| |
[Jun. 11th, 2008|07:56 pm] |
|
esmu nomūrējies līdz acīm. jājiejiet dušā, jānoskalo tušu. |
|
|
| pīārs, kafiārs un berga bazārs |
[Jun. 11th, 2008|09:56 pm] |
mija (kurai rīt dzimene) man šodien atgādināja, ka draugu grupas pirms pusgada izsneigtās dāvanu kartes stilīgajā bergbazāra kancelejas bodē šovakar pārvērtīsies kartōna gabaliņos. aizminos turp un, pirms pulkstens sita tikpadsmit, ieguvu četras jaunas spalvas un pāris citus rakstāmos. mājupceļā iegriezos jrt sētā iestrebt svaigā gaisa kafiju. iekārtojos uz terases un aizrauti sāku inspicēt jaunieguvumus. vienbrīd visnotaļ perifēri piefiksēju, ka pie blakus galdiņa norisinās intervija svešvalodā. vot, bļin, es vēl nodomāju, dod. ne sliktāk kā sohō. un pētīju tik tālāk savas finķikļuškas. ik pa laikam pret ausi atsitās te pa skandināvu (intonācija+raksturīgās sibilantu pārejas konkrētās pozīcijās) žurnālistes jautājumam, te pa acīmredzot slavenā rakstnieka atbildes frāžu fragmentiem. redzi nu, jāni, es vēl sev teicu, te nu tu sēdi un pēti savas fiņķikļuškas, kamēr tev blakus, iespējams, nōbela balvas kandidāts, tavs laikabiedrs pērles lēnām birdina. iepriekšējos sešos teikumos aprakstītais reālajā laikā aizņēma savas sešas nanōsekundes, jo, kā jau minēju, biju ellīgi aizņemts. fakin ellīgi aizņemts.
vairākas reizes apmierinājies, nedaudz atslābu un sāku pārdomāt par čehu žurčikam nodoto rakstu (2 nedēļas un 1 dienu pēc vispēdējākā dedlaina) un visu to būtisko, ko es noteikti būšu aizmirsis. intervija pie blakus galdiņa pārgāja atvadīšanās fāzē, bet es tā arī nebiju ticis gudrs, vai tas puisis ir vietējais vai kaukāds vācietis. un tikai, kad redzēju viņu ... oj, draugs atnāca, jāuztin. es vēlāk pabeigšu — tur vienā vietā būs inčīgi |
|
|