(no subject)

« previous entry | next entry »
Jun. 1st, 2004 | 02:57 pm

Atkal tā sajūta par spārniem. Par tiem pašiem spārniem ko dievam gribēju lūgt.

Kā lielam smagnējam putnam gribās pacelties gaisā, pretī vējam, kas pūš. Kā titānikam debesīs peldēt pretī bezgalībai. Raudzīties, kā apkārt mākoņi peld, kā saule zem maniem spārniem lec ...

Drakons ;-)

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}