stari
Ceturtdien biju uz Padomju anekdošu vakaru Okupācijas muzejā - nu, patīk man veci cilvēki, kad viņi tādi - omulīgi, dzīvespriekaini un jokpilni:]
Vakar... ZĪMĒJU! Mākslas muzejā - lielisks pasākums - "Es un māksla"... paņemam spilventiņus, eļļas pasteļus, izvēlamies muzikālu gleznu un zīmējam to...muzejā, tā mājīgi, kamēr citi staigā un pēta gleznas gar sienām un zīmētājus; maziņais mēģina mani nosaukt par tanti (pāris reizes izdevās, tad viņu apsauca) un vēlāk mēģina izrunāt pareizo nosaukumu .."deva!" :D
Glezna.. fantastiska... nu ļoti, ļoti patīk. ar ik nākamo mirkli atklāj aizvien jaunus, apslēptus, toņus un iepatīkas vēl vairāk. Un triept, triept ar krāsām, kaut arī liekas par daudz - ir par maz. Spilgti sarkans. Kaifīgi.. krītiņu smarža, zīmēšana, atmosfēra - vieta, dungojoša līdz''nēmēja, mammas darbbiedrene.
Un vispār - ļooooti gribas kaut kur aizbraukt. Nu kaut vai uz kādu citu Latvijas Pilsētu... Kā tur ar to Stochkolm bija??? Varbūt varam? (cerīgs skatiens)