Vīna Studija.
Nov. 13th, 2008 | 12:39 am
Kaut kāds jocīgs tas iestādījums, tā Vīna Studija.
Apkalpošana kā restorānā, bet galdiņi, kā kaut kādā bistro, vai picērijā - ja ne vēl trakāk. Varbūt tas apzināti, lai cilvēki pārāk neaizrautos ar omulīgo gaisotni, un ... izvairītos no "Klondaikas nepīpētāju stāva" vai Apsaras tējnīcu sindroma :)
Publika - baltās apkaklītes.
Apkalpošana kā restorānā, bet galdiņi, kā kaut kādā bistro, vai picērijā - ja ne vēl trakāk. Varbūt tas apzināti, lai cilvēki pārāk neaizrautos ar omulīgo gaisotni, un ... izvairītos no "Klondaikas nepīpētāju stāva" vai Apsaras tējnīcu sindroma :)
Publika - baltās apkaklītes.
Link | Leave a comment | Add to Memories
Fraka.
Nov. 13th, 2008 | 02:20 am
"Tikko viņi bija atsēdušies kafejnīcā pie galdiņa, Forestjē uzsauca: - Divus alus! - un savu glāzi iztukšoja vienā paņēmienā, turpretī Diruā dzēra alu maziem malkiem, izbaudīdams katru lāsi kā kaut ko vērtīgu un retu.
Galda biedrs klusēja, it kā ko pārdomādams, un tad negaidīti ieprasījās:
- Kāpēc tu nevarētu izmēģināt roku žurnālistikā?
Diruā izbrīnījies paskatījās uz viņu, pēc tam nomurmināja:
- Bet ... es jau ... nekad neesmu rakstījis.
- Hē! Var taču mēģināt, var iesākt. Tu man varētu noderēt ziņu ievākšanā, tu varētu izdarīt dažādus gājienus un apmeklējumus. Sākumā tu saņemtu divsimt piecdesmit franku, bez tam braucienu maksa tev tiktu atlīdzināta. Vai gribi, lai aprunājos ar saimnieku?
- Pats par sevi saprotams, es labprāt.
- Tādā gadījumā vispirms atnāc pie manis rītdien uz pusdienām, būs tikai pieci seši cilvēki: mans šefs Valters, viņa sieva, Žaks Rivals un Norbērs Varens, kuru tu nupat redzēji, un viena manas sievas draudzene. Norunāts?
Diruā vilcinājās, apjucis pietvīka. Beidzot viņš klusu atzinās:
- Redzi ... man nav piemērota apģērba
- Tev nav frakas? - Forestjē brīnījās. - Pie joda! Tā ir gluži nepieciešama! Zini, Parīzē vieglāk iztikt bez gultas nekā bez frakas.
Tad viņš parakņājās pa vestes kabatu, izvilka no tās dažus zelta naudas gabalus, paņēma divus luidorus, nolika tos sava kādreizājā pulka biedra priekšā uz galda un sirsnīgi, draudzīgi sacīja:
- Tu man atdosi, kad varēsi. Noīrē vai paņem uz nomaksu vajadzīgos apģērba gabalus, iekārtojies, kā redzi, bet rīt pulksten pusastoņos ierodies pie manis, Fontēna ielā spetiņpadsmit."
/Mopasans, "Mīlulis"/
Galda biedrs klusēja, it kā ko pārdomādams, un tad negaidīti ieprasījās:
- Kāpēc tu nevarētu izmēģināt roku žurnālistikā?
Diruā izbrīnījies paskatījās uz viņu, pēc tam nomurmināja:
- Bet ... es jau ... nekad neesmu rakstījis.
- Hē! Var taču mēģināt, var iesākt. Tu man varētu noderēt ziņu ievākšanā, tu varētu izdarīt dažādus gājienus un apmeklējumus. Sākumā tu saņemtu divsimt piecdesmit franku, bez tam braucienu maksa tev tiktu atlīdzināta. Vai gribi, lai aprunājos ar saimnieku?
- Pats par sevi saprotams, es labprāt.
- Tādā gadījumā vispirms atnāc pie manis rītdien uz pusdienām, būs tikai pieci seši cilvēki: mans šefs Valters, viņa sieva, Žaks Rivals un Norbērs Varens, kuru tu nupat redzēji, un viena manas sievas draudzene. Norunāts?
Diruā vilcinājās, apjucis pietvīka. Beidzot viņš klusu atzinās:
- Redzi ... man nav piemērota apģērba
- Tev nav frakas? - Forestjē brīnījās. - Pie joda! Tā ir gluži nepieciešama! Zini, Parīzē vieglāk iztikt bez gultas nekā bez frakas.
Tad viņš parakņājās pa vestes kabatu, izvilka no tās dažus zelta naudas gabalus, paņēma divus luidorus, nolika tos sava kādreizājā pulka biedra priekšā uz galda un sirsnīgi, draudzīgi sacīja:
- Tu man atdosi, kad varēsi. Noīrē vai paņem uz nomaksu vajadzīgos apģērba gabalus, iekārtojies, kā redzi, bet rīt pulksten pusastoņos ierodies pie manis, Fontēna ielā spetiņpadsmit."
/Mopasans, "Mīlulis"/