|
[Mar. 13th, 2017|03:42 pm] |
savulaik vadīju uzņēmumu, kas neko nenojautošiem darbaļaudīm pušēja šo zivtiņu. izrādās, to sauc Billy Bass. tolaik mani nebiedēja draugu dzimšanas dienas un citas jubilejas – paķēru tik zivi no noliktavas un devos ceļā. dažus gadus vēlāk Parīzes Marē kvartālā iegājām uzēst īstus košer-sušī. sušērijas šefam arī acīmredzot bija līdzīgs draugs kā es. viņš to draņķa zivi bija pienaglojis pie sienas ar septiņcollu naglām. tieši virs mūsu galdiņa. tur nu tā dirnēja, puskrustā sista, un klusēja kā ūdeni mutē ieņēmusi.
zius
zem skapja guļ dāvana no Gobziņa – Billijs, kas dzied Presliju arābiski. man jau arī nav sliktāki čomi par mani. tikai es bez naglām tiku galā. izņēmu baču. |
|
|