Grūtā izvēle ...
« previous entry | next entry »
Oct. 16th, 2004 | 01:58 am
Tā ... tagad man ir viņas divas. Kokles. Vēl nenopirktas. Ievērtēju, jo manas senās pazīšanās dod man tīkamas iespējas un privilēģijas no meistariem dabūt kokli pamēģināt, paklausīties, gudri paspriedelēt un lemt - der vai neder.
Ko lai saka. Skaņa vienai ir ok. Pēc kāda laika, kad koks izžūs vēl vairak skaņa iespējams būs super.
Bet izpildījums abam ir dikti viduvējs.
Nepatīkamākā detaļa abām ir pakavs, kokles šaurākajā daļā, cauri kuram iet stienis, no kura uz kokles otru galu ir novilktas stīgas. Cik esmu vērojis šāda dizaina koklēm, ar laiku no stiprā spriegojuma, tas stienis (aizmirsu kā viņam orģinālais nosaukums) lauž ārā skaidu no pakava, kas nesmuki izskatās un rada pussalūzuša instrumenta iespaidu. Nezinu - iespējams, ka kādā brīdī tā var arī salūzt. Risinājums, ko esmu redzējis labākām un arī, liekas autentiskajām koklēm ir garāks tas pakavs, tā, lai tam stienim būtu ko lauzt ārā nevis vienu vai divus centimetrus dziļu skalu, bet gan veselus četrus vai piecus centimetrus dziļu koka gabalu, ko nu parasti viņš nevar izlauzt.
Otra lieta - visi urbumi abām koklēm nez kāpēc ar atlauztu skaidiņu malās. nesmuki. Man tā nepatīk.
Treškārt. Dekā saurbti neskaitāmi mazi caurumi. Nezinu. Ja jau visiem klasiskajiem instrumentiem meistari ir konstatējuši ka labāk skan nevis daudz mazi caurumi dekā, bet gan viens lielāks, tad pieļauju, ka arī koklei varētu būt līdzīgs efekts. Ok - orģīnālajām ir liela cauruma vieta tā saulīte ar sešiem stariem. Bet tik un tā - tā vairāk ir variācija par šo vienu lielo caurumu centrā, jo ornamets tomēr ir koncentrēts vienā vietā, nevis neskaitāmiem maziem pa visu deku ...
Ceturtkārt. Tie iededzinātie ornamenti, ko meistars iesvilinājis rezonātorā man pašam, personīgi nav aktuāli. Viens ir kāda variācija par četriem mēnešiem, otrs liekas ir variācija par jumja zīmi. Es labprātāk redzetu orģinālo saules riteni. Vai krustu krustu. Vai veļu zīmi. tas tā - estētiska padarīšana, bet tomēr.
Piektkārt - meistars abām koklēm rezonātorā varēja ieurbt nelielu caurumu, lai varētu izvērt auklu no tā līdz caurumam pakava galā, kurš tur jau ir, un aiz tās varētu kokli pakārt kaklā un mierīgi spēlēt stāvus.
Sestkārt ... sestkārt jāpadomā ... ak jā - tai, kas jau tā īpaši neskanēja dekas viļņainā maliņa man likās pārāk "slāviska" ... nē, negribu, nepatīk man tā. Man patīk cietas un stingras līnijas. Tas viļņainums skaņai neko nav devis manuprāt. Tas tā.
Septītkārt ... jāpadomā vel ...
Nu tagad redziet cik grūti man izvēlēties un nopirkt kokli sev? Normālas, pērkamas kokles esmu redzejis labi ja divas, un kā man pateica - tādu otru tu nekur neredzēši un šīs nepārdodas.
Tā lūk. Nezinu ko darīt. Lasīt lekciju kokļmeistadam un gaidīt nākamo partiju, vai pirkt šo. Jāpadomā. Un jāparunā ar meistaru ...
ak jā - stīgu attālumi vienai no otras likās ok, nebija tik cieši savilktas, kā Lipora koklem un arī uz koku meistrs nebija žņaudzies un taisījis kokli pietiekoši platu, lai nebūtu lieku problēmu. Par to viņam paldies lielais ...
