Diapozitīvs

Gaisma spīd, bet mājās neviena nav!

Thu, 05 Nov 2026 07:05:14 GMT

Grūti ir saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi, esot Latvijas galvaspilsētā - vietā, kurā koncentrējas teju trešdaļa Latvijas. Nākas ļoti pārdzīvot par saviem latviešiem, just līdzi.

Grūti ar redzi
Viņi redz tikai vilciena pirmo vagonu, pārējie neeksistē. Redzamajā daļā koncentrējas visi neredzīgie un kāpj viens otram virsū, bakstās, taustās un apgrābstās. Un šo drūzmēšanos viņi taisa platformas šaurākajā vietā, vēl ciešāk sevi spiežot siļķu mucā. Nabadziņi.

Grūti ar garīgo veselību
Stresaini šiem, kad viņu redzeslokā pēkšņi nez no kurienes iekāpj cilvēki 300, kas vienkārši ņem un veļas virsū kā ceļarullis. Stress, mīņāšanās, berze. "Vai šajā īsajā vilcienā ietilpst tik daudz cilvēku?", šie, iesprūduši cilpā, mēģina izprast realitāti - gadiem ik rītu un nesekmīgi. Nav tur prāta gaismas diemžēl, nav! Nabadziņi.

Sevišķi grūti ir daiļajam dzimumam
Grūši ir sievietēm skaistām, kuras, tūdaļ kā sāk nez kur spraukties uz ieeju, acumirklī kļūst par baisu izdzimumu. Baigi spējā transformācija, bail skatīties šo šausmu šovu! Bet nu - tas atkārtojas tikpat uzticami kā ziepju operas seriāls. Cik gan skaistu sieviešu aizgājušas nebūtībā!

Ehh, nabaga ļaudis, tik tiešām žēl! Kaut nu viņiem viss izdotos!

Precīzi laikā

Wed, 04 Nov 2026 21:54:36 GMT

Interesanti apzināties, ka mēs, bradātāji, ieradāmies ne par vēlu un ne par agru, bet tieši laikā, lai pamestajos objektos savām acīm redzētu visu Industriālo revolūciju Latvijā. No vāciskās latviešu valodas pirms Endzelīna līdz tehniskajai literatūrai krievu un modernā latviešu valodā.
No elevatoru kausu lentām, tvaika katliem un pamatīgām ēkām līdz padomju rūpniecības pēdējai ķepļep skrūvei un mūsdienu stiklotajām reģipša kastēm, kas kā meli piesedz sūro patiesību.

Tagad, kad Rīgā jauc nost Piensaimnieku un STASC - nākas vien paziņot, ka šur un tur ir paspēts! Ir būts, fotografēts, elpots un justs. Industrija ir baudīta pamatīgi un procesā iegūti forši draugi, kā arī pats esmu kļuvis par tēlaina virziena hobijfotogrāfu, kura iecienītākais žanrs - pamesti objekti - no Latvijas ir galvenokārt aizgājis un vaļaspriekam nu ir jāatrod kas cits.
Paspēts sniegt interviju vai divas, paspēts pafilmēties amatierdoķenē, piedāvāti arī diaprojekcijas vakari ij telpās pamestās, ij kafejnīcās smalkās... Ir!

Skaņas puzle

Tue, 03 Nov 2026 09:10:50 GMT

Cilvēkam-orķestrim forši skolā strādāt. Vienu dienu esi Windows 11 gans, bet citu - Chrome OS. Trešajā - baksti Chrome pārlūku un ceturtajā - sniedz lietotājiem atbalstu un velc videoierakstus no novērošanas kamerām ārā. Piektajā - organizē pārvaldības politikas, bet sestajā - skaņo skolas pasākumus. Septītajā - taisi XLR kabelīšus dažādus, lai apskaņotu visu, kas skolā jāapskaņo.
Ikdienu manu veido šo sastāvdaļu kokteilis jauktā sasecībā un dinamikā. Garlaicīgi nav!

Šoreiz Skolēnu parlaments grib bīdīt skolas radio.
Ideja laba un nav problēmu - braucu uz darbu svētdienas vakarā un pētu skolas PA jebšu Public Announcement (publiskās apskaņošanas) sistēmu - kā tad tā ir organizēta, kā tad skaņas signāls tiek padots uz katru kabinetu un gaiteņiem... Svētdienas vakars, jo kā gan citādi pārbaudīsi kaut ko, kas bļauj pa visu skolu? Tikai un vienīgi neapdzīvotības laiki jāizvēleas. Lūk, dodos un pētu. Ahā - reku kontroles iekārta, reku signāls no tās iet uz kārtīgu jaudas pastūžu kaudzi, bet kur ir visa dižā vadu komutācija? Kaut kur vēl slēpjas, interesanti! Interesanti, bet šoreiz galīgi nav būtiski. Bet interesanti!

Pētu un izpīpēju situāciju:
1) XLR ieeja - sagaida skaļuma līmeņa kontroli otrajā galā - neģeld!
2) RCA ieeja - marķēta AUX un skaļumu gan var šeit regulēt - ģeld!
3) PA sistēma nozīmē darbu mono režīmā - jāparūpējas par iestatījumiem un standartam piemērotu vadu lodēšanu!

1
Nav košēri, jo tad visa skaļuma līmeņa kontrole ir tikai lietotāja galā un šāds risinājums uzprasās uz skaļu nedarbu, lietotāja kļūdiņu vai divām. Tāpēc nevajag taisīt tizli un tad rāties - vajag taisīt gudri! Tā, lai nemaz nepastāvētu iespēja pa visu skolu atskaņot kaut ko par skaļu! Tāpēc izdomāju saglabāt standarta apskaņošanas risinājumu ar mikseris > uzlodēts XLR vads nepieciešamajā garumā > PA ierīce, galā izvēloties tās AUX ieeju. Mono, protams! Lai to panāktu, veicu jaunradi:
2
Uzlodēju XLR > RCA pārejiņu un maksimālais skolas radio skaļuma līmenis tiks noteikts šajā galā, salāgojot to ar miksera 0dB atzīmi. Rezultāts: skolēnam kaifs griezt slaideri līdz galam, bet sistēmai un visiem ļaudīm skolā - radio pieņemamā skaļumā ar mazu jaudas rezervīti.
3
Tā kā uz visu sistēmu tiek padots tikai viens jeb mono signāls, nepieciešams arī avotam pateikt, ka strādājam mono režīmā. Citādi visa informācija, kas stereo attēlā miksēta uz labo kanālu, pazudīs nebūtībā un nebūs dzirdama. Tāpēc attiecīgi iestatījumi Windows platformā - Mono. Rezultāts - no laptopa austiņu ligzdas nāk ārā standarta 3,5mm vads, kas miksera galā sadalās divos 6,35mm jeb lielajos austiņu štekeros - katrs savam kanālam. No tiem tikai melnais jeb kreisais tiek laists mikserī kā Line-In - sarkanais karājas nelietots, nav vajadzīgs. Galā - viss datorā notiekošais skan pareizi. Koncertus, starp citu, arī apskaņo mono režīmā, lai visi visu dzirdētu vienādi.

Ko līdzīgu pirms vasaras brīvlaika taisīju arī Deju zālē, apejot nez kāpēc ar DAP sarežģītu pasākumu, kur cilvēki mocījās ar diskiem bojātā ierīcē, mēģinot datoru pievienot caur MIC ieeju, kas gaida sabalansētu signālu, nevis no datora nākošo...
Uzlodēju XLR > TRRS vadiņu, norādīju datoram strādāt Mono režīmā un miers, visi priecīgi - var diskus datorā, var strīmot, var visu ko pa taisno no interneta un miers - vairāk opciju, labāk. Un būtiskais - skan visa dziesma, nevis tikai kreisais kanāls pa visu zāli!
To bojāto DAP gaidu, kad norakstīs, lai varu atdzīvināt un lietot mājās kā CD atskaņotāju. Tam problēmas ar disku ātruma kontroles poci - gan jau kontaktu tīrīšanas vai kāda kondiķa problēma. Varētu būt risināma lieta un man tad mājās būtu foršs nestandarta verķis ar papildfīčām - atskaņošanas ātruma kontroli, piemēram. Palēnināts Dark Ambient pie diaprojekcijas izpildās ļoti labi, piemēram!

Rīt darbiņā gan jau atkal kaut kas cits būs jādiriģē :)

Lamuvārds

Sat, 31 Oct 2026 10:09:04 GMT

Man ir daudzlīmeņu problēmas ar jēdzienu "Lojalitāte". Kā tev?

Mazliet Ņūmena?

Fri, 30 Oct 2026 20:25:10 GMT

Šķiet, ka nākamā plate manā plauktā būs kaut kas no Gary Numan.

Pirmo reizi par viņu uzzināju, spēlējot, ja nemaldos, pleiša (RIP) spēli Test Drive kuru tur kaut kuru. Tajā bija klipiņš - kopdarbs ar Fear Factory, šim ar FF veicot lielisku Cars izpildījumu. Baigi iecepīja viņa vizuālais tēls un viņa savādums, kas lauzās ārā no CRT ekrāna. Cepīja arī oriģinālais Cars un vēl pāris 70. beigu dziesmas - no laika pirms manas dzimšanas.
Tad es par Gariju aizmirsu uz ilgu laiku līdz kaut kā - pāris dekādes vēlāk - uzdūros viņam atkal - gan jau pateicoties tam, ka viņa daiļrade kļuva tumšāka un attiecīgi - manai gaumei tuvāka: nekāda lieka un sieraina 80. liekulības slāņa, ar ko šis apauga sev par pārmetumu - astoņdesmito gadu albumi ir diezgan metami. Īstais Ņūmens atgriezās, sākot ar 1994. gada albumu Sacrifice, kurā atrodama tikai un vienīgi Ņūmena dvēsele - kaila un uz tumšas paplātes. Tieši tādā ceļā mēs arī pa īstam sastapāmies.

Albums Pure man arī ir ir labi zināms, bet ne bieži klausīts. Savukārt tas vecais kopdarbs ar FF - brīžiem šķiet, ka tas aizsāka Ņūmenā ideju apvienot introspektīvu, laiku raksturojošu sintopu ar metāla bezkompromisa raksturu, radot baigi interesantu un savdabīgi krēslainu materiālu uz deviņdesmito otru pusi. Turklāt - gan FF, gan Gary Numan tā arī nav nekad īsti izkrituši no mana redzesloka un tam ir pavisam loģisks iemesls - šo cilvēku mūzikai ir ļoti tvirts saturs un nākotne - nevienā vietā nav prosta bezmērķīga strinkšķināšana, viss ir ar pievienoto vērtību, ar ietvertu veselu pasauli.

https://www.youtube.com/watch?v=CSoKp6dRUH0

Plates...
Baigi muzikāla padarīšana un, godīgi vērojot sevi, redzu, ka arvien biežāk pērku ko mazāk trokšņainu. Mazāk metāla, vairāk kā melodiskāka, bet tikpat saturīga un vismaz kaut vienā šķautnē tumša. Kaut ko, iekš kā būtu ne tikai jēga ieklausīties, bet arī kaut ko sadzirdēt. Tāpēc jādomā, ka nenoturēšos un no algas pieķeršos šim patīkamajam autistam no paša viņa gala, jo nespēju izmest no prāta maz klausīto 1979. gada albuma Replicas vāciņu, kad šis vēl nebija aizgājis solo nosaukumā, bet muzicēja zem Tubeway Army karoga.

Paklausoties jūtūbē 1998. gada remāsteri jāsecina, ka tas nav sabojājis veco ierakstīšanās pieeju un instrumenti, kuriem jābūt noteiktos brīžos skaļi - kā bungu akcents - arī izceļas. Tas mani iedrošina nebaidīties no šī albuma modernajām relīzēm platēs - gan jau viss tur saglabāts čotka un nekas daudz nav izlīdzināts, kvantizēts vai kā citādi samaitāts, lai padarītu tā skaņu sagremojamāku šīsdienas ar sūdiem (sliktu albuma producēšanu) aizbāztajai ausij!

https://www.youtube.com/watch?v=6SCrfZPMeWg
Interesanti sanāk - kā manāms no Replicas, septiņdesmito daiļradē viņā manāma tumsiņa, kas 80. gadu albumos ir izkūpējusi nebūtībā, maldos un radio draudzīgā huiņā. Bet tad atnāca deviņdesmitie un godīgi sakārtoja visu, kā pienākas - viņš nomet visu feiko un pasniedz sevi, kāds ir. Un, ja pareizi sapratu, tad izrādās, ka tas ir viņa sieviņas nopelns - atbalsts, mīloša roka un Fēniksa celšana no pelniem, mūzikas žurnālistiem (lasīt: motivētiem tārpiem ar ego sapampumu) nosvilinot viņu dzīvu.

