urn:lj:klab.lv:atom1:disfiguratorDiapozitīvsThe Art Of TrespassingThe Art Of Trespassingivo.stunga@protonmail.comIvo2026-08-17T11:52:06Z2026-08-17T11:52:06ZSapistsurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2453252026-08-16T18:39:002026-08-16T18:39:002026-08-16T15:47:18Z2026-08-16T15:47:18Z<p>Reiz piegāju pie savas CS:GO spēlējošās meitenes (nu jau bijušās), pagriezu viņu ar visu datorkrēslu pret sevi un turpat uz vietas arī saldi paņēmu. Akta laikā ar humoru nolūza krēsla roku atbalsts. Ar lepnumu paziņoju, ka beidzot kaut ko burtiski sapisu!<br /><br />Mēnešus vēlāk sapisu elektriskās plīts kloķi :D<p>Atā, Baltijas pērle! (precizēts)urn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2450182026-08-16T15:12:002026-08-16T15:12:002026-08-17T11:52:06Z2026-08-17T11:52:06Z<p>Šogad filmas Baltijas pērlē netulkošu. Šāds lēmums droši vien iezīmēs padsmit gadu "sadarbības" beigas, man pieaugot. Parunājos ar tulku komandas bīdītāju par festivāla realitāti:<br /><br />1) Filmas esot jātulko ar čatbotiem - dialogi esot ļoti vienkārši, tāpēc tur pat īsti neko jāpieskata neesot.<br />2) Par vienu filmas seansu Splendid Palace prasot 20'000€ telpu īres, tāpēc samaksa tulkam esot tāda, kāda esot. Piezīme: cipars var būt kļūdaini izvilks no atmiņas, uz to nebalstāmies. Skatam šo vienkārši kā interesanta plaukta argumentāciju, kas vispār netiek prasīta.<br />3) Cits algas faktors: festivāls taču... Brīvprātīgā darbs!<br /><br /><br /><br />1 - Kvalitāte<br />Atceros, kā reiz kā skatītājs ierados Kino Rīga Lielajā zālē uz kādu Vācijas filmu pirms gadiem 20. Bija jāņem savas austiņas un jāizīrē adapteris no lielā štekera uz mazo, lai tiktu pie opcijas saprast filmas tekstu. To visu izdarīju, sēdēju zālē un klausījos tulkojumu. Tas ātri izrādījās dzīvais izpildījums ar ļoti sliktu akustiku tulka kabīnē. Vāciešu filmu pļāpāja kādas jaunas meičas balss - nepārliecināti, saraustīti, kļūdaini, bez ritma un skaidras dikcijas, bieži ieklepojoties. Tuksnesi viņas mutē sajutu pat es! Fonu piedrazo krievu tulkojuma nodrošinātājs no blakus kabīnes... Man kā skatītājam bija baigi briesmīgi to visu klausīties un bojāt kino pieredzi tādas huiņas dēļ. Un pēc būtības jau - sēdēt kinoteātrī austiņās šķita kas smagi absurds - otstojs kaut kāds nenormāls, kāpēc man spiež ko tādu "baudīt", degradēt kino skaņu? Vilku ausis nost, klausījos atlikušo filmu vāciski un nokritizēju pie sevis smagi - es, vēl ne teikumu dzīvē par naudu neiztulkojis, varētu iztulkot simtiem reižu labāk! Pagāja gadiņi 10 un tiku pie iespējas apēst savus vārdus, uzdzerot savu žulti. <br /><br />Festivāla specifika - kino darbs ir ne tikai jāiztulko un jāadaptē vietējai kultūrai, bet vēl dzīvajā jālasa/jādublē.<br />Pirms čatbotiem viss tika tulkots manuāli - tulks pilda savu pienākumu pēc pilnas programmas, lieto savas smadzenes un prasmes padarīt tekstu lieliski saprotamu vietējam. Cik labi adaptē, tik labs tulks. Taču festivāla būtība no tulka prasa citus amatus: balss, rediģēšana.<br />Cilvēki, kas no datora nebaidās, elpoja potenciāli vieglāk - Trados vai SubtitleEdit programmās automātiski tulkojot visu ar Google Translate API un tad veicot rediģēšanas darbu piemērotākā interfeisā, nevis prosta plikā Word dokumentā - sevišķi, ja runājam par lielisko SubtitleEdit programmu. Zelta standarts!