D[ra]kone - September 9th, 2005

Mana pēdējo dienu aizraušanās bija Band of Borthers skatīšanās. Ko lai saka. Seriāls par karu, kas pastāsta reizē ļoti daudz un reizē neko. Šis stāsts ir reālistisks līdz pretīgumam, vietām. Asins un sakropļotu ķermeņu ainas mani personīgi neskar, līdz brīdim kamēr visās detaļās netiek attainots, kā lauka mediķis mēģina glābt ievainotos. Filma neskar detaļas par karā izmantoto tehniku vai ieročiem. Vienīgais, ierocis, kas tiek nosaukts ir Luger pistole kas ir iecienīta trofeja 101 Airborne desantnieku vidū. Šķiet vienīgais tanks, kas tiek pieminēts ir vācu Tīģeris. (Ok - varbūt kaut ko palaidu garām) Cīņu operācijas - D-diena, "Operation Market Garden" un citas tiek aprakstītas ļoti virspusēji un faktiski funkcionē tikai kā fons kaut kādam atsevišķam aspektam ko režisors ir velējies parādīt. Tā kā seriāls viennozīmīgi nav dokumentāla hronika. Tā piemēram sērija par minēto "Operation Market Garden" ir vairāk par jaunajiem palīgspēkiem, kas papildina retinātās desantnieku rindas, un sērija par Bastogne (nezinu kā latviski) ir veltīta sanitāra darbam ielenkuma apstākļos. Pirmā sērija ir par apmācībām trenniņnometnē - pēdējā par miera un kārtības uzturēšanu jau iekarotajā teritorijā. Priekšpēdējā stāsta par amīšu motivāciju šim karam un koncentrācijas nometnēm ... tādā garā seriāls balansē starp mākslas filmu un dokumentālo stāstu par karu.