Deviņdesmito daiļradē un vēlāk - atkal manāma satura pilna tumsiņa, nekādas izdabāšanas. Un baigi labi, ka izskrēju albumiem cauri - višlistē nebiju nez kāpēc ielicis albumu Sacrifice (un arī citus)! Droši vien tāpēc, ka plates tad jau bija no modes izkritušas kompaktdisku priekšā un vienkārši neeksistē. Digitālais atļāva ķēpāties un ķēpāties visa industrija they did līdz kā vienmēr - izgulēja jaunās tehnoloģijas pārdozēšanas pohas un saprata, ko reibumā savārījuši - plates atgriezās!

Un, cik lasu šur un tur - vecie albumi tiks pārizdoti lēnām platēs. 2026. gada beigās jau kaut kas ieraudzīšot dienas gaismu un attiecīgi - būs cilvēku, nevis kolekcionāru/skalperu cenā! Forši, forši! Īstajā brīdī sirds mana sagribēja Ņūmena gara pasaules. 9 albumi gribēto plašu sarakstā un jārauga to vēlmju ciparu būs mazināt, papildinot kolekciju.

Patīkamu un galvenais - jēgpilnu klausīšanos!

https://www.youtube.com/watch?v=lHomCiPFknY

Cilvēks pret cilvēku, nevis pret infrastruktūru

Fri, 30 Oct 2026 09:29:32 GMT

Gribēju mazliet pamest akmentiņus autovadītāju dārziņā, jo man ikdienā 1) jāelpo citu sabiedrības locekļu atstātos toksiskos izmešus; 2) jāvēro, kā pilsētvide tiek pielāgota auto (jo lielāku baseinu taisa, jo vairāk tajā ūdens līdz Max atzīmei); un visu laiku jābūt pakļautam 3) akustiskajam piesārņojumam, jo visa mežonīgā pilsētas trokšņa avots - dīzeļdzinējs. Bet nu - realitāte ir sapista krietni radošāk un patiesās ainas iezīmēšanai nepieciešams plašāks skatījums!

Tāpēc, mazliet padomājot un pafilozofējot, nākas secināt acīmredzamo: berzes faktoru sabiedrībā rada totāli anāla pilsētvides “plānošana”, kurai pakļauti visi Rīgas iedzīvotāji un tās viesi, jo tā notiek bez jelkāda mērķa, bez jelkādas domāšanas infrakstruktūras un tālredzības virzienos. Tā vietā tiek veiktas kaut kādas neloģiskas, nekonsekventas darbības imitācijas, kuras beigu galā kaitē absolūti visiem!
Vārnu iela 400m garumā un attiecīgi arī pieguļošie kvartāli, un Grīziņkalns kopumā, piemēram - tur viss progresīvi nolaists (skats uz ielām un ēkām ir kā pēc kariņa) un kaut kādi stabiņi ar betona blokiem traucē operatīvā transporta kustību. Cerams, ka tur nekad neviens nemirs un neviena ēka - nedegs. Ja sāks tur mirt un degt - ātrie un ugunsdzēsēji īsti netiks klāt palīdzēt, jo pilsētas kungi tā vēlēja. Lai deg, lai mirst! Tāda, lūk, ir šībrīža saimniekošana Rīgā! Un tas ir tikai viens no piemēriem. Ir citi!

Kā velobraucējs:
a) bieži no gājēja klausos, ka esmu idiots, jo braucu pa ietvi;
b) no autovadītāja dzirdu, ka esmu pašnāvnieks, jo braucu pa brauktuvi;
c) no citiem velobraucējiem manu, ka esmu pidars, jo braucu pretējā virzienā;
d) no gājējiem dzirdu, ka esmu pidars, jo braucu šiem virsū, atrodoties uz neskaidri definētas velo joslas. Visu daru pareizi, bet strīds tāpat!
Kādi ir šīs berzes avoti jeb iemesli?
Mūsējie veloceliņi tracina arī mani. Tie nekurienē sākas un nekurienē beidzas. Tie nav standartizēti, līdz ar ko dabā pastāv visādi brīnumi, ar kuriem nezini, ko iesākt pat tad, kad pārzini CSN. Tie neveido koherentus maršrutus, tie neveido pat loģiku: ne vienā vietā vien veloceliņš tevi - neaizsargātu satiksmes dalībnieku - dzen uz brauktuves vidu taisnas braukšanas turpināšanai. Ne vienā vietā vien uz brauktuves pie krustojumiem pēkšņi parādās gabaliņš velobraucējiem - tepat sākas, tepat beidzas... Es atsakos sevi pakļaut riskam būt satiksmes vidū sliktas kvalitātes noteikumu un nelabvēlīgas infrastruktūras dēļ! Līdz ar ko man, lai nokļūtu no sava punkta A uz savu punktu Z, nākas vietām braukt gan pa ietvēm, gan pa brauktuvēm, gan veloceliņiem - pareizos un nepareizos virzienos un jauktā kārtībā.
Un tad jā, veidojas situācijas, kurās es braucu pa ietvi, lai gan blakus “eksistē” veloceliņš, kurš dabā beigs eksistēt nākamajā krustojumā, bet mans ceļš - daudz garāks par vienu krustojumu un nav neko droši nodarboties ar sliktas infrastruktūras slalomu. Un, redzot šādu braukšanu, dusmīgs gan gājējs, gan autovadītājs, gan pats velobraucējs. Bet problēmas cēlonis - nepārdomāta infarktstruktūra- ķepļeps uz ielām par mūsu pašu naudu. Haļavas ražošana tur, kur, ar rītdienas domu prātā, varēja būvēt ko nepieciešamu un situāciju risinošu.

Kā gājējs:
a) lai tiktu pāri ielai, arvien vairāk krustojumos nākas gaidīt uz auto plūsmu tur, kur kādreiz bija gājēju pāreja ar visiem taktīlajiem marķējumiem neredzīgajiem. Elizabetes/Upīša krusts, piemēram - pāreja likvidēta, bet taktīlās ietaises palikušas. Cilvēks gaida uz auto, nevis otrādi, lai gan turpat metrus 40 tālāk ir regulēts krustojums, kur tām mašīnām tāpat būs jāstāv! Tad nu - stāv abi: gan cilvēks, gan auto;
b) skatos un brīnos - kāpēc velocelinš tik plats, bet gājēju - šaurs? Un otrādi, un sadalījums mainās reāli randomā? Vienā posmā tāds, otrā - tāds. Vienā posmā pa vienu pusi, citā - pa otru... Sajūta, ka velo ir jauna tehnoloģija un neviens nezina, ko ar to iesākt;
c) nākas ikdienā besīties par visur haotiski nomestajiem elektroskūteriem, kas tik skaisti parāda mūsu pilsonisko un sabiedrisko attīstības līmeni. Tos pamet ļoti radoši un kustību bloķējoši. Māmiņām ar ratiņiem un cilvēkiem ar grūtāku iešanu ir ekstra jautri pārvarēt šo šķēršļu zonu. Ko dara pašvaldībnieki ar šo visu, kuriem piekristu rūpēties par kārtību pilsētā? Tie ar saviem busiņiem šķērsielās gaida cilvēkus no bāra iznākam, lai varētu fiksi šņorēt ciet, tiklīdz tie uzkāpj uz sava velo. Fakts.
d) jābrīnās, kādā veidā un kāpēc tiek pilsētā celti tīri tikai auto pieejami veikali!? Lidl Lāčplēša ielā, piemēram. Teritorija ar auto ir iebraucama. Vai tur ir elementārs gājēju celiņš pievadīts? Nē, cilvēki brien pāri pļavai un staigā pa brauktuvi, lai tiktu pie ēkas, kurā visa iepirkšanās notiek 2. stāvā, jo viss pirmais stāvs ir tikai un vienīgi garāža + liela stāvvieta ārpusē. Kam bija tā spožā doma ēku padarīt tikai vienai iedzīvotāju klasei derīgu? Kam bija spožā doma šādu būvprojektu izlaist cauri kontroles aparātam?
Līdzīgi ar Argus un Promix veikalu ēkām, piemēram. Noraktas nekurienē, kas sasniedzama tikai ar auto. Tas iezīmē baigi nepatīkamu autocentrismu - kad viena kasta iedomājas sevi prioritārāku un var bīdīt citas kastas zemāk… Kad pārējā sabiedrība sāk pielāgot infrastruktūru tikai vienam - diezgan nepatīkamam tās slānim. Kas viņos nepatīkams? Turpini lasīt, uzzināsi!

Kā sabiedriskā transporta pasažieris:
a) jābesās, ka vilcienu stacija tiek izlaista cauri iepirkšanās centram. Tajā lēna šopinga baudītāji tiek nolikti sadursmē ar vilcienu pasažieriem, kas savā steigā simtos izveļas no vilcieniem un nez kāpēc atjēdzas tobrīd neinteresējošu veikalu sastrēgumos, nevis brīvā pilsētvidē un/vai savienojumā ar citiem sabiedriskajiem transportiem. Centrālā stacija pati par sevi ir par šauru un nav piemērota 300-400 cilvēku apmaiņai tās tuneļos un uz peroniem. Kas vainojams pie šauruma? Pareizi - visādi kioski, bodes un citas padarīšanas, kuras laika gaitā aizkorķējušas oriģinālo stacijas tuneļu platumu plus vēl tās neviena neprasītās padomju durvis, kas ir gājēju plūsmai priekšā. Sen bija laiks tās nomainīt uz ko modernāku, automatizētu. Vai izņemt vispār;
b) minētais krustojums Elizabetes/Upīša - iznāk masa no Centrālās stacijas un iznāk masa no viesnīcas - Latvijas galvaspilsēta, sniedzam šādu vizītkarti: Tu neesi svarīgs, pisies nahuj vai lēc zem auto ratiem, mums vienalga! Tev šeit būs gaidīt uz auto un patiesi ceram, ka izbaudīsi pilsētas piedīzelēto gaisu, jo pie mums nav nekādu ierobežojumu kā citās galvaspilsētās! Mums viss pohuj un ceram, ka tev arī!

Kā auto/moto vadītājs:
a) baigi maz bija, kur piepisties, esot pie stūres un braukājot uz/no mājas piepilsētā. Ar auto var piebraukt Rīgā visur, iepirkt visur visu, tad braukt visur, kur vajag.
b) vienīgā “neērtība” - nevari piebraukt tieši pie interesējošā objekta durvīm. Bet - tā kā neesmu paspējis saaugt kopā ar auto sēdekli un atjēgties, ka esmu nolaidies līdz tā intelekta līmenim - man nešķiet baigā traģēdija nolikt auto kaut kilometru tālāk, jo kilometrs tiek staigāts ikdienā un mans gars, mana miesa nav novārgusi tā “darba” priekšā. Man nešķiet baigā traģēdija arī samaksāt par blakus esošu parkingu - ja zini izmantot auto privilēģiju, tad zini arī samaksāt par to. Elementāri! Ja gribēji maksāt mazāk, varēji braukāt ar mocīti un, ja esi egomaniakāls lohs - atstāt to šķērsām uz ietves - pohuj par citiem, galvenajā lomā esmu es;
c) bija iespēja novērot, cik auto ātri izlutina sabiedrību. Neviens negrib dīlot ar izlutinātiem pidarasiem, bet autovadītāju aprindās, tiklīdz sākas runa par pilsētas satiksmes infrastruktūru, tādu jampampiņu ir daudz. Žēl cilvēkus - zaudējuši izvēles brīvību un padarīti par sēdekļa dārzeņiem, kuriem 20 minūtes iešana pa pilsētu ir absolūti nepārvarama traģēdija, bet sabiedriskais transports - kas prātam neaptverams. Izlutināti, agresīvi lopiņi - visu laiku streso pie auto stūres un par šo privilēģiju vēl maksā - degvielu, ceļa nodokli, apskates… Vāveres, kas sevi iespundējušas pašceltā cietoksnī : D
d) nerodas vēlme un griba pieprasīt pilsētu kastrēt un pārgraizīt tikai autovadīšanai par labu. Esmu racionāla, fleksibla būtne un varu izvēlēties situācijai piemērotāko pārvietošanās veidu. Bet, vērojot ar autosēdekli saaugušās piepes - tur šī iegriba ir novērojami izteikta un būt kā pasažierim šo cilvēku auto - reti, kad ir patīkami. Jo kam gan gribas klausīties izlutinātos pidarasos, kas jūtas kā priviliģētas pasaules nabas, visus salonā nolamā par "nepareizu" braukšanu un ar savām darbībām pieprasa vēl lielākas tiesības smacēt citus līdzcilvēkus savu priviliģēto nespēju vārdā?
Kritiku neiztur arī tas viņu arguments, ka veloceliņi aizņem brauktuvi ziemā un viss tāpēc ir dirsā... Kā gan ir dabā? Ziemā, lūk, tie celiņi pilda sniega krātuves funkciju un satiksme uz brauktuves visādi citādi turpinās kā ierasts: platums nemainās - vienkārši velobraucējus nomaina sniegs un, lai velobraucējs ziemā kaut kur tiktu, viņš brauc pa notīrīto ietvi... Bet galvenais šoferīša pienākums - izlutināti padirst uz "atsaldeņiem", kas brauc -20 grādos, mhm. Derētu gan šiem atcerēties, ka pilsēta ir balansa un sadzīvošanas māksla - autovadītāji var droši iedzert tēju un nomierināties, padomāt par citiem pārmaiņu pēc. Atcerēties, ka nav ne labāki, ne krutāki par citiem tikai tāpēc, ka piepirž apsildāmu sēdekli :)