Ko lai saka. Skaņa vienai ir ok. Pēc kāda laika, kad koks izžūs vēl vairak skaņa iespējams būs super.
Bet izpildījums abam ir dikti viduvējs.
Nepatīkamākā detaļa abām ir pakavs, kokles šaurākajā daļā, cauri kuram iet stienis, no kura uz kokles otru galu ir novilktas stīgas. Cik esmu vērojis šāda dizaina koklēm, ar laiku no stiprā spriegojuma, tas stienis (aizmirsu kā viņam orģinālais nosaukums) lauž ārā skaidu no pakava, kas nesmuki izskatās un rada pussalūzuša instrumenta iespaidu. Nezinu - iespējams, ka kādā brīdī tā var arī salūzt. Risinājums, ko esmu redzējis labākām un arī, liekas autentiskajām koklēm ir garāks tas pakavs, tā, lai tam stienim būtu ko lauzt ārā nevis vienu vai divus centimetrus dziļu skalu, bet gan veselus četrus vai piecus centimetrus dziļu koka gabalu, ko nu parasti viņš nevar izlauzt.
Otra lieta - visi urbumi abām koklēm nez kāpēc ar atlauztu skaidiņu malās. nesmuki. Man tā nepatīk.
Treškārt. Dekā saurbti neskaitāmi mazi caurumi. Nezinu. Ja jau visiem klasiskajiem instrumentiem meistari ir konstatējuši ka labāk skan nevis daudz mazi caurumi dekā, bet gan viens lielāks, tad pieļauju, ka arī koklei varētu būt līdzīgs efekts. Ok - orģīnālajām ir liela cauruma vieta tā saulīte ar sešiem stariem. Bet tik un tā - tā vairāk ir variācija par šo vienu lielo caurumu centrā, jo ornamets tomēr ir koncentrēts vienā vietā, nevis neskaitāmiem maziem pa visu deku ...
Ceturtkārt. Tie iededzinātie ornamenti, ko meistars iesvilinājis rezonātorā man pašam, personīgi nav aktuāli. Viens ir kāda variācija par četriem mēnešiem, otrs liekas ir variācija par jumja zīmi. Es labprātāk redzetu orģinālo saules riteni. Vai krustu krustu. Vai veļu zīmi. tas tā - estētiska padarīšana, bet tomēr.
Piektkārt - meistars abām koklēm rezonātorā varēja ieurbt nelielu caurumu, lai varētu izvērt auklu no tā līdz caurumam pakava galā, kurš tur jau ir, un aiz tās varētu kokli pakārt kaklā un mierīgi spēlēt stāvus.
Sestkārt ... sestkārt jāpadomā ... ak jā - tai, kas jau tā īpaši neskanēja dekas viļņainā maliņa man likās pārāk "slāviska" ... nē, negribu, nepatīk man tā. Man patīk cietas un stingras līnijas. Tas viļņainums skaņai neko nav devis manuprāt. Tas tā.
Septītkārt ... jāpadomā vel ...
Nu tagad redziet cik grūti man izvēlēties un nopirkt kokli sev? Normālas, pērkamas kokles esmu redzejis labi ja divas, un kā man pateica - tādu otru tu nekur neredzēši un šīs nepārdodas.
Tā lūk. Nezinu ko darīt. Lasīt lekciju kokļmeistadam un gaidīt nākamo partiju, vai pirkt šo. Jāpadomā. Un jāparunā ar meistaru ...
ak jā - stīgu attālumi vienai no otras likās ok, nebija tik cieši savilktas, kā Lipora koklem un arī uz koku meistrs nebija žņaudzies un taisījis kokli pietiekoši platu, lai nebūtu lieku problēmu. Par to viņam paldies lielais ...