|
Aug. 29th, 2009|07:31 pm |
un aim sou fakin lounlī.
ziniet piedrāžu visus tos, kas vieni ir tik šausmīgi laimīgi, screw you! zaibal grozīt acis un visu laiku teikt, ka man vienai ir šausmīgi forši, jo tā nav. viena es esmu nelaimīga, man tas riebjas un sāp. man ir vajadzīgs cilvēks ar kuru varu dalīties savos piedzīvojumos, pārdzīvojumos, sapņos un vēl sazinkamā. cilvēks ar kuru varu saprasties, smieties un mīlēties.
un neiet runa ne par vienu konkrētu, iet runa par pašu faktu.
tas jau ir izmisums un vientuļīem cilvēkiem satiekoties, viņiem ir tāda mode, pašiem no sava izmisuma iztaisīt mīlestību un citas cēlas lietas. bet es gribu īstu mīlestību (jā, bļe, mīlestību, tieši tā, i believe in love, varat mest man ar akmeņiem, ja gribat).
viss kas man vajadzīgs ir pilnvērtīgs pretinieks ar kuru uzspēlēt dzīves šahu, tik aizraujošu, ka aizmirstas viss augstāk minētais. laiks ta jāpakavē, kamēr gaidu... |
|