Es negribu just. Gribu cietu tukšumu augšā pa kreisi. Man atkal asiņo dvēsele un rit pa vaigiem uz tajā sadurtajiem asmeņiem. Trūkst tā sasodītā emocionālā siltuma - smoku aizgūtnēm..šobrīd. Un 1. ģimn. nez vai pavilkšu, izklausās smaga programma..
Auksta un vientuļa nakts šodien. Kāds atplēsa brūci.
Auksta un vientuļa nakts šodien. Kāds atplēsa brūci.
es negribu domaat, ka cilveeki no tiesas, no sirds dziljumiem veelas nejust. Nejust emocijas un juutas. Man jau vairaak liekas, ka negrib sajust sekas un to emociju parpluudu parapalikumus. taapeec katram pasham kaut kaa ir jaatrod veids, kaa izpausties briidii, kad sirds taa kaartiigi juut. Vienlaga - pozitiivi vai negatiivi.
starp citu, vai zini, ka arii no pozitiivisma paarpilnibas var palikt slikti?
Just es negribu to, kas izraisa sekas, lai gan vairāk jau jā, negribu, lai šādu seku būtu. Esmu optimiste - brīdī, kad ir slikti, es cenšos šo izjūtu kāpināt, jo zinu, ka neizsāpēs līdz galam, tikai atkal sākšu smaidīt:) Sāpes jau ir prieka apgrieztā vērtība, savādāks emocionāls pacēlums, bet nu... man vakar vienkārši negribējās just. Es gribēju aizmigt un šodien priecāties par apciemojumu un sauli. Tā, nejust uz mirkli.. kamēr aiziet.
Bez jūtām beidzas dzīve.