Kāpēc ir tik maz patiesības?!
Piektdien, braucot mājās no treniņa, tramvajā ielūkojos acīs kādai vecmāmiņai. Tieši tā arī gribas teikt - jo par vecenīti viņu nosaukt būtu sausi. Nu lūk, un viņai bija zilas, zilas acis. Un silts, gaišs skatiens - lai gan zilas acis esot tās viltīgākās, varēja redzēt, ka tajās atbalsojas sirds. Un uzreiz palika tā saulaināk - kā tev būtu kāds uzsmaidījis. Bet šodien es nekur neaizbraucu. Ha!
/nožāvājos/ Jāizskrien ar slidām. Varbūt:D
Comments