Priecājos, ka mans dzīves gājums ir sniedzis iespēju lietas baudīt no dažādiem leņķiem un arī šajā gadījumā - situācija ir baudīta no visādām pusēm - arī auto un moto stūres puses, kad ar baltajām tiesībām bieži dalīju vadīšanas pienākumu ar tā laika savu otro pusīti. Tāpēc nu - ir, kā ir un ir precīzi šādi: dusmosimies uz tiem, kas to visu rada, nevis viens uz otru, OK? Problēmas jārisina tur, kur tās rodas - valdības gaiteņos un lēmumpieņēmēju galvās, kuras mūs visus šobrīd pagrūž zem vilciena.
Problēmas rodas tur, kur viena kasta iedomājas sevi labāku par citām - valstī, kurā kastu sistēma nepastāv.

P.S.
https://blog.swedbank.lv/ipasums/auto/latvija-mainas-auto-izveles-paradumi-dizeli-aizstaj-hibridi-un-elektroauto-9589

Prieks par šādu virzību sabiedrībā - mūsu bērnu bērni gan jau elpos labāku gaisu, tāpēc baudīs labāku veselību un skaistāku pilsētu. Žēl tikai, ka piesārņojošs tehnoloģiskais progress netiek vērtēts tā ieviešanas brīdī, bet gan tad, kad sazīmētas acīmredzamas sekas. Žēl, ka tikai šīs sekas ir domāšanas avots tajos cietpauros, kas nesaprot vienu elementāru fizikas lietu: sadedzināt jebkādu smagāku frakciju par vieglāku - rada tikai problēmas un papildus piesārņojumu - var to nedarīt bez absolūtas nepieciešamības!
Gāze deg tīrāk par > benzīnu > dīzeli > petroleju. Attiecīgi tāpēc dīzeļdzinējs ir aprīkots ar vairākiem izplūdes gāzu filtriem, bet bendža un gāze iztiek tikai ar katalizatoriem - tie nepiesārņo tik ļoti kā dīzelis. Un nekas nav par velti - šie dīzeļmotoru filtri noēd daļu jaudas un, lai "nozagto" jaudu atgūtu, idioti griež ārā filtrus un domā, ka tas ir tikai un vienīgi forši, kruta un pat ekoloģiski... Rezultātā pa LV ielām brauc liels skaits ārkārtīgi piesārņojošu dīzeļdzinēu un CSDD tādus tik turpina laist satiksmē un rodas situācijas, kurās cilvēks savā jaunības maksimālismā indē citu cilvēku tikai tāpēc, ka ego vajag vairāk jaudas, vairāk gumijas svilināt uz asfalta.

Atceramies Volkswagen skandālu, kad šos sita par šamējo dīzeļu izplūdes gāzu tīrības datu sagrozīšanu? Lūk - tie ir ar visiem filtriem aprīkoti dzinēji, kuri beigās "izrādījās" daudz netīrāki, nekā VW Group apgalvoja. Bet, runājot par LV, liels skaits VW dzinēju lepni smird bez jelkādiem filtriem un cilvēks sava stulbuma dēļ indē gan sevi, gan savus mīļos. Jo bļa iemesli - jaudiņu 20 gadus vecam mudakam vajagot, lai gan realitātē - taisnu un sirmu dūri sejā, lai koriģētu jaunieti prātīgākā virzienā... Un šādi cilvēki iedomājas, ka ir prioritāri.
Man "patīk" arī ražotāju asaras: lai dīzeli padarītu par normatīviem atbilstošu, tas zaudēs ekonomisko pievilcību. Es saku - aiziet, iznīcinām šo tehnoloģiju pielietojumos, kas nav industriāli un neattaisno netīras degvielas dedzināšanu situācijās, kad ir alternatīvas. Ražotāji drīkst mierīgi pārslēgties uz bendžas, gāzes, ūdeņraža vai elektromotoru attīstīšanu - dīzelis nav vienīgais, to var likt pie malas un beigt sev spoguļa priekšā dirst, ka tas ir eko-šmeko un kosher. Kad beigsim melot sev, tad varbūt saule spīdēs spožāk?

EDIT:
Lieki minēt, ka manī nav degsme permanenti pievienoties autobraucēju slānim un pārmaksāt (iegāde + uzturēšana, kad ir alternatīvas daudz lētākas), lai ēstu viņu pelējušo ikdienas maizi. Ja dzīve kaut kad spiedīs - gāze vai elektro. Bendžu un dīzeli svilināt nav nekāda iemesla - ne ētiska, ne estētiska, ne kaut kāda socstatusīga, kas man vispār ir sveša tēma.
Socstatuss ir pērtiķveidīgo zīmēšanās zoodārzā: kuram nu tad lielāka, spīdīgāka un sarkanāka pakaļa. Nožēlojami, tukši. Niecīgi. Subhuman.

Pieradināju tomēr to Windows 11?

Mon, 26 Oct 2026 17:08:00 GMT

Ziniet, ko?
Laikam tomēr izdevās apčakarēt Windows 11, transformēt to par skolēnam netraucējošu vidi, nemaksājot Mikromīkstajam pārvaldības maksas.

Visi ceļi, pa kuriem Microslop injicē neprasītu un traucējošu sūdu, ir apzināti un bloķēti. Tagad varu ar mierīgu sirdi pavairot šo padarīšanu un masīvi iepriecināt skolotājus! Skolēniem liegts arī atvērt Task Manager visādu lietu čakarēšanai. Chrome pārlūks hermetizēts, liekie/spiegojošie servisi un to atdzemdētāji arī izgriezti. Tāpat ir noteikta minimāla Windows Update diēta bez asiem un tīklam smagiem pārsteigumiem. Iesaldēta konkrētā versija, ar registra atslēgu pateikts to nemainīt.

Viss izdarīts caur košēru ceļu - reģistru un grupas politikām, nevis ar kreisu sistēmas failu plēšanu.

Feels good!
Nākotnē tad redzēšu, kas un kā mainās. Microcock noteikti jaunus pārsteigumus izdomās. Versiju nāksies apdeitot, kad beigsies esošās versijas drošības apdeiti. Tad visu pielāgošu jaunajam un atkal uz gadiem 3 būs miers. Līdz tam laikam man ir iespēja apgūt datoru instalāciju tīklā caur Multicast, lai visi skolas kompji bez mana pieskāriena automātiski instalētos... Sapnis!

Digitāli iespējotā nolaidība

Sun, 25 Oct 2026 13:09:49 GMT

WTFLDR:

Analogs > Digitāls (citi iemesli)

TLDR:

Digitālā revolūcija iznīcina cilvēku dekādēm koptās prasmes. To sarukumu jūt tikai tad, kad izgulētas jaunās tehnoloģijas pārdozēšanas pohas un apzināts reibumā sadarītais - kad ir jau par vēlu. Progress bieži ir regress ērtuma vārdā un zemāk ir to iztirzājošs prātuļojums. Vai ērtībai ir jābūt visa dzinējspēkam, vai tomēr dzīvē ir kas svarīgāks, kas nākotnei atstājams? Jo pie sūda diemžēl ātri pierod - sevišķi, kad vēsture pazaudē references materiālu un atliek tikai vecu cilvēku runas par zilākām debesīm un hitojošāku zāli. Tikai šoreiz tā nav nostalģija, demence, pagātnes romantizēšana vai apmaldījušās atmiņas. Tā ir fizika - elementāra fizika Vs produkta lietošanas ērtības un realitāte, kurā prioritāte ir pēdējam.

Filmas foto krāsas?
Jap, joprojām nepārspētas - satur info bagātību tur, kur digitālais bildi zīmējošais algoritms nodarbojas ar minēšanu. Krāsu bagātība aizmirsta, pierasts jau pie kompromisa. Tam pa virsu vēl lielāks kompromiss - lēto teļļuku un monitoru uzvaras gājiens, kur krāsa netiek izvirzīta par prioritāti. Rezultāts - asa reducēšanās uz tuvāko tīro toni, digitālais klipings/kropļojumi.

Mūzikas ieraksti?
Jap, digitālajā pasaulē bieži nākas saskarties ar nodotu brāķi, kuram ir smagas dinamikas un augšu tīrības problēmas, kuras analogajā pasaulē nepazina. Pierasts jau pie kompromisa, bet cenas nez kāpēc tik turpina augt, bet kvalitāte - ausīmdzirdami kristies... Tagad visi iedomājas, ka prot paveikt to, ko trenēti spečuki darīja mūzikas industrijā. Nevar, tāpēc arī neskan!

Mūzikas straumēšana?
Jap, devalvē visu mūzikas tirgu. Par abonēšanas maksu piedāvā klausīties jau iepriekš minēto brāķi, bet vēl ar papildus kompresiju, lai tik varētu muzonu ērti pumpēt caur neta šļūteni. Pierasts jau apzagt māksliniekus, jo no tavas abonēšanas maksas māksliniekiem tiek tikai centu tūkstošdaļas, visu paņem platforma, kas neizturas ar cieņu pret mūziku...

Atskaņošanas sistēmas?
Līdzi visai ierakstu kvalitātes degradācijai un straumēšanas servisu uzplaukumam viss, ko tev veikalos piedavā, ir miniaturizēti un vāji mono bluetooth skaļruņi, kuri nemaz nespēj atklāt detaļas, par kurām runāju... Šādā vidē operējot kvalitātes kritums ir ne tikai saprotams, bet sagaidāms. Kad cilvēki netrenējas lēkt augstāk, tad augstāk arī vairs netiek.

Bluetooth?
Aina skaista - iepriekš minētais digitālā darba brāķis + straumēšanas kompresija + bluetooth kompresija + mono skanda bez tvīteriem (augstāko frekvenču skaļruņiem) kā tādiem. Un, ja šis ir viss, ko tev ikdienas veikali piedāvā un attiecīgi, kas skaitās jaunietim iekārojams, tad par totālu degradāciju un nolaidību vairs nav jābrīnās - tā ir tikai likumsakarīga. Bēdīga, bet likumsakarīga situācija.

Kam šis sāp visvairāk?
Plašu pircējam. Tas par muzonu fano padziļināti, pēta tur lietas un vēsturi, maksā vairākus desmitus eiro par plati un sagaida perfekciju. Dabā gan saņem bieži brāķi, kas izriet tieši no digitālās haļavas. Un tad ir tumsa pār horizontu, jo kas te cits var sanākt, ja ne smaga vilšanās un pat krāpniecība ērtību dēļ? Krapniecība, jo cena visbiezāk neatspoguļo kvalitāti - tā ir sliktāka par vakardienas.

