| kad mēs augām, tad gan |
[Jan. 30th, 2016|10:42 am] |
dīki kačājot remāsterēto CAN diskōgrāfiju un laiski lasot savu brazīļu (ne tikai vārda) brāli, Brunō Falla~, es atvainojos, Folladōru, nejauši izgāju uz Kreigu Holdridžu un uzdūros viņa jaukajam piegājienam — domāt kā augam.
Nekavējoties no pēdējās aizņemtās naudas pāris durikus atlicināju grāmatas Thinking like a plant iegādei. ja kādu interesē, varu atblusot uz edukacionāli padalīties. kā Rū te nesen trāpīgi norādīja, šķību izpratni par dalīšanu un -os mūsos iedragā jau agrīni, paralēli šķībam reizināšanas redzējumam. ja normāli dala un dalās, kļūst vairāk. ja iet mazumā, tad sūdīgi dala. i lamā.
asfalta bērnu manī nebeidz ielīksmot tas, kā zāle viņam dzenas cauri. ar šo dzenu man pietiks ilgam laikam.
turklāt jāgatavojas pensijas 42. līmenim, mans nozars pat visgaišākajam birokrātam būtu par specifisku.
par ko nekavējoties jāieņamņam. |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2016|11:42 am] |
ainu, lieliski.
It is one matter to investigate the molecular and neural correlates of experience. It is another matter to claim that the experiences themselves are nothing real in themselves and that reality is confined to the robust, object-like ideas of science. The scientific literature—and popular science writing as well—is full of examples showing that scientists and editors conflate psychological phenomena (such as reason) and physical phenomena (such as neurons), as the title of an article in Nature illustrates: “Probabilistic reasoning by neurons” (Yang & Shadlen, 2007). The tragic thing is that many people don't even realize the absurdity of such statements. |
|
|
| dižitālie okteti |
[Jan. 30th, 2016|12:12 pm] |
tā kā nekakā iet uz galu, nācās nokasīt tīkla arhīvus un pētīt, kur to visu tagad noarhibāzt.
vienā puspilnā cietajā atradu sen neredzētus archīwus, kuros uz brīdi aizmaldījos.
darbu mapītē manu uzmanību piesaistīja 7ņsgads vecs worda, rtf, txt, pdf un wtf dokuments ar Titulu AfterCapitalism_Lat (+_Final,etc). pārskrēju tam rakstam pāri ar kuriōzu ziņkāri un dalītām jūtām. un nekādi nevarēju saprast, kurš man to varētu būt sūtījis un kālab. savādu tiržu urdīts, pavaicāju glōbeklim autōra vārdu un titeli latviski, uz atradu RL lap-pusīti, un tad jau pavisam nelāgu priekšnojautu vadīts, apvaicājos paskasnieciei: kā tad, sarakste ar redaktōru no 9ņiem rītos līdz 9ņiem vakaros, pieņemot ka sākums ir vismaz 9 stundas pēc vispēdējākā dedlaina. amizanti. ameizingi. atsakos noticēt. skallija būs mani miegā nolaupījusi.
======fragments no rīta korespondences====
U***, labrīt!
Nu jā, jūs jau par stundu bagātāki. [es, izklausāska esmu Holandē, lai gan joprojām pilnīgi neko šādu neatceros]
Es tīrrakstā esmu apmēram pusē (ielīmēšu beigās). Pirmkārt, es uzskatu, ka tas raksts ir naturāla smadzeņu skalošanas paraugstunda no leiboristu pīārščika, un man ir kauns parakstīties zem tā tulkošanas. Otrkārt, es vakar vakarā dabūju sākt no nulles. Man vajag vēl kādas stundas 4-5. Drukas mašīna jau grabina zobus? Es turpinu...
Diez vai ar vīnu es tikšu cauri, es laikam nenovērtēju situācijas nopietnību ("visi gaidām")... |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2016|01:13 pm] |
|
The London School of Economics and Political Disease |
|
|
| kookhāgai |
[Jan. 30th, 2016|02:42 pm] |
turpinot cīņu ar taju vējdzirnavām un viņu rakstību, piesaistot laō un daō un stingrā pālī kanōnā, ar autōres laipnu piekrišanu, apstājos pie šīs atziņas.
Furthermore, inter-word spacing appears to facilitate reading only if it is found in the readers’ first language writing system (Bassetti 2009).
the kompott sickens. bet vekdōrs paliek iepriekšējs: lasi starp rindām, nevis starp vārdiem. |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2016|03:42 pm] |
 |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2016|06:06 pm] |
new tenses or temporēs:
pissed continuous
&
furtive plusquamperfect |
|
|