|
Jan. 8th, 2009|07:25 pm |
Ir labi šādos vakaros, kad ir vēls, un personīgā dzīve atkal ir cietusi svarīgo darīšanu dēļ, ir apzināties, ka esmu tomēr kruta un paglaudīt galviņu sev par dažādo neiespējamo lietu izdarīšanu šodien. + ekspriekšniecība ir palaista ar godu, pateicoties Zan, un viņas prasmei no jebkāda sūda iztaisīt lielisku piemiņas bildi, un pateicoties tam, ka ledusskapī bija aizķēries viens šampis.
Tagad sēžu savā beņķī, esmu sakārtojusi visas mapes un dokumentus tieši tā kā MAN patīk un ES varu atrast, visas šodienas ģelas ir +/- nokārtotas, plānotājā sarakstīts pa punktiem, kādi mission impossible gaida mani rīt. sēžu un domāju, cik es gan esmu kruta. ārējs spožums meibi jau tas vien ir, kā gan lai savādāk izskaidro to, ka mans dokumentu plaukts maksā ap desmit štukām, bet algu laicīgi izmaksāt nevar, bet krutums nemirst arī tad ja tas ir tikai ārējs.
Pilnai laimei dārgais mani savāks ar mašīnu, lai Rīgas pašvaldība nepaspētu sabojāt manu garstāvokli pa ceļam uz mājām.
ak, Cā visiem. |
|