| viens, divi, trīs |
[Feb. 29th, 2008|11:59 am] |
ar abhāzu valodu var kaklu nolauzt. re, kā viņi skaita līdz desmit.
vakar saņēmu mācību materiālus no Londōnas universitātes profesōra, ar kuru esam uzsākuši dzīvu saraksti. viņš ir izstrādājis jaunu, latīņu alfabētā sakņotu abhāzu rakstību, ko šobrīd arī pētu. Abhāzu līdzskaņu fonēmu skaits dažādos dialektos svārstās no 58 līdz 67, un šī, Kaukāza tautu valodām raksturīgā īpatnība pagājušajā gadsimtā risināta šādi:
• barōna fon Uslāra pirmais uz kirilicu balstītais alfabēts, kurš laika posmā no 1862. līdz 1925. gadam pieaug no 37 līdz 56 zīmēm.
• 1926. gadā ievieš gruzīnu (padomju) lingvista Nikolaja Marra (Nikolosa Mari) 75 zīmju latīniskotu alfabētu, tomēr
• šo ārprātu divus gadus vēlāk Nikolajs Jakovļevs samazina līdz 48 zīmēm, bet
• 1938. gadā Staļinpaps izsludina pāreju uz gruzīnu (mkhedruli) skriptu, kas tikai nedaudz pārdzīvo VisuTautuTēvu, jo
• 1952. gadā abhāzu valoda atkal tiek pierakstīta ar kirilicas atvasinājumu.
tā, lūk. a jūs te par garumzīmēm čīkstat.
jāpiebilst, ka ārpus Apsnijas (Abhāzijas), it īpaši Turcijā dzīvojošie abhāzi rakstot ar latīņu burtiem, bet par šo man vēl skaidrītes nav.
pierakstām kladītē: nākamvasar (vai tomēr šo-?) vismaz mēnesi ceļot pa Kaukāzu. |
|
|