<br /><br />Taču - redigēšana ir pavisam cita pasaule, cits darbs! Redaktors operē tulka pasniegtā stila ietvaros, nedefinē īsti to. Stils un tā sniegtās nianses aug no tulka, no viņa intereses pret valodu un pat no dzīves pieredzes. <br />Lietojot automatizētos tulkošanas instrumentus, neatgriezeniski tiek zaudētas šīs nianses - no groza izbirst sūri lasītās meža odziņas, sēnītes un jāiet uz veikalu pēc rūpnieciskā, uzturvērtībā pliekanā treša to kompensēt. Bots nav pamatiedzīvotājs, botam nav poņas par humoru un kā to var radīt, rotaļājoties ar vārdiem vai pat pieturzīmēm filmas kontekstā. Attiecīgi - rediģēt bota tulkojumu ir kā strādāt ar smagu tulka lažu, kas nogrūdis brāķi redaktoram un aizbēdzis no darba vietas. <br /><br />Turklāt - festivāls demonstrē saturīgākas filmas un tajās ir smalkāki dialogi, kas nereti prasa pat atdzejošanu un padziļinātas valodas lietošanas prasmes un vecvārdus, lai precīzāk atdarinātu filmā atspoguļotos laikus, tiem raksturīgo valodas lietojumu. Pazūd individualitāte, odziņa, jaunrade. Visa uzturvērtība izravēta un trešs "veikalu plauktos".<br />Līdzīgi ir, kad tev kādu jāaizvieto un attiecīgi dzīvajā jālasa svešs teksts. Rodas problēmas un šķēršļi, jo atšķiras teikumu uzbūve, loģika, struktūra, plūdums, humors. Atšķiras viss groziņa saturs, atšķiras viss! Ne vienmēr tas ir tā, bet tendence ir. Gluži kā grāmatās - ir vieglāk lasāmas, ir lakoniskākas, ir samežģītākas un grūtāk lasāmas... Attiecīgi - svešu tekstu dzīvai auditorijai nolasīt raiti ir ja ne neiespējami, tad noteikti pasākumu ārkārtīgi sarežģījoši. Un atalgojums nav tāds, lai tu ņemtu un pārtulkotu cita autora reiz jau tulkoto un dzīvajā lasīto.<br />Lai nu kā - sevi pierādīju - žults vietā dekādi+ baudīju atzinību.<br /><br /><br />2 - Atalgojums<br />Vienas filmas kvalitatīva tulkošana paņem kādas 2-3 darba dienas. Kopā tās būs teiksim, ka 20 tulkošanas stundas + dublēšanas stundas dzīvajā, kad savām acīm no tulka kabīnes redzi pilnu zāli austiņās gaidām tavu balsi. Vilksim vidēji 2 seansus, plusosim klāt vidēji 4h runāšanas laika. Festivāls piedāvā 50€ par seansu. "Seanss" ir vienas filmas tulkojuma lasīšana/dublēšana dzīvajā. Maksā tikai par norunātu seansu - vadībai neinteresē, kur rodas tulkojums - tas laikam krīt no zila gaisa, tāpēc arī viedā nostādne, ka Baltijas pērles tulkam ir jālieto boti. Taču boti šodien šķiet, ka tulko briesmīgāk par veco Google Translate API un tas attiecīgi ir dauņgreidojies kopā ar tiem. <br /><br />Ko tas beigās nozīmē? Uzturvērtībā vēl nabadzīgāku uzturu! Kas šo ēdināšanu nodrošina? <br />1) Teksta pavārs tiek atlasīts ne jau pēc konkurencē pierādītas kvalitātes, ne jau pēc spēcīgākās balss, kuru skatītājs varētu izturēt visu filmas laiku. Nē. Atlases kritērijs ir ekonomiska sistuācija aptuveni dirsas stāvoklī un attiecīgi no tās sistuves pagrābts cilvēks, kas ir izmisis un gatavs strādāt par santīmiem. Biju ilgstošos bezdarbos, visā tajā jaukajā dirsā bezgala melnajā, tāpēc gāju un piehaltūrēju un paldies par glābšanas riņķi. Bet, skatoties objektīvi un no malas - festivāls vienkārši atrada cilvēku ekspluatējamu un izmisušu. Kvalitāte? Tikai tad, ja tā sagadās!