|
Nov. 19th, 2009|12:53 pm |
|
var dzīvot tā normāli, strādāt godīgi pa darba dienām, ne par daudz, ne par maz, pavadīt savus vakarus saturīgi un interesanti, brīvdienās patiešām atpūsties, reizi gadā aizbraukt tālākā atvaļinājumā un tā. tad vēl var iegremdēties darbā tik ļoti, ka vienīgā iespēja kā drusku atiet no tā ir piektdienās nejēdzīgi aizliet mūli (bieži vien turpat kantorī, kopā ar kolēģiem). un tad vēl var peldēt pa dzīvi tādā miglā kā es to tagad daru. Kad skaidrības nav nekur un nekad, nav arī finansēs, tamdēļ atsakies bieži un no daudz kā. Tādos brīžos ir ļoti labi, ka ir gana daiļš dekoltē vai paziņas ar jauku bāriņu, kas vienmēr nodrošina iespēju visas šīs dzīves problemātiku skatīt caur skaisti izkropļojošo pudeles prizmu. nesatraucieties, vairs nepīpēju, jo liekas, ka esmu savu normu izpīpējusi šopavasar. Gan jau pienāks arī brīdis, kad būšu savu izdzērusi. |
|