[info]eeverggeeliiba wrote
on December 20th, 2005 at 11:42 pm

Tai dienā, kad pazuda smaids.

Sākumā tā klusām, ar divām kustībām: kols iekava kols iekava kols iekava, kōls piekāva iekavu, nospieda C. Nosprieda pogu. Divreiz, maigi, skaņas nebija. Kols iekava kaut kur nebūtībā. Kols iekava klaiņo, zuduši acis naktī - kā ir tad, kad neiededz naktslampiņu, citi izskata acis, jo neguļ. Kols iekava tumsā? Zils... zils... zila bezgalība apkārt. "Douce nuit, sante nuit (..) C'est l'amour infini"
Ar sausām lūpām tā nočukstēja: "Vai tiešām man katru reizi ir jāmirst..." Kāds kontrasts. Mati priekšā acīm, mati pielīp acīm. "..douce nuit..reizēm ir tik viegli aizbaidīt."

(Read Comments)
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

April 2015

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  
Powered by Sviesta Ciba