GARĀ VERSIJA:

Filmas fotogrāfija nebija un nav imūna pret satura manipulācijām, taču rediģēšana tādā kvalitātes līmenī, kas pārliecinātu skatītāju par attēlā redzamo - prasīja smalkus spečukus un speciālas profesionālās ietaises. Augsti kvalificēts retušas darbs ar oriģinālajiem negatīviem milzu palielinājumā - jāsalāgo toņi, pustoņi, astotdaļtoņi, ar roku jāuzzīmē tur neesošs un jāprot to izdarīt fotoreālistiski. Montāža un kolāža. Ļoti augsts ieejas slieksnis - random cilvēks pāri netiek.
Pārādījās fotošops, tas atvēra durvis vieglai manipulācijai. Viens no tehnoloģijas pretargumentiem - tagad visi var visu notēlot, vajagzīgs tik jauns kompis un jaunā programmas versija. Visu tavā vietā izdarīs programma, tev jābūt tikai idejai un bik zināšanām, kur ko klikot. Neko no oriģinālā faila sapist īsti nevar - zemāk kvalificēts darbs, jo jebkurš var nospiest pogu. Ieejas slieksnis jau krietni zemāk nolaidies. Mazliet vēlāk vēsturē - fotošops ar MI un mazliet vēl vēlāk - MI, kas pats taisa bildēm līdzīgus vaidojumus uz no cilvekiem sazagto bilžu rēķina.
Pastāsti botam, ko gribi un voilla - slieksnis ir ar teju negatīvu vērtību: šķirbā birst liels lērums sūda! Ne te vairs ticamības, ne meistarības aspekti.
Fotogrāfija devalvēta, vairs pat īsti netiek drukāta. Viss dzimst un mirst interneta tumšajos kambaros. Ja kaut kas tiek drukāts, tad biežāk ar inkjet printeriem, kas prasa perfektu skatīšanās leņķi, lai pustoņi nesāktu vietām apgriezties par negatīviem, radot dīvainus vizuālos efektus, kurus analogā drukāšanas metode sudraba daļiņu fotopapīrā nekad neradītu... Ne viss jaunais ir labāks par veco un kaut kur vajadzētu beigties apziņai, ka ērtībai jāuzvar.

Līdzīgi arī ar mūziku, manuprāt.

Kad tavs arods ir ņemties gan teorētiski, gan praktiski gar fizisku materiālu un tā ierobežojumiem, tas uzreiz pieprasa nesalīdzināmi augstāku prasmju un disciplīnas līmeni. Kad tehnoloģija šķietami šo pratību atceļ, rezultāts ir tieši tāds, kādu varētu sagaidīt - reti kaut kas ir fiziska ieraksta vērts, nav pat īsti radīts dvēseles ņurcīšanai, bet gan tūlītējam patēriņam un nāvei interneta tumšajos kambaros. Un tad vidi sāk piesārņot MI radīti savārstījumi ar vēl sliktāku skaņu un saturu...
Plates šim ir labs indikators.
Plates digitālajā mūzikas radīšanas procesā ļoti atspoguļo šo prasmju līmeņa krišanos, cilvēkiem tās radot ar totālu paļaušanos uz digitālo haļavu, nevis savām ausīm un profesionālu darbu. Pirms digitālā mūzikas radīšanas ceļa nebija iespējams, ka dzirdēsi savādi zāģējošas augšas mūzikā nepietiekama sampling rate dēļ. Bet tagad - reti, kura plate ir ar bāreņasardzidrām augšām, jo studijas oriģināls bieži vien ir digitālāis formāts, kas pietiekami bieži nepieraksta notiekošo, tādējādi radot robus audio signāla augšu pierakstā, kas izklausās pēc birstoša stikla uz smiltīm klātas tērauda plāksnes - pretīgi, griež un cērt ausīs, neatbilst realitātei, kurā esam bijuši gana bieži, lai zinātu perfekti, kā jāizklausās bungu šķīvīšiem un sievietes balss samtainajiem šņāceņiem. Kā zīda audums pret rīta sauli, nekādi ne asāk.
Bet ļoti bieži ir asi un slikti, jo nevienam ar savām ausīm kaut kā neienāca prātā nočekot, vai uz minimumu vērstā matemātika izpildās dabā...

Un no tā nākas secināt ko?
Ka digitālā apstrāde vairāk tolerē huiņu un nepārtraukti laiž kvalitātes latiņu arvien zemāk. Un, kad šo zemās kvalitātes darbu līkrocīši padod uz plašu rūpnīcu - perfekti dzirdēsi, kāpēc cilvēki zākā digitālo apstrādi un apraud aizgājušo tīro analogo ceļu - progress ņēma un sapisa augsto kvalitātes latiņu jeb Fidelity.

Raudāšana par aizgājušo dzirdama sevišķi skaidri, kad sastopies ar realitāti:
- digitālie avoti visbiežāk tiek taisīti dinamiski plakani, lai gan spēj tik daudz, ko vairāk un labāk. Iespiežot šādu plakanu mūziku platē tūdaļ aiz plaši elpojoša ieraksta - rodas jautājums, kā to vispār un kāpēc dara?!
- digitālie avoti nepieraksta visu audio spektrā notiekošo: CD skaņu reproducē vien ar 16 bitu skaļuma intensitātes un 44kHz viļņa pieraksta biežumu, bet FLAC jau uzlabo lietas - 24 bit skaļuma vienības un 48kHz, bet ne vienmēr. Kas šis viss ir? Tie ir kompromisi: ar kādu izšķirtspēju un cik bieži mēs pierakstīsim audio notiekošo, lai ausis vairs nedzirdētu minimālā pieraksta kropļojumus. Kompaktdisks vērtību izzīda no mērījumiem laboratorijās un 2x pareizinot drošībai. FLAC iedod vairāk vietas vēl precīzākam darbam - svarīgi apstrādes posmā;
- labi taisīta plate ir agnostiska pret šo skaņas viļņa matemātisku pierakstu, jo neveido mūziku no atsevišķiem diskrētiem punktiem. Līdz ar ko - analogajos laikos plašu klausītāji klausījās kvalitatīvāku ierakstu, nekā to dod mums - digitālajām paaudzēm. Un digitālās paaudzes nemaz nezina, ka kaut ko zaudē, jo visbiežāk nav uzgājuši salīdzinājumu, kas noņemtu sadauzītās rozā brilles no acīm. Dzīvo laimīgi tonētā, bet prastu ērtību dēļ saplēstā pasaulē un nezina labāk...

Un tad rodas situācijas, ka pret digitālo plakanumu, kas bieži izriet no Loudness Wars, zāles ir analogs medijs, kas šādi māsterotu audio nepavilktu un izmestu adatu no gropes. Lai tas nenotiktu - jāsabalansē muzons, netīši to diezgan masīvi procesā uzlabojot. Jo mūzika nav tikai par to, kas skan. Mūzika ir par klusumu starp notīm, par klusuma skaļumu. Kad visu laiku brēc, brēciens ātri zaudē savu iespaidu, normalizē visu bēdīgākā virzienā. Kad kliedz reti, bet trāpīgi - satrūkstas visa miesa un paliek lieta atmiņā!
Un tad rodas situācijas, ka pret digitālo augšu haļavu, māksliniekiem nonākot līdz plašu pasūtījumam, ir jātaisa jauns albuma māsteris, kas vispilnīgāk izmantotu vinila ierobežojumus, procesā jau atkal masīvi uzlabojot skaņu, saliekot visu dinamiku un sampling rate pa plauktiņiem. Digitālais process nav slikts. Tas ir izcils, kad pie tā strādā izglītoti cilvēki ar taisnām rokām. Reizē un kā jau minēts - digitālā haļava iznīcina vakardienas koptās prasmes un šādi spečuki šķiet, ka paliek arvien mazāk.

Jo kā gan var slavēt darbus ierakstos, kas rēķināti uz apmāna minimumu (kompaktdiska 16 bit un 44kHz) un rezultātā bieži skan ievērojami kropli? Man plauktā ir plates, kas skan tieši tikpat slikti kā to kompaktdisku versijas. Man plauktā ir plates, kas skan labāk par disku un FLAC. Ja grib, tad, redz var! Bet, ja kādreiz augšu kroplis bija kas nedzirdēts, tad tagad - teju retums ir baigi tīras augšas. Un, ja ir, tad visbiežāk tās sasptopu tieši platēs! Sevišķi tajās, kas izdotas pirms digitālā slopifikatora izgudrošanas. Loģiski - ja tēmē uz apmāna minimumu, tad minimumu tikai arī sasniegsi. Un straumēšanas servisi cik gadus minimuma minimumu piedāvā un saucas par mūzikas platformām? Ehhhh.

Līdz ar ko nākas secināt, ka digitāls ir nenovēršami slopa eneibleris, kas cilvēcei par labu nenāk. Analogs ir zāles pret šo cūkošanos.
Analogs audzē cilvēka prasmes, bet digitāls - tās izsūc un nogrūž uzņēmēju serveros, tik sūcot no sabiedrības labumu, pretim dodot brīvības un pārpilnības sajūtu. Brīvība ar ierobežojumiem, saki? Neierobežots slopa daudzums un kvalitātes krišanās kopumā? Aaha, tieši tā! Un šķiet, ka cilvēki to bik kaut kur saprot - cik tad ilgi var ciest to digitālo tukšuma brāķi, kvalitātes latiņu podā nolaidēju? Un daļa sabiedrības paņem filmas fočiku, paņem plašu atskaņotāju, nomaina "vied"tālruni pret vienkāršu, bez aplikācijām...

P.S.
Tikmēr man galīgi nav priecīgi ap sirdi, ka Ingaru no Sovvaļnīka ar cietu seju informēju, ka viņa lolotā plate ir brāķis, ka augšas - it sevišķi Crash šķīvis, skan vienkārši pēc bleķa miskastes viesuļvētrā. Un Ingaram to nav priecīgi klausīties - cilvēks ir samaksājis, bet izdarītais darbs, kuru veicis ķipa Latvijas top inženieris, ir smags brāķis. Tikpat slikti, cik diskā, tikpat slikti FLACā un platē - izdarīju mājasdarbu un iepriku visas albuma versijas, lai godīgi saskatītu, kur sākusies problēma. Nekāda darba goda labā studijā? Tikai slopiņa tiražēšana dažādos formātos?!
Ieteicu šim nākamreiz ziemeļniekus pakustināt - Dan Swano, piemēram, mūsu bandai vai divām uztaisījis labu plati vai divas. Sovvaļnīkam iegrieza gan jau "garāžā" tapināta "māstera" kvalitātes jautājums, bet nu - mūzikas industrija kam domāta, ja ne šādu brāķu novēršanai? Vai tā ir tikai garāžas amatieru ceptā izplatītājs/piķa nokāsējs, vai tomēr tur jābūt profiņiem, kas mūziķiem palīdzētu godam noiet fiziska materiāla radīšanas ceļu? Ej nu sazini, kāds ir tās šodienas mērķis.
Bet pārāk bieži manis nopirktās plates cieš no līdzīgas simptomātikas, kuras avots ir digitālā ceļā radīts slopiņš. Nav forši.

P.P.S.
Pērkot albumus, Bandcamp var pašpikot digitālās versijas cipariņus. Ja FLAC dod 24/48, tad, visticamāk, problēmas augšās arī plates versijā būs krietni mazākas vai nekādas, jo pašā sākumā jau šauj pāri CD standartam. Ja banda tur piedāvā tikai 16/44 FLAC, značit CD mērķis ir bijis augstākais levelis, uz ko studijā tēmēts: jau diezgan riskē izdot 30+ EUR par brāķi jeb matemātiku, kas knapi apmierina mūzikas gardēža prasības un bieži dabā iemieso minētās augšu problēmas.
Tā kā augšas kompaktdiskos nav pierakstītas perfekti vai arī pilna info nav jau sākotnēji tur eksistējusi izvēlētā digitālā māstera parametru dēļ (sakropļojies viss kā desmit reižu pārsaglabātā JPG bildē) - no šī arī izriet viss Digitālais aukstumiņš Vs Analogais siltumiņš, kas ir +- poētiski un mazapzināti apzīmētāji tieši augšu skanējumam.
Tātad: ja Bandcamp izliktie strīmojamie paraudziņi ir defektīvi, tad platē sagaidāms tas pats un riskēt nav īsti jēgas. Jo arī te ir svarīgs balsojums ar maciņu. Cilvēki ir pelnījuši labāku darbu. Sevisķi tie, kas samaksā visvairāk un bauda mūziku tuvāk, dziļāk. Citādi jau atkal - uzvar haļava un lielāko apkāsienu jūt tieši maksātājs.

Ja vien vairāk diletantu tēmētu uz vismaz 24/48 gala produktā (vai pat 32/96 un augstāk - radīšanas un slaideru bakstīšanas posmā), tad jau sākotnēji būtu foolproof digitālais māsteris, bet...
Bet (un nez kāpēc) bieži par mērķi tiek likts 40 gadus vecas tehnoloģijas minimums, nevis nākotnei drošs maksimums. Domāšana greiza jau pamatos, jo digitālais to atļauj un nesit pa nagiem uzreiz, vai arī... Tāpēc, ka digitālā haļava iznīcina meistarus. Vai arī tāpēc, ka paši aiz sava skaļuma kariņa nedzird vairs īsti detaļas. Vai arī nepamana signālu, kas nepietiekamās māstera sākotnējās izšķirtspējas dēļ ar katru pārsaglabāšanu kompresijā iznīcinās?!... Gan jau visa kopums un pamīši. Bet standarts viennozīmīgi krities - dārgi jāmaksā par augstu brāķa iespējamību.

