(no subject)
Jan. 7th, 2009 | 02:04 pm
Man kaimiņos dzīvo viena krievu pensionāre, diezgan šerpa tante, kas mani jau sen ir nokaitinājusi ar savām sūdzībām par "skaļo mūziku" pie manis, kas parasti nebūt nav tik skaļa, vienkārši mums ir plāna siena starp dzīvokļiem, un tantons 3jos rītā izdzirdod kaut kādus trokšņus pamostas un sāk iet meklēt trokšņa iemeslu. Tā nu viņa reiz izgājusi uz balkona ieraudzījusi gaismu manā dzīvoklī esot sapratusi, ka tieši es esot tas ļaunais, un kopš tā laika, ja viņa guļ man aiz sienas, tad man nakts maiņā dzīvojot nākas mocīt ausis ar austiņām un mana 5.1 sistēma žēli tup zem galda izslēgta, ja vien neesmu vakarā aizrāvies un atstājis viņu uz ilgāku laiku.
Tad lūk. Principā jau ar kaimiņiem cenšos dzīvot draudzīgi, palīdzu viņai nomainīt kādu lampiņu koridorā, kad izdeg, kā arī novērojis, ka viņai ir milzīgas grūtības ar veikala maisiņiem nokļūt līdz 4tajam stāvam reizēm piedāvāju to uznest viņai augšā, lai pārējās miesas apkalpo jau nu pati.
Visu laiku uz mēles man ņudzēja komentārs par to, ka viņa nedzīvo veselīgu dzīves veidu, un lai vairāk dzīvo pa āru, kustās un vairāk staigā, jo tas, ka viņa nevar pat štrunta maisiņu uznest augšā, īsti labi jau veselībai nenāks un čākstošais organisms tikai vēl vairāk sāks buksēt un radīt problēmas.
Šodien priecājos, par to, ka noturēju savu mēli aiz zobiem. Tantukam izrādas ir kopš ceturtā vai piektā gada jau entās sidrs operācijas, salikti sirdī ntie implanti, kuru būtību nesapratu, pāršūtas no kājām pie sirds ntās artērijas, piedzīvoti infarkti, un vienvārdsakot pizģec un otrās pakāpes invaliditāte.
No malas pat nepateiksi, jo ja neskaita viņas kūtrumu pakāpienu pārvarēšanā viņa joprojām ir tīri šerpa un jestra.
Vienvārdsakot ... mācība dzīvei. Ka reizēm labāk paturēt savu dzīves gudrību pie sevis, jo nekad nezini kas cilvēkam patiesībā ir.
Jānopērk, jāuzdāvina vaiņai spiediena mērītājs, lai nav viņai jāstaigā viņu mērīt apkārt pa tuvējām poliklīnikām, galu galā es taču esmu labs un jauks cilvēks, lai arī īpaši tapēc neviens mani vairāk mīlēt nemīl un nemīlēs. Par ko esmu pārliecinājies par 100 un vairāk %.
Bet par to mūziku naktīs mums miera laikam īsti nebūs nekad. Tur variantu par kaza dzīva un vilks paēdis nesanāk, vismaz kamēr neesmu ielicis sienai skaņas izolāciju, un pat tā nezinu cik līdzēs (vai arī pieļauju, ka viņa, lai līdzētu maksās tik daudz, ka to vienkārši nevarēšu atļauties :( ... )
Tad lūk. Principā jau ar kaimiņiem cenšos dzīvot draudzīgi, palīdzu viņai nomainīt kādu lampiņu koridorā, kad izdeg, kā arī novērojis, ka viņai ir milzīgas grūtības ar veikala maisiņiem nokļūt līdz 4tajam stāvam reizēm piedāvāju to uznest viņai augšā, lai pārējās miesas apkalpo jau nu pati.
Visu laiku uz mēles man ņudzēja komentārs par to, ka viņa nedzīvo veselīgu dzīves veidu, un lai vairāk dzīvo pa āru, kustās un vairāk staigā, jo tas, ka viņa nevar pat štrunta maisiņu uznest augšā, īsti labi jau veselībai nenāks un čākstošais organisms tikai vēl vairāk sāks buksēt un radīt problēmas.
Šodien priecājos, par to, ka noturēju savu mēli aiz zobiem. Tantukam izrādas ir kopš ceturtā vai piektā gada jau entās sidrs operācijas, salikti sirdī ntie implanti, kuru būtību nesapratu, pāršūtas no kājām pie sirds ntās artērijas, piedzīvoti infarkti, un vienvārdsakot pizģec un otrās pakāpes invaliditāte.
No malas pat nepateiksi, jo ja neskaita viņas kūtrumu pakāpienu pārvarēšanā viņa joprojām ir tīri šerpa un jestra.
Vienvārdsakot ... mācība dzīvei. Ka reizēm labāk paturēt savu dzīves gudrību pie sevis, jo nekad nezini kas cilvēkam patiesībā ir.
Jānopērk, jāuzdāvina vaiņai spiediena mērītājs, lai nav viņai jāstaigā viņu mērīt apkārt pa tuvējām poliklīnikām, galu galā es taču esmu labs un jauks cilvēks, lai arī īpaši tapēc neviens mani vairāk mīlēt nemīl un nemīlēs. Par ko esmu pārliecinājies par 100 un vairāk %.
Bet par to mūziku naktīs mums miera laikam īsti nebūs nekad. Tur variantu par kaza dzīva un vilks paēdis nesanāk, vismaz kamēr neesmu ielicis sienai skaņas izolāciju, un pat tā nezinu cik līdzēs (vai arī pieļauju, ka viņa, lai līdzētu maksās tik daudz, ka to vienkārši nevarēšu atļauties :( ... )
Link | Leave a comment {18} | Add to Memories
(no subject)
Jan. 7th, 2009 | 07:12 pm
Tā ... tagad mūziku varu klausīties cik gribu :D