<br />2) Otrs pavārs var tikt piesaukts caur Brīvprātīgā prizmu. Tiesa, lasot Brīvprātīgā darba likumu, SIA nedrīkst brīvprātības izpratnē neko nodarbināt. Brīvprātīgais darbs ir biedrībās un nodibinājumos, kuru mērķis nav gūt peļņu. Līdz ar ko brīvprātīgā darba piesaukšana ir garām - apzināti vai nē. <br />Citu pavāru virtuvē nav!<br /><br />Pat idiotam skaidrs, ka 50€ dalīti ar 24h nemeiko jēdzīgu tulkošanas un lasīšanas darba piedāvājumu - kur nu vēl, ja visu dara bez papīriem un manuāli. Matemātika saka - tas ir 2x zemāks atalgojums par minimālo stundas likmi! Es, tātad, biju veicis darbu par verga algu, saņemot verga maizi. Nesāku tulkot brīvprātības dēļ. Un, atkārtojoties, SIA nedrīkst spēlēt Brīvprātīgā spēlīti, liegts. Papīri?<br />Entuziasma ekspluatācija.<br />Aizpagājušajā gadā, kad sāku par to domāt, rēķināt - prasīju nokārtot papīrus, visu iet oficiāli un pareizi, krāt sociālās iemaksas, lai maksā festivāls nodokli, būvē valsti, nevis tikai sūc no tās kā parazīts. Bet par mani ierēca - nebūs nekādi līgumi... Festivālu vada krieviete. Es reiz strādāju mikronodokļa ietvaros pie kāda krieva, kas operēja tāpat, nodarbinot jaunus jefiņus, nevis atlasot spēcīgu komandu un izbraucot tirgū ar kvalitāti. Gluži kā tur te tiek braukts ar brāķi, kas tiek pozicionēts kā kaut kas "ekskluzīvs" un super kvalitatīvs. Realitātē gan piedāvā pūdētas siļķes krievu salašņu gaumē. Apzināta ekspluatācija - citādi to nenosauksi. Man pietiek, izstājos... <br />50€/24h=2€/h. Neesmu vairs ne jauns, ne idiots. Nu, laaabi - joprojām esmu idiots, bet ne tik liels. Un man neinteresē, cik tev izmaksā kas. Eksistē vienkāršākas telpas, kas prasa mazāku īres samaksu beigu galā! <br />Es veicu darbu, es gaidu adekvātu samaksu. Adekvātas samaksas nav, manis arī šeit vairs nav - esmu sevi pierādījis. Ja gribēs manus pakalpojumus, atradīs iespēju ij papīrus nokārtot, ij samaksāt, vai ne?<br /><br /><br />Atstātās sekas uz festivālu?<br /><br />1<br />Es pieprasīju filmas, kuras citi negrib un dažādu smieklīgu, neprofesionālu iemeslu dēļ atsakās tulkot: asiņainās, mafijainās, nepieradinatās, niknās, reliģiju kritizējošās. Jutos kā mājās un varēju tur ar baudu izpausties šos gadus, izcelt lamas un neķītrības, nevis norakt tās aiz neviena neprasītas cenzūras, no jobana konservatīvisma izrietošas. <br />Seneka: "Jesus Fucking Christ" izskan no Džona Malkoviča mutes. Normālā tulkojumā ierasts sagaidīt "Nolādēts", "Sasodīts" vai ko tādu. Taču, tā kā pie šādu filmu tulkošanas šprices biju es un man prātā nenāk nodarboties ar dibenā bakstītu cenzūru, skatītāji savās austiņās dzirdēja ko ainai daudz atbilstošāku: "Jēzus Pistus", zālei manāmi iekustoties pēc saklausītā - gan sašutumā, gan valdītos smieklos, jo aina bija tik absurdi asiņaina, ka pati par sevi cilvēkos raisa smieklus, bet dārzeņos - sašutumu. Kāds dārzenis arī ņēma un pameta seansu - kārtējie lopi, kas nezina, uz ko atnākuši. Bet paldies par atstāto naudiņu!<br />Par šādu atlīdzību vairs nebūs. Un šis ir tikai viens no pēdējiem piemēriem, kur spilgti iezīmējas tulka individuālais sniegums, stils, valodas lietojums pareizākā virzienā. Bots tā vietā ies uz vēl konservatīvāku pusi, vēl uz nodrāztās pieklājības pusi, iznīcinot oriģināldarba ieceri drošības pārdozēšanas vārdā. Fakinie dārzeņi, nekas vairāk.