Novērojums balstīts paša mazajā plašu kolekcijā, kur lietas paliek atmiņā caur augstās cenas un saņemtās kvalitātes attiecību prizmu. Un ir dīvaini apzināties, ka digitālais formāts, kas spēj vairāk un precīzāk, tiek lietots, lai bieži uztaisītu brāķi, kura iemesls nav kaut kāda fiziskā analogā nesēja ierobežojumi - ka prosta ņem un veic nekvalitatīvu darbu laikā, kad instrumenti un tehnoloģija ir vispieejamākā. Bet nu, nekā dīvaina beigu galā - visu nosaka cilvēka prasmes, nevis prosta tehnoloģija. Un, ja prasmju nav, nav arī rezultāta...
Un tāpēc ir tā, kā dabā ir - eksistē brīnišķīgas plates un pretīgi kompaktdiski tajā pašā laikā, kad eksistē pretīgi taisītas plates un nevainojami kompaktdiski. Digitāls automātiski nenozīmē "advancēts" un "perfekts". Analogs uzreiz nenozīmē, ka pilns ar fona trokšņiem un slikta dinamika. Visu izsaka darbs, nevis tehnoloģija.

Analogais ir prasīgāks pret lietotāju un ražotāju. Un, kad šādi prasīgie visu saliek pa plauktiņiem kā nākas - plašu skaņa, filmas foto un kinolentas vienkārši un sasodīti lieliski spārda pa jūtiņām!

UWAGA - skaņuplates ir red pill!
Kad ausis ir pagurušas no mūzikas industrijas digitālās nolaidības pret augšām, tad ārstēšanos var veikt ar mūsu pašu Jersikas studijas izcilajām platēm - augsta darba kultūra un bieži pilnībā analoga apstrādes ķēde no A līdz Z. Un to dzird, nenormāli silda sirdi. Par Jersikas platēm tik tiešām nav žēl 40 Einārus nolocīt - cena, kuru jau GZ spiestie brāķi sāk prasīt. Ehhh. Standarts krītas, bet cenas - aug. Kad beidzot pasaule kļūs normāla, respektējoša?
Ja uzraudzības galavārds piederētu Jersikai, Music On Vinyl un Abbey Road Studios - jau dzīvotu mēs labākā pasaulē, jo, pērkot šo studiju darbus, tik tiešām jūti, kur katrs no tiem ~40EUR ir aizgājis - darbā un baudā, nevis izkūpējis gaisā kā sāpošs rīta pirdiens.

https://www.youtube.com/watch?v=5NOw9APLoh8
Jersika ir malači - kvalitatīvi taisa gan digitālo, gan analogo. Vīri, no kuriem pārējā pasaule varētu iemācīties lietu vai divas!

Vislabākais un lētākais skaņuplašu paliktnītis

Mon, 19 Oct 2026 19:06:57 GMT

Filcs
Komplektā nākušais paliktnītis - baisa kaka. Izsmērē apakšas un tranzientus jebšu asos sitienus, jo slikti tur plati uz vietas. Taisa arī nenormāli lielu statisko lādiņu, kas apgrūtina plates atputekļošanu pirms atskaņošanas - spalvainas plates neskan labi. Vislētākais variants ~10€. Nav tās naudas vērts, tīra plašu prieka čakarēšana.

Gumija
REMR/Radiotehnikas Ārija komplektētais gumijas - jau labāk. Stingri tur plati, tāpēc bass un asi sitieni iegūst. Ģenerē arī mazāku statisko lādiņu - mazāk spalvainas plates, patīkami. Dārgāks variants ~20€.

Korķkoks
Raksturā līdzīgs gumijas, tikai mazāk basa un asuma prieka. Mazāk arī statikas. Diezgan sabalansēts uzturs, bet arī pārcenots. Ir variants ar iestrādātiem gumijas gabaliņiem, apvienojot divu pasauļu labākās īpašības, taču tas jau nereti kāpj uz 30€ sliekšņa - nav vērts, nav mehāniski izturīgs variants, jo sadalās ar laiku, krīt nost pa gabaliņam ap perimetru.

Liellopiņa āda
Visdārgākais un vislētākais, vislabākais variants. Ar pūkaino virsmu uz augšu nenormāli stingri notver plati un daiļo basu, asos bungu sitienus. Smuki sabalansē arī vidus un augšas. Bauda ausīm, acīm, taustei un nāsīm! Luksusa klases estētika. Ja pērk bodē gatavu, maksā ap 40€ un vairāk. Ja aiziet uz Rīgas ādu veikalu, nopērk izvēlēto gabalu un izgriež aplīti pats - par filca matracīša cenu iegūstam jau 2 paliktņus + skaistu materiālu citiem izstrādājumiem - DIY grāmatu vākiem, piemēram.
Neģenerē statisko lādiņu vispār - viegla kopšana un nekādu spalvainu plašu, kas nozīmē arī ilgāku stylus un plates dzīvības laiku. Šāds matracītis kalpos mūžu vai divus, nesadalās un ar gadiem tā skaistums tik pieaug. Le best variants, dabas resursa spēks.
Āda + Baerwald Arc galviņas pozīcija paceļ pat iepriekš neklausāmas plates jau klausāmā līmenī. Pat līdz tam, ka rodas dzinulis pielabot Sraiges Efektas albuma Tik Ejimas recenziju. No vilšanās pie tīkamas klausīšanās - to čista negaidīju. Var, tātad, pirkt arī citus viņu albumus, wow! Paldies tev, gotiņ! Tu mums devi pienu, gaļu, apaviņu. Mētelīti, bungas, paliktnīti un tik daudz, kā cita!
Noliecu galvu tavas virtuozitātes priekšā, pateicībā.

Izdarīt šodien, pārbaudīt velnsviņzinkad

Mon, 19 Oct 2026 15:43:53 GMT

Ko diez par manu hiholoģiju pasaka fakts, ka veiktos uzlabojumus un izstrādes bieži vien atsakos uz karstām pēdām novērtēt, mērīt?
Vērtējot pašam - sargāju savus acīmredzami nodzītos nervus no liekas "vļē" un "fuj" kravas! Zema vilšanās tolerance - izsmelts resurss, cik tad var vilties bez sekām?! Baigi ilgi nevar - tas viss krājas un kādā brīdī trauks par mazu, smeļas pāri. Tad nu, kaut kas jādomā, kā to šmuci savākt un trauku atkal tukšu dabūt.

Vēl cits aspekts - ir sevī pamanīts un zināms, ka, rīkojoties uzreiz, varu aizšaut garām. Ka ir nepieciešams laiks lietām fermentēties līdz atveras jūtiņās visa buķete kā čilli piparam. Šis nav izņēmums. Diaprojektora labošana - nav izņēmums. Akustika - nav izņēmums. Filmiņu attīstīšana sarežģītajā diapozitīvu procesā, izmaiņu ieviešana tajā - nav izņēmums, Windows OS ravēšana ar skriptiem...
Fun fact - tas, kas, pārbaudot uzreiz, tiktu izbrāķēts, ar laiku iegūst cilvēcisku neperfektuma auru, kas ir pati perfekcija! Tāpēc, pazīstot sevi, speciāli pat šīs pauzes ievēroju - vienkārši pakāpjos maliņā un ļauju lietām marinēties dienu vai divas. Nedēļu vai mēnešus divus - vienalga. Galvenais tik sev nepārmest, neizdegt.

Lūk, vakar pabeidzu savas pirmās basa lamatas, kas ir otras* sarežģītākās, kādas basa savākšanai var taisīt, jo tev tā kaste/sistēma ir jānoskaņo precīzi uz problēmfrekvenci - skat Limp Mass Membrane Bass Trap. Aizšausi garām - nestrādās diapazonā, kuru gribi. Šodien es veikumu notestēju. Pieeju pie darinājuma ar Spectroid aplikāciju, uzšauju ar dūrīti maigi pa ļengano membrānu - *bum*
Ko apene rāda? Tā uzrāda perfektu 47Hz pīķi - es uz pakaļas! Iesācēja veiksme, Gemini datu atbilstība īstenībai, manas rokas aug no pareizās vietas, visu faktoru kopums? Protams, ka visu faktoru kopums un esmu priecīgs!

Iebīdu plašu/grāmatu skapīti/stealth lamatas stūrī un atliek tik jautājumi 2 - par cik dB un ar kādu Q faktoru problēma tiek risināta?

To, lūk, es nomērīšu citā dienā, jo konstruēju ar opciju membrānu viegli noņemt!
Bet skaidrs ir viens - ja ar pirmo izdevās uztaisīt precīzi šo, tad nevajadzētu būt problēmām uztaisīt arī lielās lamatas aiz dīvāna. Tās man arī būs Stealth - taisīju latotu plauktu un atvēlēju apakšu basa ķeršanai. Attiecīgi to ideju varēšu realizēt un tur paredzētas man 2 tipu lamatas - divas dažādi noskaņotas milzīgāka izmēra Limp Mass + plaša spektra vienkārša bieza akmens vates slāņa lamatas pašiem augšējiem basiem - virs 100Hz. Ja vajadzēs vēl, ir vietas vēl.
Prieks par savu engineerding, ka tālredzīgi esmu tādas lietas iestrādājis plānos, ka atliek tik izdomāt dizainu un pasūtīt MDF ar griešanas pakalpojumu, tad visu smuki salikt kopā bez līmes. Lai var izjaukt uzlabošanai vai pārvākšanās "priekiem", kas noteikti nākotnē mani kaut kad piemeklēs. Un, kas visā šajā ir pats interesantākais - es to baisi apzināti nebiju ieplānojis līdz tādai detaļai, kā beigās sanāca. Līdzīgi kā mūziķim - es biju vien portāls, caur kuru tas materializējās dzīvē tādā kā pusapziņas formātā.
Saimniecei arī tas latotais plaukts dolbī, starp citu. Ja paprasītu, gan jau uztaisītu viņai tādu par +- materiālu un godīga darba cenu.

Pieminēju "Stealth" vārdiņu un ko ar to domāju? To, ka netiek taisīti neglīti absorbētāji, bet tie tiek nomaskēti esošajās mēbelēs - otra pusīte pat nevarētu iebildumus celt, jo šīs akustiskās ietaises ir pavisam nemanāmas, taču to sniegtais efekts - manāms!

Enīvejs - sasodīti bļa lieliski!
Parādīju lamatu bildes Gemini - tam arī patīk, bet tas nepārsteidz, jo bots ir nekas vairāk par šad un tad lietderīgu Yesman. Ikkatrs tā vārds - pārbaudāms pret realitāti, loģiku un čuju. Uzņēmumiem ticēt nevar un tādējādi pieņemu, ka bota runas tomēr tiek izmantotas tā trenēšanā - attiecīgi lai botam tad ir informācija, ka mūsu kopā izpīpētais nostrādāja perfekti. Lai bots tad attiecīgi zina ieteikt šādu risinājumu citiem cilvēkiem. Remote Help paveids. Došana priecē!

________
* iz šībrīža perspektīvas Helmholca rezonatoru šķiet sarežģītāk uzbūvēt, jo tur skaņošana notiek ar atverīšu laukumiem, to daudzumu. Jāizgriež materiālā caurumiņi tik daudz un gana plati, lai lamata strādātu frekvencē, kāda nepieciešama. Membrānu vieglāk manipulēt - var pastiept, var salīmēt divus slāņus kopā, izmantot citu materiālu, whatnot...

P.S.
Kad man būs sava māja, tajā man būs sava kokapstrādes un citu darbiņu darbnīca.
Nav labāka relaksanta pēc intelektuāla darba kā rociņu izkustināšana, radot ko sasodīti jauku un funkcionālu. Es mierīgi varētu sev mēbeles taisīt - nekā tur sarežģīta nav. Esmu vairākas unikālas jau uztaisījis. Tur būs arī sava fotolaboratorija.

P.P.S.
1) Visādiem Cibas woke outreidžistiem un vegāniem vienkārši vajag hobiju, kur sevi brīvajā laikā nolikt - produktīvāk!
2) Es nemāku autocad u.tml. lietas. Viss notiek galvā un uz papīra.

Dzelzceļa spoki brīdina!

