Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

"Tū māna vienīgā, vien tu, vien tu..." man vēl skan ausīs. Dubulta "Dzimtā valoda" arī.

Liepājas sirds pulsē, tikšķ un līgojās, saknes jau vējš neizplēš, vakar uz desktopa uzliku no "Kurzemes" III stāva fotogrāfētu panorāmu.

Daudz stilīgo pusaudžu, meitenes izskūtiem laukumiem uz galvas, noskūtām grebenēm, stalti metālisti, plivina Latvijas karogus; pa dažam labam skinam; sieviete 80-gadu piegriezuma ādas biksēs, pāris pensionāru, ōmīšu, sieviete sarkanā žaketē, kura uz mus tā jocīgi skatījās, kad uzrāvām "Dzelzsgriezēj!", pasmaidīja tādu apdullinātu smaidiņu... Pat viens reperis, nabadziņš, bet neizskatījās sabijies.

Zinu, ka mans mīļais nekad nevarētu būt reperis. Jā, es dejoju hiphopu, jā. So? Es esmu 1/2 panks nu notiekti/rokeris sirdī/liepājniece sirdī... viņi vienkārši nespēj vēju matos un uguni acīs, viļņus sirdī.

Saknes jau vējš neizplēš.

P.S. mīlu