| es esot sīka |
Dec. 14th, 2007|03:01 pm |
mjā, laikam gan vaina nebij gluži tur. man, ziniet, ir dusmas, ka šitāda pidriķe, var mani nosaukt par sīko.
-tāda, kas dzīvo kopā ar mammu, kura vāc viņas istabu un arī viņas kaķa sūdus(to viņa pati pastāstīja, redz, esot mēģinājusi pārvākties uz rīgu, bet nebij kas ēst uztaisa un istabu sakārto);
-tāda, kuru viņas 23 vai 24 vai cik tur tajos, bļe, gados, laimīgas nejaušības dēļ mūsu šefs ir pieņēmis darbā un apmācījis, un maksā algu tīri aiz labas sirds. es tādai ne kapeiku nedotu, jo
-viņa ir stūlba, vnk, stūlba, bļe, aprobežota! pa visu savu dzīvi ir, diemžēl, universitātē bijusi spiesta izlasīt dažas grāmatas un tad nu tās metas citēt, pieņemot par vienīgo taisnību, un kasās ar zinošiem cilvēkim, jo uzskata sevi par ahujenna izglītotu un inteliģentu;
-visu algu viņa novālē šmotkās un pārtijos, pagājšmēnes pa 250 ls nopirka to pašu nelaimīgo kaķi, jo, redz, tie ielas kaķi ir tik slimi un plušķaini, ka viņai riebjoties skatīties, nopirks sev šķirnes kaķīti, var jau dāma atļauties, jo ēst tač mammīte padod, bet tētuks samaksā par skolu un arī autoskolu(trešo gadu jaunkundze jau autoskolā mācās).
un viņa mani nosauc par "SĪKU". nē, man neskauž.
dod dievs, ka viņai kādreiz piederētu tik daudz kā man. dažādās nozīmēs... |
|