Par Abrenes lietu, Latvijas Satversmi un Satversmes tiesu un tās lēmumu robežlīguma jautājumā.

« previous entry | next entry »
Dec. 6th, 2007 | 12:11 am

Klausieties.

Man ir sajūta, ka šoreiz Satversmes tiesa ir pamatīgi sapūtusi ausis sabiedrībai.

Re kur ir sīki aprakstīts, kā tika pieņemta Latvijas satversme:
http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm

Pievēršiet uzmanību punktiem:

1) 1922.gada 20.jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu. Likums noteica, ka Satversme stājas spēkā 1922.gada 7.novembrī pulksten 12 dienā. Šajā laikā uz pirmo sēdi bija jāsanāk jaunievēlētajai Saeimai, kuras vēlēšanas bija noteiktas uz 7. un 8.oktobri. šajā laikā izbeidzās Satversmes sapulces pilnvaras.

Tātad! Latvijas satversme tika izstrādāta līdz 1922. gada jūnijam.

2) Satversmes izstrādāšana tika uzticēta "Satversmes sapulcei", kura tika ievēlēta 1920. gada APRĪLĪ

3) Miera līgums ar PSRS tika noslēgts jau 1920. gada 2. februārī - tātad DIVUS GADUS PIRMS LATVIJAS SATVERSMES PIEŅEMŠANAS un MĒNESI PIRMS VISPĀR TIKA SĀKTS DARBS PIE SATVERSMES IZSTRĀDES!

Savukārt nesenais Satversmes Tiesas lēmums mums apgalvo:

"Tomēr, vērtējot Robežlīguma atbilstību Satversmei un 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijai, Satversmes tiesa secināja, ka Abrenes apvidus Satversmes izstrādāšanas brīdī netika uzskatīts par Latgales neatņemamu sastāvdaļu, bet gan par jauniegūtu teritoriju, ko Latvija pievienoja savai teritorijai pēc Miera līguma spēkā stāšanās. Tādējādi Robežlīgums neaizskar Latvijas teritorijas, kuru veido četri novadi, nedalāmību, un atbilst Satversmes 3.pantam."

Man ir jautājums, kuru īsti teritoriju Latvijā toreiz varēja neuzskatīt par "jauniegūtu teritoriju", ja valsts neatkarība tika paziņota tikai gadu pirms miera līguma ar Krieviju un tanī laikā jau Valmierā sovjeti (1917. gada 17. decembrī) bija proklamējuši Iskolata republiku, bet pārējā teritorijā saimniekoja vācieši un vienu brīdi visa Ulmaņa valdībā vispār bija spiesta glābties uz kuģa, pie angļiem! Savukārt cariskās krievijas laikā viss, kas atradās uz austrumiem no Aiviekstes bija Vitjebskas guberņa dienvidos un Pleskavas guberņa austrumos. Līdz ar to ja iet runa par cariskās krievijas robežām, tad Latvijai būtu jārobežojas Smoļensku un Novgorodu, nevis ar Zilupi un Kukovas upi. (Spriežot pēc kartēm izskatās, ka PadSavienībā kāds ir izlēmis, ka Latvijai pienākas tikai trīs bijušie Vitjebskas guberņas apriņķi, bet Abreni atstās Pleskavai.

Piedodiet - nav lj-cuta par labu tiem, kuriem vēsture un politika ir pie vienas vietas, jo šobrīd esmu ļoti, ļoti nikns.