<br /><br />2<br />Manu balsi un lasīšanu komplimentēja gan kinoteātra vadība, gan tulku komandas vadītāja, gan nereti arī skatītāji. Tas motivē un silda.<br />Tiesa, skatītāji ir arī nodirsuši un teikuši, ka Skrastiņam vajadzēja filmu ierunāt, nevis kaut kādam burkšķētājam. Kritiku izpelnījos, mēģinot britu ātrumā nobērt oriģinālo Karaļa Līra lugas tulkojumu. Good luck with that, mēģinot vienam turēt dialogu ar 3 vienlaicīgiem drāmas runātājiem, britu vervelēšanas ātrumā lasot dzīvajā bez apstājas kaut ko arhaisku un neveiklu! Skolā tak atceramies, cik viegli mums lasījās Šekspīrs, cik vienkāršs teksts tajā bija, vai ne? Un tā kritika ir vietā: skatītājam nav jāzina, kas notiek virtuvē. Viņam par savu naudu ir jāsaņem attiecīgas kvalitātes ēdiens. Ja Latvijas televīzija var nodrošināt augstāku izpildījuma latiņu, tad kāpēc to nevar festivāls? Skatītājs ir pelnījis ko labāku.<br />Neesmu Skrastiņš, bet ir pēdējais laiks man apzināties savu vērtību, pārtraukt vārtīties ekspluatācijas sūdu bedrē kā kaujamai cūkai. Tāpēc tulku komandas vadītājai teicu: grozi, kā gribi, bet tas ir darbs. Tas, ka tas ir darbs festivālā, manās acīs neko nemaina. Darbs ir darbs un man nekas īpašs no tā festivāla ekstra neatlec, lai es strādātu par ekspluatācijas cenu. Nekādas no krievu dirsas vilktās dzejas rindas par kinoteātra īri bargo nav nekāds attaisnojums nemaksāt adekvātu samaksu par adekvātu tulkošanas un dublēšanas darbu.<br />Ja ar mani noslēgtu līgumu un maksātu adekvāti - es turpinātu strādāt. Adekvātāku nopietnību pret pasākumu dabūju izjust LMA, pozējot māksliniekiem ar līgumu kabatā... Kaut kur LMA gaiteņos eksistē mana viepļa atveids uz audekla, eļļā. Kaut kur eksistē vienas mākslinieces darbs, kura palūdza mani nopozēt Jēzulēna pozā :)<br /><br />3<br />Šodien gan saprotu, ka, iespējams, sākumā minētais meitēns arī bija uzrāvies uz ko līdzīgu - neveiklu un/vai cita radītu tulkojumu, kas dzīvajā galīgi nelasās, sprūst smadzenēs un pie švakas veselības izpildās īpaši smagi. Bet atkal jau - es kā skatītājs no tāda risinājuma cietu, otru reizi ko tādu piedzīvot negribēju. Un tāpēc esmu vairākas reizes vadībai tur teicis - beidzat pisties kā luņi, ieviešat subtitru risinājumu! <br />Tas arī izlīdzinātu atalgojumu - būtu jāmaksā tikai par subtitru formātā nodotu darbu - standarta prakse, maksā par to ap 150-200EUR par filmu, nodrošinot krietni jēdzīgāku darba stundas likmi un skatītājam noņem visu austiņu sagādāšanas, īrēšanas un kino klausīšanās bulšitu austiņās, degradējot kinozāles skaņas aprīkojuma sniegto kaifu.<br />Bet nē - to gan nedarīs, jo dzīvais tulkojums esot Baltijas pērles stils, firmas zīme. Vēsturiski, kad projicēja vēl 35mm filmiņu, arguments vēl kaut cik bija spēkā, bet digitālas projekcijas realitātē nelietot atskaņotājā iebūvētu subitru risinājumu ir vienkārši stulbi. Ekstrēmi stulbi. Nepiedodami stulbi, kad festivāls moka skatītāju ar sliktas kvalitātes amatierisku dzīvo tulkojumu. <br /><br /><br />Sad story - krievs grib kaut kādu samākslotu ekskluzivitātes auru, VIP bulšitu, augsto stilu. Bet par to attiecīgi samaksāt? Bomzis nevar atļauties, taču tāpat mēģina un mēģina uzlēkt augstāk par savu dirsu, vienmēr atjēdzoties ar sapistu astes kaulu... Ieejas biļete - tulka zemais atalgojums.