Mon, 19 Oct 2026 08:19:27 GMT

Man tīri labi cepī Latvijas dzelzceļa sezonālās spoku multenītes tam tik piemērotajā veļu laikā - primitīvais un efektīvais animācijas stils, sūrie skaņdarbu vārdi ar vietām diezgan kvalitatīvu repiņu forša ritma pavadījumā, tas viss rada tādu interesantu noskaņu, kuru varu salīdzināt tikai ar kvalitatīvu Bad Trip ar forši disociatīvām un radošām pārejām! Prieks par LDz šādu melnā humora pasūtījumu, malači!

Pirmā sezona:
https://www.youtube.com/watch?v=-Os2U3x6uK0

Šobrīd pilnā sparā rit otrā sezona:
https://www.youtube.com/watch?v=OldPM0Zhatw

Kā ir dabā?
Precīzi kā multenītēs - neko pielikt, ne atņemt - cilvēki tik tiešām nerubī, kas ir dzelzceļš un kā tā tuvumā jāuzvedas. Vienā no sanatorijām, kurā pavadīju daļu savas bērnības, bija čoms ar pusi pēdas - atstāja uz dzelzceļa. Tagad tā droši vien spokojas kādā konkrētā posmā. Uz sūriem, reālistiskiem notikumiem balstīta baiļrade.

Kur ir, tur var!

Mon, 19 Oct 2026 07:00:57 GMT

Vislielākais kustības dalībnieku skaits būs vietā, kas iespējo attiecīgo kustību. Mežu var audzēt, cirst un pārdot tikai tur, kur meži dabiski aug. Sniegavīrus var būvēt tikai tur, kur ir ziemas. Kūdru var iegūt tikai tur, kur mīt purvi, bet naftu - kur reiz bijuši okeāni un tā tālāk. Tiktāl domājams, ka viss saprotams un nevienam nav iebildumu.

Vērtējot vegānu kustību - pamata izcelsmes vieta ir Indija un Senā Grieķija. Ļoti silts klimats, aug lietas cauru gadu un tur attiecīgi arī radušās reliģijas un filozofijas, kas vienu no morāles stūrakmeņiem izvirza dzīvnieku neēšanu. Veģetāriešu procents Indijā esot līdz 25% populācijas, bet vegāni - līdz 6%. Grieķi? 4 un 2% respektīvi. Redzams, ka caur reliģijas sviru panāk vairāk. Loģiski, saprotami. Reliģija - atšķirībā no filozofijas - lietas uzrauga ar pātagu vai ļaunāk.

Vērtējot visēdāju parašas Rietumos - viens no (pamata) dzīvesziņas avotiem ir kristietība. Tā cēlusies tuksnešainā apvidū (ar maigām ziemām), kur ir krietni grūšāk ar pārtikšanu no tā, ko Zeme dod iz tās augsnes. Nākas lietot pārtikā, ko Zeme dod no tās dzīvnieku valsts. Līdz ar ko kristietībā gaļas neēšana netiek izvirzīta kā viena no morāles vērtībām. Kristietības izcelsmes zeme ir blakus jūrām, tāpēc spēcīgi figurē zivis - gan kā simbols, gan pārtika. Tapēc arī aitas, kas attiecīgajā klimatā dzīvo uz urrā. Veģetāriešu skaits Rietumos ~līdz 10% (Vācija), bet vegānu skaits pasaulē līdz 2%, piešķirot lielu handikapu. Avoti min 1-1,5% un pieskaitu vēl pusprocentu potenciāli neidentificēto - nav tak man žēl!

Ne viena, ne otra pieeja nav apriori svētāka par otru.
Dažādas kultūras un to kustības dažādos ģeogrāfiskajos reģionos, kas šo vai to padara par iespējamu. Cilvēks nav atraujams no vides. Cilvēks ir vides bērns. Attiecīgi - klimata diktēti resursi un no tiem atvasināt iespējamās vērtības. Nekā vairāk, nekā mazāk.

Par Ziemeļiem vispār nerunāsim...
Latvija ir diezgan Ziemeļos, ja kādam jaunums. Tur loģiski, ka procents vēl mazāks. Pie mums vēl aplamāk mēģināt apelēt pie Indijas klimata iespējotajām morāles vērtībām. Tas, ko var darīt - runāt par bik mazāku gaļas procentu vasaras un rudens uzturā - tas ir iespējams, vide un ekonomika atļauj. Tiktāl vajadzētu būt visiem saprotami un loģiski... Lai veicas!

P.S.
Varbūt kāds uzzina pirmo reizi, ka nafta nav no dinozauriem, bet gan pamatā planktona un aļģēm? Ko tik jaunu neuzzināsi, ne? :)

Ar X pa Y

Sun, 18 Oct 2026 17:17:46 GMT

Ar laužamo asmens nazi pa smago pašlīmējošo vinilu, ar specializētu ~~mačeti~~ nazi pa akmensšķiedras vati, ar torx skrūvgriezi pa dzeltenajām torx skrūvēm, ar putekļu sūcēju pa dzelošajiem putekļiem. Arī bijušās mammai palīdzēju salikt kopā skapīti un sadraudzināt datoru ar jauno Brother printeri/skeneri. Visiem sadevu pēc nopelniem, jēdzīga diena!

Mērījumus neesmu veicis vēl, bet, apsēžoties dīvānā, bass jau šķiet sakārtotāks! Nav tik monotons vairs un nav tāda drastiska atšķirība starp atzveltnes un piegalda basu, vērtējot The Prodigy - Music For The Jilted Generation plati - ir rezultāts vai pliks placebo efekts!? Jāuzliek citu plati ar dziļākiem basiem - Lustmord - Beyond, piemēram. Tad jau varēs spriest - rezultāts vai ne tik rezultāts. Bet vajadzētu būt bik rezultātam - slāpē pasīvi gan pati vate, gan aktīvi tā membrāna un jautājums tikai - par cik slāpē un kuras frekvences. Rīt pa dienu jāpamērās - tagad jau vēls. Mērījumi taisa nesliktu troksni.

Izskatās turklāt tās basa lamatas eleganti.
Kad bēšajai membrānai būs priekšā skandu audums, vispār baigi smuki salāgosies ar interjeru un vispār.

Ir čoms, kas pats skandas taisīja.
Jāpārsteidz rīt ar zvanu viņš būs - noteikti, ka ir jau pircis šo audumu un kā minimums zinās, kur iepirkt. Sen neesam tikušies.

Slīkst cilvēks

Sun, 18 Oct 2026 05:59:09 GMT

Ieskatījos spugulī.
Ieraudzīju tur vilšanās, dusmu un depresijas zampā slīkstošu ideālistu un romantiķi, kurš izskatās, ka vēlas izdancot visu savu tumsu ārā, izvemt. Mēģināšu viņam sniegt palīdzīgu roku, vilkt ārā no tās iebiezinātās vircas - pilna mute piesmēlusies jau, gārdz tā nelabas lietas.

Lēnām lēnītiņām un gan jau izdosies!
Jo nu - problēmas un dzīves sistuācijas var būt, kādas ir, bet skatījums uz tām, pārstrāde un secinājumi; perspektīva - tas jau ir paša ziņā. Un, tā kā tas ir manā ziņā - lūkošu tagu #cepiens lietot arvien retāk :)

https://www.youtube.com/watch?v=YbFlWA0o2B8
Dusi mierā, bēdubrāl! Milzīgs paldies par mūziku un lielisko koncertu Rīgā pirms gadiem dažiem!

91 skrūve ar roku

Sat, 17 Oct 2026 20:10:58 GMT

Pieķēros turpināt basa lamatas, lai tas mazāk smērētos ar telpas atstarojumiem, tādējādi kļūstot foršāks, asāks un vairāk frekvencēs, kuras, atstarojoties no sienām, tiktu apēstas/pazustu.

Problemātiskā frekvence ~47Hz.
Ārstē ar ļenganās masas membrānas slazdu. Tas darbojas kā basbunga, tikai otrādi - skaņas enerģija to iekustina un tādējādi tiek absorbēta. Ar botu rēķinājām, ka vajadzēt sanākt, pārtaisot vienu plaukta sekciju par stealth basa slazdu.

Rīt tas jāpiepilda ar akmens vati, lai ņem plašāku frekvenču joslu (Q faktors IRLā) un tad jau atliks tikai starp atvēlētajiem rāmjiem iespiest Mass Loaded Vinyl kā ļengano membrānu un čekot, kas sanācis. Ja vajadzēs darbības frekvenci pacelt augstāk - nav problēmu, jānostiepj ciešāk. Ja vajadzēs zemāk, salīmēšu divus slāņus kopā, būtiski palielinot membrānas masu.
Jā, šis slazds ir skaņojams ar kastes dziļumu un membrānas smagumu, nostiepumu. Tādējādi ķirurģiski var izgriezt tikai problēmu. Cerams, ka pārspīlētā dūkoņa nokritīsies par 6.66dB vai vismaz 4.20 - būtu baigi priecīgi.

91 skrūve, Žani! Lai būtu tvirti, hermētiski un stabili.
Pēdējais solis būs uztaisīt magnētisku rāmīti ar skaļruņu audumu priekšā. Pie reizes atjaunošu Dali 109 skandu audumu, kas nolietots. Bet to gan jau tik pēc ziemas. Jādomā, ka šoziem visu naudu apēdīs apkures gāze 'n shit. Taupu jau šodien - nekurinu telpas vairāk par 19-20°C un uz nakti kā vienmēr - apkure izslēgta. Patīk gulēt vēsumā.

Skaņa - jauks un ļoti izglītojošs hobijs!

Jaunieši dur taisni

Sat, 17 Oct 2026 05:19:18 GMT

Piefiksēts, ka jaunieši aug mums baigi dīvainie, neredz citus sabiedrības locekļus, nedod ceļu smagumu nesējiem.

Skolā ikdienā.
Nesu printerus, nesu kompjus - man visu laiku jākontrolē, vai kādam, kuru neredzu zen nestās kravas, tūlīt neuzkāpšu virsū, jo viņi paši nebūs devuši ceļu. Nebūs un viss. Pa kāpnēm arī skrien virsū tā, it kā pieaugušais tur vispār neeksistētu.

Neviena cita paaudze šobrīd zem saules tā īsti neuzvedas - vismaz lietu nesējiem dod ceļu, lai gan redzams, ka īsti netiek domāts par iešanas pusi. Auto brauc pa labo pusi, uz taciņas cilvēkam arī nekas jauns nav jāizdomā - ej pa labo pusi un būsi gan visdrošāk, gan savā vietā. Bet nē, ir putra.

Vakar pilsētā.
Nesu kokskaidu granulu maisu no veikala. Metri 400 līdz mājām vai kas tāds. Nesu un eju cauri parkam. Tur jaunieši sporto un es eju viņu virzienā. Pretim skrien meiteņu bariņš, es turpinu iet pa labo pusi. Skrien man pretim un skatos - netaisās dot ceļu pieaugušajam ar kravu - skrien virsū. Jau ar vienu kāju zālājā kāpju, paskrien cieši garām tā, ka mati sejā man trāpa. Tiešām? Meitenes?

Vilciena peronā.
Sievietes laikam pārdozē sniegto priekšrokas laipnību - aizsprosto "daiļais" dzimums regulāri plūsmu, laužoties vilcienā, kas vēl tukšojas. Vot vajag viņām durt un viņas dur, nerēķinoties ar sabiedrību. Bet pilsēta ir taču sadzīvošanas un kompromisu spēle. Bet realitātē - mežonīgie Austrumi un katrs par sevi. Nekā daiļa te nav, sievietes. Diezgan briesmīgi.

Elektriskie samokrati.
Tos ir goda lieta pamest max kreatīvi, maksimāli ceļu pilsoņiem šķērsojoši. Man jau vesela absurda galerija mobilajā, tā turpina pieaugt. Pašvaldība nekontrolē, ļauj sabiedriskajai nekārtībai notikt. Resnuļiem miesa ļumst, kratoties uz ķīniešu izstrādājuma. Ļums vēl vairāk, ja nestaigāsiet kājām!

Kas mainījies?
Tehnoloģijas, neaudzināšana, vecāki jau ar puvušu kodolu? Nezinu, bet kaut kas ir mainījies, šāda rīcība netika novērota agrāk, kad pirms padsmit gadiem pēdējo reizi dzīvoju Rīgā. Skaidrs vien šis: nepatīkami un šāda rīcība tikai nepatīkamo vairo sabiedrībā.

Ego migla ļautiņu acīs,
Plūst pelēkā masa tieši tev virsū.
Rudens ir veļu laiks,
Uzmanies, ka neparauj līdzi!

Hei! Gribi izcilu skaņu? Zvani Ritvaram!