Upd: komentārs no tvneta

Es būšu tas gudrais dirsējs: Dienvidslāvija, Čehoslovākija, Latvija , Igaunija u.c. līdz tam nebijušās valstis ne pēdas zemes neieguva vēsturiskās piederības pēc, jo līdz tam vispār nebija.Tādējādi netika iegūta ne Abrene Latgalē, ne Kurzeme, ne Zemgale, ne Vidzeme, kas juridiski piederēja Krievijai. Šo valstu rašanās pamatojums ir Nāciju pašnoteikšanās tiesības(NPT), kas tām dod iespēju nodibināt savas valstis citām valstīm: Krievijai, Vācijai, Austroungārijai un Osmaņu impērijai oficiāli vēsturiski piederošajās zemēs.To apstrīd augšminētās valstis un tādēļ Hitleriskā Vācija uzbruka Polijai, lai atgūtu tai vēsturiski piederējušās teritorijas, Turcija okupēja pusi Kipru, PSRS uzbruka Baltijas valstīm, bet Putins saka "naša Riga"! Lūk, kāds svars ir tam, vai par zemes piederību kādai valstij spriež pēc vēsturiskās piederības, vai pēc NPT, kas to sastāvā ietilpina etniskās teritorijas, lai arī kādā, bet starptautiski atzītu robežu veidā. Īsāk: Satversmes tiesa, atzīstot, ka Latvijas teritorijā nevar atrasties zeme, kas nav tai vēsturiski piederējusi, maina Latvijas valsts pastāvēšanas pamatu, jo teritoriju ar citādu statusu Latvijai vispār nav. Reizē ar to, šis nepārsūdzamais lēmums, atzīst par spēkā neesošu NPT kā valsts pamatu, un pāriet Hitlera, Staļina u.c. viedoklī, ka Latvijas zeme pieder Krievijai, tāpat kā Abrenes apvidus. Tas juridiski likvidē Latviju kā valsti. Lūk, tādas tās lietas! Ko vērts jau ir tas vien, ka Satversmes Tiesa atzīst, ka Satversme nedarbojās visā Latvijas starptautiski atzītajās robežās, t.s. arī Abrenes apvidū, tāpēc uz to nav jāattiecina pants par referendumu! Tas nozīmē, ka tiek attaisnots PSRS uzbrukums Masļenku robežpunktā, jo tas nav atradies Latvijas jurisdikcijā!Krievi vienkārši apšāva tur nelikumīgi ieradušos svešiniekus! Tā ir kārtējā, bet ne vienīgā zaimošana.
Bet, kas attiecas uz 1431.g. un dokumentu pierūkšanu, tad varu apbēdināt. Dokumenti ir par Abrenes piederību Latgalei jau no 1241.g. Ordenis Novgorodai miera līgumā raksta: "Ko mēs ar zobenu ieguvām(spēka tiesības, dirsēja piez.) Votus, Lugu, Pleskavu, Latgali, mēs no visa tā atkāpjamies,..." Nav noslēpums, ka Ordeņa robežās pēc Latgales atdošanas, palika Abrenes apvidus, un tikai vēlāk, izmantojot Ordeņa vājumu, 1461.-62.g. pleskavieši ieņēma Purnavas, Upmalas un Kacēnu zemes un 1476.g.uzcēla Višgorodas pili.Visi šie dati ir plaši pieejami un zināmi krievu vēstures interesentiem, bija zināmi Satversmes tēviem un tos zina arī Satversmes tiesa. Tāpēc tās spriedumi par Abrenes apvidus nepiederību Latgalei un fantāzijas par Satversmes Tēvu domāšanu ir tik tiešām fantastiskas. Neaizmirsīsim, ka tajā laikā Latvijas armijai bija pavēle(pamatojoties uz NPT) iet tik tālu, cik ir dzirdama latviešu valoda. To redzot, Krievija piedāvāja mieru un kara darbība tika pārtraukta nesasniedzot šo robežu nevienā vietā austrumos. To labi var redzēt pēc frontes līnijas. Izolējot Latvijas delegāciju Maskavā no patiesās frontes līnijas, robeža tika vilkta pa pēdējo, ko delegcija zināja. Pēc vienošanās bija par vēlu, Latvijai nācās atvilkt karaspēku no Latgales austrumu jau atbrīvotajiem rajoniem, vēl nesasniedzot tās patieso robežu.Tas norāda, ka satversmes tēvi jēdzienā Latgale ietvēra zemes vēl tālu aiz jaunās robežas un Satversmes teksts, ka Latvijas sastāvdaļa ir Latgale, nenozīmē vis tikai jau atgūto teritoriju, bet arī tālu pāri robežai vēl neatgūto. Vārds jauniegūtā teritorija tika lietots jau kopš boļševiku izdzīšanas no Rīgas, ar katru zemes metru Latgalē(un citos virzienos) skaitījās jauniegūtā, kur ieguves veids neko nemainīja, jo nepastāvēja jēdziens veciegūtā, tādas teritorijas neesamības dēļ. Satversmes tiesa patvarīgi ir tulkojusi Latgales jēdzienu, samazinot tās teritorijau, kaut gan Satversmes Tēvi skaidri ir formulējuši, ka latviešu etniskā teritorija - austrumos Latgale, stiepjas tālu uz austrumiem, līdz līnijai, kur beidz skanēt latviešu valoda. Tātad Satversmes Tēvi Abreni uzskatīja par Latgales(Jēziņ! Taču ne jau Kurzemes!) teritoriju, tās iegūšanas veid bija nemilitārs, bet ar Miera līgumu un tādēļ šī teritorija tika pieskatīta Latgalei, par ko katrs var pārliecināties izlasot tā laika Latgales pagastu sarakstu. Lai jums laba veselība, kangari un nezinīši!- tā man māca Bībele.Paraksts: Dirsējs.

^^^^
============
Tātad te vēl papildus informācija par lietas būtību mūsu austrumu robežas sakarā.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}