<p>Feels good, man!urn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2447572026-08-09T15:20:002026-08-09T15:20:002026-08-09T16:01:07Z2026-08-09T16:01:07Z<p>Kā vakardienas ierakstā minēju - baigi labi bija vakar ieslēgt pieregulēto diaprojektoru, parādīt draugiem jaunākos diapozitīvus.<br />Šodienas gaismā vēl labāk. Noņemas nost melnas bezcerības plīvurs un iezīmējas skaidra taciņa nākotnei. Depresso nomaina gaismas espresso. Koncentrēti, motivējoši.<br /><br /><br />Fokusa problēmas?<br />Šajā Padomju zvērā radušās droši vien laika gaitā, neskaitāmas reizes man to izjaucot un saliekot - īsti neapzinoties, ka mainu kādu elementu ķēdē, tādējādi nojaucot visu precizitāti. Precizitāti, kas tur, zinot PSRS ražošanas tradīcijas, visticamāk, ka nemaz nebija. Lai nu kā - šīs problēmas ir risināmas un to pierāda jau paveiktais! Vēl tikai mazliet tālāk pa šo taku un diapozitīvs beidzot kļūs perfekti paralēls optikai, nodrošinot asumu no stūra līdz stūrim, beidzot reproducējot bildi ar tādu asuma dziļumu (Depth Of Field), kādu izvēlējos fotografēšanas brīdī. Laba sajūta to apzināties, ka te viss ir risināms!<br /><br />Optikas un attēla lieluma salāgošanas problēma? <br />Atrisināta - nav, ko tēmēt uz perfektu attēla platuma salāgošanu ar ekrāna platumu - to reāli grūti panākt. Reāli grūti ir salāgot vienu ražoto elementu - optiku - ar citu ražoto elementu - projekcijas ekrānu - un salikt šos kopā allaž mainīgu izmēru telpās tā, lai projicētā bilde perfekti ierakstītos projekcijas ekrānā - no malas līdz malai. Kaut kur tas izdodas, kaut kur - nē. To jāņem vērā un nav nekādu ciešanu, ja attēls zīmējas mazāks par pieejamo nolaižamā ekrāna izmēru. Faktiski atrisināta problēma!<br /><br />Slēdža problēmas?<br />Ārpus manas šī brīža kompetences, bet ir risināmas! Iespējams, ka te noderēs MI, lai saliktu kopā vienkāršu, elektriski sakārtotu 12V strāvas padevi uz elektromagnētu, izmantojot signālstrāvai paredzētu mikroslēdzi, kas vienkārši šīs slodzes netur un ar laiku izkūp gaisā. Šis ir visneskaidrākais pagaidām - elektronika pasveša lieta, kur nu vēl prasme uzprojektēt shēmu. Tur vajadzētu kāda elektroniku zinoša drauga palīdzību. Drauga, vai vismaz mākslīgā intelekta. Risināms!<br /><br />Arhivēšanas problēmas?<br />Pirms kāda laika saliku dipus pa tēmām, bet tas nebija pareizi. Tas nenodrošina kontrastus, tas viendabīgumā noslīcina. Salikt visu atpakaļ - iespēja pasākt ko radošu. Iespēja sekot vecajiem pierakstiem un atveidot hronoloģiju +- pareizi. Ko izvēlēšos? Vēl nezinu, bet tas ir tikai izvēles un darba jautājums. Pirms mēnešiem citā tēmā biju rakstījis, ka man ir talants pieķerties kam tādam, kas drīz mirst. Ar diapozitīvu glabāšanas kastītēm ir precīzi tas pats. Bet hei - kāpēc man raudāt, ka neeksistē vairs izcils produkts, ja tā nāve man sniedz iespēju pašam pagatavot savu vizuālo Dainu skapi no finiera? Darāms un pat ļoti - kokapstrāde man patīk, viena no dzīves mīlestībām, tikai darbnīcas radošajam bomzim nav! Bet tas nekas - esmu patapinājis mēbeles tepat dzīvoklī. Visu var izdarīt ar primitīviem instrumentiem,<br /><br />Projicētā attēla asuma problēma, tehnoloģijas un materiāla limits?