Fri, 16 Oct 2026 09:00:01 GMT

Ja gribi izcilu skaņu savās mājās un noliedz moderno miniaturizēšanas trendu, kas nenoliedzami skādē skaņai - iesaku šo pārdevēju ss.lv platformā: Ritvars vārdā, ja pareizi atceros. Krietnas audio mantiņas par labu cenu!

Es no viņa pirms gadiem 4 nopirku savas izcilās Dali 109 skandas, kas man liek smaidīt katru dienu.
Uzzvanīju, pateicu, ka gribu pačekot tās un tās skandas - aizgājām 3 draugi kopā nosēdēt viņa salonā kādu stundu. Cilvēks pieslēdza man interesējošās skandas, bet kaut kas neštimmēja. Pieslēdza citas - arī ne tas. Pieslēdza trešās un tas pats... Viņš acīmredzami nolasīja ķermeņa valodu - klusībā aizgāja uz stūrīti un izvilka milzīgās Dali 109, pieslēdza tās. Mūsu sejā parādījās smaids - pārdots! Budžets bija ~300, bet Dali 109 skaņa no mana maka izdzina arī pēdējo soķi - nenožēloju ne sekundi!

No lietotām skandām nav jābaidās. Labi būvētas un/vai restaurētas tās kalpos visu tavu mūžu!
Topi brīdināts - ja esi pircējs, būs ļoti grūti pamest viņa kantori bez skandām mašīnā! Būs grūti nākotnē pie kādas audiovajadzības neiedomāties uzreiz par Ritvaru. Cilvēks rubī fišku un to redz no piedāvājuma.

Mērījumi ar REW?
Ieradās reiz ciemos draugs ar mērījumu mikrofonu. Dali 109 manā dzīvoklī izrādījās lineāras, bet ar jaudīgu un asu apakšgalu, kas reizē neaizēno pārējo audio spektru. Tieši tas, ko man gribējās!!! Tieši tas, ko mana muzikālā gaume pieprasa - gan maigi Dark Ambient un Jazz, gan dāmu samtainās balsis paklausīties - Portishead, piemēram. Gan ar Metālu kārtīgi pa pautiem ievilkt, iesperot vēl ar Prodigy un, teiksim, Locked Club (Закрытый клуб) nesaudzīgi barbarisko un lietas tolerēt atsakošos krievu avangardo rupeklību reivu!

Lai kādu žanru es tām arī dotu - apēd un prasa vēl! Skaņa ir pilnīga, pārliecinoša, samtaina, dvēseli sildoša un pietiekami analītiska, lai es rautu matus ārā, mēģinot noķert vislabāko plašu atskaņotāja galviņas pozīciju. Un, tā kā pieslēgtas pie resīvera - izcili skan arī filmas, internets un spēles! Turklāt - šie skaņas pieminekļi krietni un funkcionāli dekorē telpu.

https://www.ss.lv/lv/search-result/?t=EFIQEFATEVE=

Sākums un noriets

Thu, 15 Oct 2026 20:20:45 GMT

Jēbaķ padusē - nākamgad šī ar Samsung digitālo ziepīti tapusī Tallinas/Valdemāra apkārtnes jumtu bilde sasniegs pilngadību!
Kā tas laiks skrien!!!

Atcerējos par vecajiem Flickr kontiem, kurus nācās pamest viņu support faktiskās neesības dēļ.
Tolaik fočēju ar mobilo > digitālo ziepīti > pārgāju uz krāsu diapozitīvo filmiņu un atpakaļ neesmu skatījies, netaisos nemaz. Visi šie kadri zemāk - projicējami un dzīvi. Tikpat dzīvi, cik pirms gadiem padsmit. Te var uzskatāmi redzēt, ka digitālās fotogrāfijas krāsas sūkā joprojām. Skat, kas par toņu bagātību un piesātaninājumu bez clipping - skat augstāk to jumtu siluetu, cik tur viss pliekans un plakans! Skat citu cilvēku digitālās bildes, cik tām krāsa zaudē toņus, reducējoties uz tuvāko pamattoni, vļeh!
Uzreiz gan jāsaka - šī tehnoloģija ir faktiski mirusi un tas ir pasmags zaudējums. Digitālais ir uzskatāmi sūdīgāks krāsās - solis atpakaļ attīstībā. Ne viss jaunais ir labāks par veco.

1. https://www.flickr.com/photos/disfigurator
2. https://www.flickr.com/photos/98640523@N02
3. https://www.flickr.com/photos/ivo_stunga

Ehh, saule. Es nemācēju tevi noturēt, tāpēc iemūžināju neskaitāmās filmiņās!
Paldies par šiem padsmit gadiem, kurus pavadījām kopā. Tie man daudz, ko nozīmē, iemācīja un parādīja pasauli!

Industriālais mantojums

Thu, 15 Oct 2026 09:32:55 GMT

Bradātāji ap 30+ gadu vecumu dabūja pabaudīt no sabrukušās PSRS mantotās rūpnīcu telpas, nosmeķēt visu Latvijas industrializācijas vēsturi dzīvajā - no viensētas līdz tanku, optikas un mikroelektronikas rūpnīcām! Totāli dzīvajā, apcerot savām acīm telpās redzētās liecības un ietaises - gan pavisam tiešas, gan noprotamas tikai no to stiprinājumu vietām un tehniskām skricelēm uz sienas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka parūpējusies par baigi labo resursu vēstures izziņai: Industriālais mantojums.
Brīdinu dīvāna vēsturniekus: šajās lapās var noslīkt uz vairākām stundām, baudot autentiskus dokumentus, foto un pat kino materiālus, savām acīm sazīmējot pamestu to, kas šajos materiālos kustās dzīvs un moderns!

Uzņēmumu saraksts, par kuriem LNDB ir kaut kāds materiāls:
https://industria.lndb.lv/companies

Arī kartes formātā:
https://industria.lndb.lv/map

Rādās, ka lielais visādu materiālu saraksts iz LNDB ķēķa puses:
https://dom.lndb.lv/data/obj/779951.html

Gan jau - ja gribas redzēt vairāk, tad jāpiesēž pie Gaismas pils kompjiem. Pats neesmu vēl bijis.

No dirsas velku, ka 1/66,6 šeit redzamo uzņēmumu telpās esmu iebridis ar fotokameru - tā skaitā Sloķenē, tā skaitā attēlā redzamajā vietā.

Bradātāj, slienājies nu gar šo Slokas papīrenes laboratorijas bildi!
https://industria.lndb.lv/companies/119/history

Plašu tēma man pēdējos gados ir tuva.
Vai zinājāt, ka Latvijā ražoja super kvalitātes plates? Pirms sāku ar tām aizrauties, es nezināju! Lūk, Kalnciema ielas telpās Rīgā gan, diemžēl, nepaspēju pabradāt: https://industria.lndb.lv/companies/103/history

EDIT:
Šajā video redzamajā RRR skaņas laboratorijā ir būts pirms piķiļetkas.

Tā bija MILZĪGS anehoiskais kambaris, kura uzdevums ir apēst visus skaņas atstarojumus, lai varētu mērīt to, ko aparāts patiešām dod, nevis telpu. Iedomājies industriāla lieluma kubveida telpu, kuras vidū ir siets staigāšanai, bet sienas aprīkotas ar akustiskajiem absorbētājiem, kas ir laikam pat ap metru vai pusotru gari - lai slāpētu arī basu, kam ir garš vilnis.
Baigi jobani, ka to nojauca, lai uztaisītu stāvvietu. Tālredzība nulle - autocentrisms 100. Šādas telpas maksā miljoniem. Bet mēs - nojaucam. Tagad tur palikusi tikai Skandu iela. Un viss rajons - kārtējie fāstfūdi, veikali. Patērētāji, bļa. Bet laboratorijas vietā - Depo. Skaisti!
https://www.radiopagajiba.lv//

Telpa redzama pie laika norādes -16.25 - cik meistarīgi taisīta utopijas sedziņa saldam miegam!
https://industria.lndb.lv/companies/59/digital-objects/22990

Video neparāda citu telpu - eho kambari, kas konstruēts tieši pretējam efektam - pēc iespējas vairāk atbalss, ilgāk. Tajā čista rēcīgi ilgi skaņa karājās gaisā!

Reku manas bildes no turienes:
https://www.flickr.com/search/?user_id=108634366%40N07&sort=date-taken-desc&text=RRR&view_all=1

Kad fakti un nianses vegānam nav ērti, tad jāsāk tamborēt naratīvu! (papildināts)

Thu, 15 Oct 2026 06:15:11 GMT

mranarhs esot par vārda brīvību savā visēdāju kritikā; caur maigu caureju aicinot visus pievērsties vegānisma reliģijai.

Tiesa, bārdas brīvība šim beidzas, kad parādas opozīcija un jāsāk kustināt smadzeni, analizēt kustības izcelsmi un iedziļināties vēsturē, ģeopolitikā, ģeogrāfijā, ekonomikā un pat etimoloģijā. Tad ieslēdzas naratīvas tamborēšana, selekcionējot oponentu komentus 'n shit.

Tie vegāni ir prātam neaptverami. Avitaminoze?
Kā man te skolā pie Datorikas kabineta durvīm: "Mākslīgais intelekts neko nedos, ja nav dabīgā" ar domu - ja tev nav poņas vai kaut čuja aizmetņi tēmā, tevi bots aptīs ap pirkstu un procesā - padarīs par dārzeni. Tu esi tas, ko tu ēd? :D

Video ar uzskatāmu tamborēšanu:
https://drive.google.com/file/d/1IAWLtRPJMOdN5z9aAaf93zSA0grLzRzs/view?usp=sharing
https://drive.google.com/file/d/1i-Z6IlwurxSvdJALwE5zsC7WXt0v0eWb/view?usp=sharing

P.S.
Interesanti, ka vegāni atsakās vērtēt vēsturisko un ģeogrāfisko pusi, lamājas uz to resursu un parašu kopu, kas viņus uz šīs planēts pirmām kārtām dabūja. Savu sakņu, sevis noliedzēji? Kur nav vēsture, tur švaki ar nākotni!

EDIT:

https://www.youtube.com/watch?v=3rSFsYFUMRI
Šādi, vegānuprāt, izskatās izvarotāji, slepkavas un whatnot.
Militants vegānisms vispār tādu pilsētnieku padarīšana, kas nekad nav redzējuši lauku darbu savām rokām - supermārketu auklēti, pa plastmasas cauruli baroti. Baigi dirselīgie ~2% no pasaules iedzīvotāju skaita. PASAULES. Un domā šie pilnā nopietnībā, ka ar diršanos to procentu var palielināt. Ka tas vispār kompatibls ar Pasauli uz iedomu pamata vien.

Citos pavedienos pļāpātais, lai man nebūtu nākotnē jāatkārtojas?

1, mranarhs
"Ja atmet amīšiem raksturīgo bināro domāšanu un skata realitāti vaigā - tā ir kompleksa, niansēta.
Mierīgi līdzāspastāvēt var jēdzieni gaļas lops un mājdzīvnieks. Un savvaļas dzīvnieks. Laucinieki, piemēram, turēs un redzēs visas klases. Savas vistas, cūkas un govis nemoka. Kad pienāk kaujamā dienā, tad ar smagu sirdi un pateicību to izdara, lai dzīvotu. Nevis izvirstu, bet dzīvotu. Cilvēks, lopu nokāvis, automātiski nekļūst par sērijveida mājdzīvnieku slepkavu. Nekļūst pat par mednieku. Un mednieki arī nepieciešama lieta, lai uzturētu balansu. Cilvēks - ņem un moralizē paiku uz džainistisku ideju pamata, kuras mūsu ģeogrāfijā vienkārši strādāt nevar bez papildus jebļas un eināriem. Kas grib, lai sporto. Bet taisīt pārākuma ilūzijas postus, graužot burkānus - var jau, bet smieklīgi :D"

2, mranarhs
"Izceļot industriālās revolūcijas nozīmi veģetārisma/vegānisma izplatībā uz ziemeļiem, Wiki:
"The first Vegetarian Society of the modern western world was established in England in 1847.[132] The Society was founded by the 140 participants of a conference at Ramsgate and by 1853 had 889 members.[133] By the end of the century, the group had attracted almost 4,000 members.[134]".
Industriālā revolūcija: ~1760–1840. Bez tās, likumsakarīgi, piegādāt tev svaigu puķi ziemā no tāltālas zemes bija izaicinājums, maigi izsakoties. Kad to atrisināja, kad sāka planētu rūcināt ogle un nafta - tad sāka varēt, jā. Maksājot ilgtermiņā ar dažādu pārtikā iesaistītu industriju ietekmi uz vidi."

