Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

šorīt pamodos ar sajūtām, ka pati savu sirsniņu vai tās rajonā graizu ar asu, asu nazi... tā pati sajūta, ka viss ir sapists, visas attiecības un notikumi, plus vēl mans nenormālais ikpabrīžakauns - kopā, lēkmjveidā. Plus vēl esmu saauxtējusies. Nu, kā parasti, mēģināju slēpties no sevis zem segas, beeeeet... :)) Pārkāpu pāri un tagad ir puslīdz normāli. Pē!

Mēnesis līdz TAI dienai. Un mans mazais dārgumiņš būs vēl Francijā, yohambim...:/