<br />Te nu iezīmējas visinteresantākais un varbūt praktiskākais, pat ekonomiskākais faktors hobijā, runājot par atbilstošākā materiāla izvēli. Realitāte aiz loga absurdi vienkārša un ņemšu to par pamatu skaidrojumam, materiāla izvēlei: <br />1) sudraba graudiņa nestā informācija (melnbaltā filmiņa) ir ar augstāku izšķirtspēju, nekā pigmentu mākoņu nestā informācija (krāsu filmiņa)*;<br />2) melnbaltā filmiņa ir daudz lētāka par krāsu filmiņu. Sevišķi, kad pērc garos ruļļus un pats tin tos kasetnēs. Sevišķi, kad pērc tehnisko filmu;<br />3) melnbaltais attēls abstrahē. Esmu drīzāk par abstrakciju, nevis dokumentēšanu, lai gan mana fotogrāfija fiksē dabā esošo, neinscinē;<br />4) tehniskās melnbaltās filmiņas Aviphot Pan 80 un Aviphot Pan 200 sniedz iespēju izbaudīt infrasarkanās gaismas fotogrāfiju.<br />Saliekot šo visu kopā - lai tā krāsa ieskrienas! Mans materiāls ir augstas izšķirtspējas un zema ISO melnbaltā filmiņa ar jutību Infrasarkanajā spektra daļā - tehniskā aerofotogrāfijas filmiņa, tātad. Melnbaltais materiāls, kas ir abstrahējošs pats par sevi un no realitātes varu distancēties vēl tālāk, fotografējot caur infrasarkano filtru. Melnas debesis, melni ūdeņi, bāla lapotne, bālas un savāda izskata sejas, melnas acis. Citāda āda. Par daļēji caurspīdīgu kļuvis sarkanais apģērbs. Nenopriecāties!<br /><br /><br />35mm melnbaltā diafilmiņa mierīgi iztur 50x palielinājumu no tuva skatīšanās attāluma pieņemamā kvalitātē.<br />Ja nolemju, ka jau esmu pasaulei pierādījis to, ka ar Ilford Reversal Processing var panākt brīnišķīgus rezultātus ar teju jebkuru filmiņu uz Zemes, tad man atliek tikai šo ideju noslēgt ar mazu neizpildījuma astīti. Atliek psiholoģiski noslēgt šo projektu. Atliek vien izvēlēties spēcīgāko pieejamo materiālu un lietot jēdzīgu optiku. Jēdzīga optika jau lēnām uzrodas un visu pasaules filmiņu mocīšana ir skaidri iezīmējusi manu ideālo materiālu maksimālas kvalitātes nodrošināšanai: Aviphot 80 un Aviphot 200 izcelsmes filmiņas - vienalga ar kādu firmas zīmi uz iepakojuma. Tās projekcijas lampas siltumā praktiski nedeformējas. Tās nodrošina arī tālas veģetācijas augstu izšķirtspēju, nav tik jutīgas pret atmosfēras plīvuru (haze). Tās nodrošina iespēju fočēt infrasarakanajā gaismā. Šīs filmiņas kopā ar Ilford Delta 100 un FP4 Plus 125 jau faktiski nodrošina manas vajadzības! Pietiks censties pierādīt jau uzskatāmo. Laiks laboranta ķiteli nomainīt pret mākslinieka cepuri, laiks domāt abstraktāk, tematiskāk, absurdu komentējoši, kontrastaini. Laiks censties fotogrāfijai piešķirt papildus slāni. Moš izdodas?! <br /><br />Krāsa? Krāsas vieta ir saulrieti un saullēkti, kāds portrets un tuvplāns kvalitatīvā gaismā.<br />Tā kā krāsa projekcijas palielinājumā izpildās sliktāk, domājot par fotografēšanu ar to, jādomā jau pielietojuma virzienos. Šajos minētajos virzienos nav jāsaglabā daudz detaļu un runa ir par formām, par krāsām, to kontrastiem. Krāsas joprojām ir nepārspējams filmiņas spēks. Bet nu - es tāpat esmu kļuvis par BW Reversal cilvēku. Tirgus un fizika mani tādu veidoja.