2007|11:43] |
|
Jopcī hippī yey. Chat.delfi.lv ir atgriezies :) |
|
|