|
Feb. 20th, 2008|10:10 am |
ir normāli vilkties uz darbu un jau no rīta sākt gaidīt kad būs pusdienu pārtraukums?
apbrīnoju cilvēkus, kas nostrādā vienā darba vietā septiņus astoņus gadus un ilgāk. bet nevis tos, kas to dara, jo citas izejas nav, bet gan tos kas to dara un vēljoprojām viņiem viss ir čiki bumbas, nevajag bekapu. nē, es nesaku, ka man vajag bekapu. es tikai gribu zināt kā viņiem tas izdodās? man liekas, liela nozīme ir tam, ka darbs šiem cilvēkiem nav visa viņu dzīve, viņi nav darbaholiķi.
a varbūt profesionālā izdegšana ir tāda topsīgā slimībiņa. es nezinu. kā jūs domāt? |
|