<br /><br /><br />Vakardienas ieraksta kontekstā - ļoti noderīga introspekcija. Patiesi dzīvinoša. Terapeitiska tukšuma apcere. <br />Šo visu apzināties šobrīd ir atbrīvojoši, jēgpilni. Visu rīcību sasaldējošu barjeru vietā iezīmējas ceļš, kuru man skaidri iet. Iezīmējas arī laika limits - jāsakārto diaprojektors līdz galam, līdz riskēju ar to nodrošināt publisku projekcijas vakaru. Terapija indeed :)<p>Putnu vērotājsurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2447152026-08-09T12:55:002026-08-09T12:55:002026-08-09T12:20:13Z2026-08-09T12:20:13Z<p>Labā krasta svētki. Pāris mazāk zināmu vietējo grupu koncerti ar pustukšu pļavu Grīziņkalna galā. <br />Stāv apsardze skatuves priekšā, tās pakājē. 4 apsargi sargā nabaga izpildītājus no mežonīgās latviešu mentalitātes, no letiņu neatlaidīgajiem centieniem pārņemt skatuvi un izdemolēt tehniku, piekaut un izdrāzt izpildītājus - jauktā secībā.<br />Pasākuma teritorijā vandās kādas 6 mentu ekipāžas, sargā sabiedrību pret šausmīgo letiņu mentalitāti pasākumā, kas orientēts uz otro mūža pusi, bik ar aktivitātēm pašai pirmajai.<br /><br />Pilsētas svētki, bet redzu politisko prostitūtu stendus. Nopietni?<br />Pilsētas svētki, bet redzu slimnīcas un atkritumu apsaimniekotāju stendus. Hmmm.<br />Pilsētas svētki, bet redzu tikai vienu alus stendu uz 10 Fast Food tipa ēdināšanas stendiem. Tas pats ir Brālis, kas izdomājis sekot modei un prasīt par savu šlāgerīti ekskluzīvus 5€. Nopietni? Tikmēr 10 min. pastaigas attālumā restorānam līdzīgs veidojums tev ielies IPA un lētāk. Par teju pusotru eināru lētāk... Pasākums ir vieta extra slaukšanas slānim, ne? Pie tā jau pierasts. Nepietiek tikai ar to, ka ierobežotā teritorijā ar daudz cilvēkiem esi ekskluzīvs produkta tirgotājs, nē - tur vajag vēl cenu uzskrūvēt. Safari.<br /><br />Kaut kas te nav labi pašā saknē, Žani. <br />Ka tev saka, Žani, sabiedrību nepieciešams deamerikanizēt! Tiek tērēta nauda, noslogots mentu aparāts un uzstādītas kameras skolās, lai cīnītos pret trakām lietām, kuras notiek otrajā pasaules pusē. Ar fāstfūdu zobos!<br /><br />Kaut kas ar letiņa galvu nav kārtībā, Žani! Laikam jāsecina, ka identitātes krīze. Cielaviņas tēlo maitu lijas, Žani!<p>Senča eksistenciālais tukšumsurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2442512026-08-09T02:54:002026-08-09T02:54:002026-08-09T00:23:57Z2026-08-09T00:23:57Z<p>Pavasarī paņēmu un pieregulēju diaprojektoru. Noliku to maliņā, nemaz nepārbaudījis regulēšanas sekas. Sēž cilvēks uz sāpes savas, uz neziņas akmens visu šo laiku. "Pārbaudīšu kaut kad vēlāk". Vēlāk? Tas ir kad? Tad, kad būs pārāk garlaicīgi? Kad būs atjaunota nervu rezerve jaunām vilšanās sajūtām? Nekad?<br />Vismaz dzelzi tu vari nolikt maliņā, lai risinātu tā problēmas tad, kad zvaigznes nostāsies beidzot pareizi. Ļaut laikam ritēt, diskomfortam sevi pažļambāt. Tie zobi pazīstami, varbūt tas sakodiens mīļš kļuvis jau?<br />Nē nu, fakts arī tāds, ka tā nolikšana maliņā mēdz strādāt, bet šaurā situāciju klāstā: kad smadzenes saasinātas par daudz un kļuvušas pārāk piekasīgas, tad vajag atiet maliņā indeed...<br /><br /><br />Sirdī konstants caurums, dvēselei kas visu laiku nepietiek. Tāpēc lieliski varu iztikt bez jaunām problēmām - lai tās pagaida maliņā. Dienu, divas, mēnesi vai gadu. Tieši tik, cik vajadzēs - ne ātrāk, ne ilgāk.