| |
[Apr. 2nd, 2009|03:42 pm] |
ja tā labi padomā, kādu gadiņu atpakaļ man bija viss ko vien cilvēks var dzīvē vēlēties. labi apmaksāts darbs, vīrs un milzīga abpusējā mīla, pārvācāmies uz lielu, bet mājīgu dzīvokli, uz vasaru atbrauca liene, un pasaule bija skaista. likās, ka dzīve var iet tikai uz augšu. pa kuru laiku es visu sapisu? darbs man ir tikai nosacīti, personīgā dzīve šķobās, maijā jānodod neiesāktais kursadarbs un tomēr tas viss ir viena liela huiņa salīdzinot ar to, kas var notikt un notiek. brīžos kā šis, ikdienas problēmas saliekas makani sīkas. bet no otras puses atkal piezogas paniska vēlme dzīvot un turpināties, izsūkt visu labumu, kamēr vēl var.
un es daru
un esmu egoiste
un es esmu pavasarī |
|
|