| |
[Jun. 8th, 2009|01:00 pm] |
mēreni baisa sajūta.
sēžu mūsu milzīgajā 400 kvadrātu ofisā viena pati. labi, stikla būrī klusiņām sēž šefs. kaut kur pie durvīm klusiņām sēž sekretāre. bet te, te nav neviena, tikai es un vēja pūstie salmu kamoli... :D |
|
|
| |
[Jun. 8th, 2009|02:23 pm] |
|
un ko man nenormāli gribas. aizp*st kaut kur n*huj ar teltīm prom no civilizācijas un realitātes. vēlams lai būtu silts un pie jūras. un vienīgā dienas rūpe ir ēdiena samedīšana, ugunskura kurināšana un telts izslaucīšana. un ik pārdienas gājiens uz veikalu pēc tušonkas. bāc, kā gribas kaut kur pazust. tā ideja sāk mani pārņemt nenormāli... |
|
|
| |
[Jun. 8th, 2009|04:18 pm] |
|
vēl man gribas strausa spalvu auskarus, jaunus džinsus un rēķinus, kas nav jāmaksā. |
|
|
| 5dienah |
[Jun. 8th, 2009|04:20 pm] |
|
a es aimirsu pastāstīt, ka 5dien, kā pie 5dienas, tika iegūta mērena reibuma pakāpe. un rihards mūs apspēlēja katanā, kas ir ļoti nepieklājīgi, bet uzskatīsim, ka es joprojām esmu katanas guru, vnk riham bija iesācēja veiksme. un tad mēs nakts vidū braucām uz brasas bāru, sauktu arī par stimolor, un dzērām parkā kā tādi tīneidžeri. katrā gad. mūsu tour de brasa beidzās veiksmīgi, neviens nenositās, neskatoties uz to, ka es kājās stāvot žonglēju uz bagāžnieka kā tāda balerīga, uz sliedēm, bruģa un citiem negludumiem taisot graciozus džamparaundus. |
|
|