Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Pirms mirkļa biju sajūsmā, ka pēc slimošanas, t.i., atelpas no vizuālā kontakta ierīcēm (datōrs/tv etc.), ir atdzīvojusies fantāzija un varu ieraudzīt kustīgas un krāsainas bildes, ja vēlos... ~ iztēloties.
Šodien liekas, ka fantāzija nupat ir jau tik dzīvelīga, ka stingri nostieptā aukliņa stiepjas pa sapņojamo logu sniegpārslu saraibinātajā pasaulē laukā un, pēdu pie pēdas mīkstiem soļiem liekot, es viegli attālinos no saprāta... (smaidiņš)
*
Tomēr viegli un skaisti, jā... varbūt tie ir apsolītie medikamentu specefekti vai 6. maņas pavasara jutoņas spēlītes, hū nouz.
Joprojām vēlos virpuļot. Dejas ir rīt. Būs vien jākopj nūģiskie paradumi (sēdēšana vēsajā cellē un mācības, gaiša nākotnes vīzija)