3, mranarhs
"Augiem arī sāp - tie brēc jebšu ķīmiski signalē citiem augiem, ka ir dirsā. Te arī ieslēgsi morāli par miljoniem gadu evolūcijā ēsto, vai te ieslēgs "speciesismu" jeb diskrimināciju pēc dzīvības formas, jo ar savām maņām neredzi, kā augs brēc? Par šo daudz runāts, tālāk neturpināšu, jo tas tāpat kā ar jebkuru citu reliģiju. Lai veicās slepkavot augus un piesārņot planētu ar transportā radīto, lai piegādātu ātri bojājušos sūdu no visurienes pasaulē. Citos vārdos - vegānismu ziemeļos eneiblo tikai industriālā revolūcija ar visām sekām. [...]"

4, zazis
""How Long Have Humans Been On Earth? The answer depends on what counts as "human". If the question means our own species, Homo sapiens, the oldest securely dated fossils come from Jebel Irhoud in Morocco at about 315,000 years ago. If it means the genus Homo, which includes our extinct cousins like the Neanderthals and several earlier species, the earliest fossils are about 2.8 million years old. If it means the hominin lineage broadly (the branch of the primate family tree that split from chimpanzees), the oldest candidate fossils are roughly 7 million years old" https://www.worldatlas.com/society/how-long-have-humans-been-on-earth.html
Nu, piemēram. Pārtiku grib man atņemt visādi idiotiski vegāni, kuriem piederību tu demonstrē. Jā, protams, ka viss, ko dara cilvēks, prasa resursu. Pārtika ir absolūta nepieciešamība un tev nav nevienas pašas morāles vai objektivitātes virsrokas, lai ierobežotu gaļas apriti - it sevišķi reģionos, kur pusgadu nekas neaug, ir ziemas. Like, labrīt, cālīt! Čiep, čiep!"

5, black_data
Beigās nocitēšu šo - ar atbildi gan nepagodināju, jo jautājuma uzstādījums sliecas vilkt visu diskursu vircas bedrē. Katram pašam savu morāli veidot - sava galva uz pleciem! Tev nebūs svešu morāli uzspiest! Tev nebūs pārtiku jaukt ar smagiem noziegumiem pret personām.
"Kā noteikt to robežu, par ko moralizēt ir jēli, un par ko nav? Piemēram, es ceru, ka mēs visi varam vienoties, ka bērnu seksuāla izmantošana ir amorāla. Ja par ēdienkarti moralizēt nevar, kur sākas tā robeža, kad jau var?"

6, laboratorija
Realitātes atspoguļošana turpinās tepat komentos zemāk. Kas gan tik nenotiek visādu cilvēku galvās?!

7, zazis
Zazis šodien izpelnījās komplimentu no manis: "Šī ir vislabākā veģetārisms un vegānisma reklāma, kuru var nodrošināt. Caur darbu un darīšanu, nevis "argumentēšanu" un apelēšanu pie savas morāles izpratnes, tās uzspiešanu citiem indivīdiem, saucot absolūto vairākumu sabiedrības vārdos. Lai veicas visos skrējienos un boksos!"

P.P.S.
Man jūs, vegāni - esat vienaldzīgi. Bet, kad jūs sākat militanti uzvesties, tad man ir interesanti ar jums pacīnīties, vietu ierādīt :)
Visādi citādi - cilvēki kā cilvēki, ir OK (kamēr nesāk sludināt savu reliģiju).
Man paziņu lokā ir vegāne - man viņa patīk kā cilvēks un sieviete. Viņa ir gudra - nesludina savu reliģiju tiem, kas to ij dzirdēt negrib un "argumentāciju" dzirdējuši simtiem reižu. Viņa vienkārši dzīvo savu dzīvi pēc saviem principiem, neiet krusta karos. Par to viņai milzu bezlaktozes cepums! Uj, nē. Vismaz 2 tādi cilvēki - cepums abām racionālajām būtnēm!

Uzvara nudien!

Wed, 14 Oct 2026 18:11:50 GMT

O, jā!
Plates tagad skan tā, kā man galvā šķita, kā tām būtu jāskan! Ārkārtīgi detalizēti, sabalansēti, samtaini un ar asu, izteiksmīgu, dziļu un tvirtu basu, kas nesit pušu vidus diapazonu. Hi-Fi skaņa - pilnumiņš un bauda visā skaņas diapazonā - ne par maz, ne par daudz.

IR! Tas viss beidzot ir!
Baerwald Arc Protractor izbīda kārtridžu diezgan tālu tā turētājā, ieliec attiecībā pret centru un liek platēm vienkārši dziedāt! Arī iepriekš mazāk klausāmas plates tagad ir krietni vairāk klausāmas, ja ne baudāmas :)

Nu, draugi un draudziņi - man ir miers!
Varu ar plašu smaidu baudīt pašu galveno - labas reprodukcijas mūziku! Tā detalizācija, tas daudzslāņainums, tā precizitāte, augšu tīrība!

Sērga vārdā maskaļi

Wed, 14 Oct 2026 10:28:09 GMT

Redz, kā "maģiski" uzlabojas diskursa kvalitāte internetā, tiklīdz kā gaisā sāk laist krievijas datu centrus un serverus, kas rūcina botu infrastruktūru. Pasaule beidzot redz to, ko mēs sen zinām - viss ebāls un zaebāls, viss trampisms un ahujēls nāk no tās izteikti maksimāli pretīgās zemes. Maksimāli derdzīgās "kultūras", no pļutkina vergiem un dauņiem, kas nespēj ne nošķirt realitāti no neslēptas propagandas, ne sazīmēt ienaidnieku pēc vēsturē pierakstītā. No izslavētās krieva dvēseles, kas ir nekas cits kā izvarotāja pasviesta ēsma naiviķiem.

https://youtu.be/iIZuxDyCqIM?si=7j_gZUi1j-GwfWbg&t=57

Ukraina ar šo izdara MILZU pakalpojumu visai demokrātiskajai pasaulei. Kā tā pateiksies?! Jo krievija izcili apzinās un izmanto demokrātijas vājību - stulbeņu balstiesības.

Turpinām?

Wed, 14 Oct 2026 05:42:24 GMT

Prieka vēsts
Redzēju kravinieku, kuru darbina šķidrinātā gāze. Rūc klusām, nesmird un uzrāviens - pārliecinošs, iekļaujas satiksmē. Re, piemērs: var nebojāt vidi UN reizē arī nebremzēt ekonomiku. Vajag tikai gribu un smadzenes - risinājumi ir jau šodien, indēties dīzelī ir izvēle un sabiedrības stulbums/vēsturiska centu pišana! Dīzeļmotoru dominance ir tas galvenais faktors, kāpēc Rīga smird un tajā dzīvot - diezgan riebīgi. Turklāt - no tiem dīzeļiem cilvēki spiež lielāku jaudu ārā, izgriežot eko sistēmas... Sātans virs sātana ar papildus toksiskajiem izmešiem, kas koncetrēti pilsētvidē. Tāda tā kreistietiskā sabiedrība - ar prātu neoperē un dirš savā pusdienu šķīvī.

Vilciena bars
Nez kuro reizi vesela klases grupiņa stāv perona/vilciena priekšā. Stāv, aizsprosto ceļu un viss - ne garām, ne apkārt. Bet garām un apkārt jātiek ~400 cilvēkiem... Man pohuj - kerzi smagi klaudz un lisaks pis aitu baram cauri, acīs skatīdamies. Bars pašķiras, Mozus nāk, bļe. Aiz manis izlauztā ceļa seko maziņš bariņš, kas iepriekš nekur netika.
Sēžu vilcienā un rakstu šo skreceli, un tikai pēc 2 min. pārējie tiek nākt uz vilcienu, riskējot nokavēt reisu. Tiešām pedagogs nevar bik piedomāt pilsoniski un paiet uz tālāko galu? Tur bļa ~66.6m vieta (vilciena garums esot ~100m)! Sen novērots, būs arī nākotnē. Jo atsakās navigēt ar smadzenēm, tā vietā navigē ar ego un baru. Kad galviņas uz pleciem nav, tad ķermenītis cieš!
Nav mums arī perona personāla, kas aitas dzenātu pareizi kā Japānā. Ja tā japāņu prakse kādreiz man šķita cringe, tad, vērojot paša sabiedrību - tomēr nepieciešams!

Zvana kolēģe
Vai esot variants, kā pieslēgt MacBook pie skolas Svētku zāles skaņas un video sistēmas. Nepakautrējos un sāku rēkt, sakot: -"Re, kā nu ir - stila vārdā paši sev rokat bedri un par to tūkstošus maksājat... Bet nu, neuztraucies - esmu parūpējies par risinājumu!" -"Nu, bet dāvinātam zirgam zobos neskatās!" -"Ā, nu jā, jā. Smalki, smalki!" Ierēcām un tā. Sakarīga būtne!
fApple - dongļu augonis un grēkābolu iekodušie vazājas kā nepieņemti nabagi ar visādām pārejām apkārt, jo fApple zina labāk, kā tev, aita, būs būt! Un pārsteidzoši vai nē, bet eleganti - kristietība gana aitas un iekostais ābols arī gana aitas, atņemot iespējas, kuras citi dod. Un tas esot ekskluzīvi, forši :D :D :D Jā, ražot dongļu e-waste ir super tālredzīgi un forši! Un Sapiens tad jārod risinājumi, kā pielāgoties Neanderthalensis.

Domājat, ka man patīk daudzus par aitām saukāt? Nē! Bet salīdzinājums ir akūti trāpīgs un izvairīties no precīzas valodas jūtiņu dēļ - nu, nē. Nē! Jūsu pašu kreistietība jūs par aitām sauc - es sliktāks, vai? Es labprātāk dzīvotu bik viedākā sabiedrībā. Bet, kāds pimpis nu ir, ar tādu jāmīž.

Panākumi!

Tue, 13 Oct 2026 16:38:18 GMT

Audio-Technica nez kāpēc iesaka kārtridžu pozicionēt pēc Stīvensona ģeometrijas pat Line Contact adatām...
Visa lielā, smirdīgā skaņa iz jaunā kārtridža stakles nāca šīs ražotāja rekomendācijas dēļ, kuru man apstiprināja arī šo support. Palasījos, paizglītojos - Stīvensons minimizē iekšējā celiņa kropli - visur citur kropļo vēl vairāk. To ārstē ar Baerwald ģeometriju.

Pamēģināju un atpakaļceļa vairs nav.
Baerwald optimizē skanējumu visā plates laukumā un piešķir sirdsmieru, bet Stīvensons optimizē tikai pašas plates beigas.
Nav tāpēc arī jābrīnās, ka ar jauno galviņu beigām man nudien nebija jāpiesienās! Bet citviet - it sevišķi sākumā - vairākas plates vienkārši gribējās izslēgt un visu plašu padarīšanu - uzmest, jo dārgi un ja vēl šādas problēmas... Bet nu - problēmas ir fakin Stīvensonā un ražotājā, kas neņem vērā klausītāja aprīkojuma nianses!

Uzlabojumi:
- Kārtridžs pozicionēts atbilstoši Baerwald 2-point Protractor un izolēts no sistēmas ar teflona starplikām no abām turētāja pusēm!
- Azimuts piedzīts, mazliet parotējot galviņas turētāju tonarmā, to pievelkot. Ar USB mikroskopu redzams, ka ir OK!
- Rīt uz glancēta fotopapīra izdrukāšu Baerwald lokveida šablonu, kas piedzīts mana atskaņotāja specenei - loks max precizitātei!
- Stīvensona kroplības dēļ nopirku ārējo preampu, domājot, ka visa problēma ir kapacitātes jeb pikofarādu neatbilstībā... Beigās gan tā nav izmesta nauda, jo indeed arī šis verķis uzlabo skaņu un tās skatuvi. Bass per asi, dziļi un dāmas dzied ekstra samtaini; viss notiek!

Ja augšas pēc lokveida LāčMeža regulācijas kropļosies vēl - viennozīmīgi būs norakstāms uz plates māsteringa un spiešanas problēmām rūpnīcā.

Analogā pasaule pieprasa ļoti pacietīgu vērot, secināt un iterēt protošu cilvēku ar zemu roku izliekuma koeficientu - to es teicu par filmas foto, bet tas pats ir spēkā arī ar platēm. Prasības attiecas gan uz ražotāju, gan lietotāju.

To, ko gribējās mest pie malas, tagad gribas apskaut vēl vairāk! Plates - bez DIY hobija asinīs bīstami ķerties klāt - fun & educational stuff!

Saspiedušies

Tue, 13 Oct 2026 09:46:44 GMT