|
Oct. 16th, 2008|08:53 am |
divas lietas ko es neizprotu:
1) uzaicinājumi draugos.
man tur mētājas daži, kurus neesmu apstiprinājusi. ne jau tāpēc, ka esmu ļauna demonstratīva kuce, bet tāpēc, ka man no konkrētās personas neko nevajag, īpaši negribas lūrēt uz viņa purnu diendienā, kur nu vēl, lai viņa albūmIŅI žibinās man acīs. bet cilvēki mēdz būt tik neatlaidīgi! parasti mani aicina vismaz divas reizes, gadās arī vairāk. tur var izveikt veselu psiholoģisko teoriju, jo daži jau otrajā reizē raksta pārmetumus un zīmē bēdīgās sejiņas, bet citi var piecas reizes lietot dažādus jautrus, tomēr neartikulētus burtu savienojumus.
2) šorti ziemā.
ok, pieļaujami vēl būtu klasiskie līdz celim, bet nu tos, kas ir īsāki es tiešām neizprotu. pirmkārt, jau kombinācijā ar gariem ziemas zābakiem, tie rada asociācijas ar prostitūtām. otrkārt, tas izskatās vienkārši dīvaini. labi, tā liekas, ka šo es nevarēšu argumentēt. man vienkārši nepielec kāpēc ziemā būtu jāvelk šorti. |
|