<br /><br /><br />Vasara iet uz beigām, uzprasījās draugi paskatīties manus jaunākos diapozitīvus. Izrādās, ka diezgan labi bija sanācis visu noregulēt. Vēl tikai mazliet jāpiečikina Y asi un būs pavisam ideāli. Prieks uzzināt - aiz neziņas akmens šoreiz neslēpās kas pavisam bargs. <br />Jauna problēma.<br />Izrādās, ka aiz neziņas akmens tomēr slēpās kas baiss. Fokuss tagad ir relatīvi ok, bet kadru pārslēgšana? Kamēr rādu dipus draugiem, aparāts izmet ko jaunu - sāk slēgāt kadrus pats un strauji - ballīte pagalam. Atspere. Es jau zinu, kura atspere. Draugi gaida, bet es 10 min. laikā izjaucu aparātu un optimizēju lietu. Tagad strādā. Kādu laiciņu strādās. Vajag jaunu atsperi, bet kur lai ņem tādas pašas jaudas/parametru atsperi? Nepastāv vairs valsts, kas to aparātu ražoja, nepastāv visa tās industrija. Izgaisa politikā. Esmu vairs neesošas pasaules bērns.<br />Veca problēma.<br />Aiz neziņas akmens atkārtoti parādās vēl kāda neglīta seja - kadri neslēdzas no pults nu jau pavisam. Diodes un mikroslēdzis. Es jau zinu, kuras diodes un kurš mikroslēdzis... <br />Pabeidzu seansu, spiežot pogu pašā diaprojektorā, sēžot šķībi un greizi uz dīvāna atzveltnes: Show must go on, es te neesmu svarīgs, svarīgs ir process, bilde. Ehh, jārisina arī šo problēmu.<br /><br /><br />Sirdī kaut kāda globāla skumja. Nekas nav pareizi. Lietas mirst, nenotiek, kā vajag. Problēmas šķiet, ka tikai krājas + sabiedrība šķiet, ka apzināti stūrē dirsas virzienā, ka uzlikts ir globāls Pohuj uz visu.<br /><br /><br />Moš ierakt galvu smiltīs un nedarīt neko? Nē, tā nevar. To nevar pieļaut, tas nav labs ceļš. Darīt neko nozīmē degradēties, bet ārstēt lietas nemitīgi - tur arī kaut kā nervi tik labi kā agrāk šo pasākumu vairs netur. Sāk samazināties kapacitāte pārvarēt sūdus?<br />Nekas, atrisināšu fokusu un slēdzi, varēšu uztaisīt publisku projekcijas pasākumu. "Bolderāja" jau mani gaida, piemēram. Motivācija tā kā būtu, bet iekšējā pasaule?<br /><br /><br />Tukšums, bezjēdzība. Augošā problēmu nasta, nepareiza dzīve. Bet es tak pats esmu tās veidotājs. Kas, tātad, manī nav "pareizs", ko es nejēdzu? Savu tehniku es beigās sakārtošu, bet cilvēks?<br /><br /><br />Ehhh, problēmas ar cilvēku gan tā nevar nolikt maliņā. Tur iestājas noilgums, tur sāp abiem. Tur nepieciešams operatīvs un rāms prāts, tur nepieciešams viedums, lēnprātība, pacietība, ieklausīšanās, sapratne, sadarbība, mērķis un kompromiss. Vai man kas tāds ir? <br />Vai man kas tāds ir, kad es bļauju uz savu mīļo cilvēku ne pa tēmu, jo vienkārši man ir par daudz un reizē - par maz? Bļauju un turpat - nožēloju savu nesavaldību, dusmas nez no kurienes izskrējušās? Sirds kambari mēslu pilni? Dusmas nav parliecinātības un spēcīga cilvēka pazīme. To ir vērtīgi apzināties.<br /><br />Bijusī man sāp. Smagas bija mūsu attiecības. Ar viņu mums bija māja, tur cēlu terasi, mainīju jumtu, taisīju siltumnīcas, vilku ūdeņus, laboju viņas mocīti - saimniekoju karoč, bet visu laiku fonā jutos, ka tas viss nav mans, ka neesmu pelnījis, ka esmu tikai īrnieks tur, ka nepienākas, ka nav kaut kas līdz galam tīrs. Vai tā runāja mans tukšums, kas beigās dabūja savu?<br />Viņa bija mans galvenais skatītājs, mans prieks, mana Mūza, kuru nemācēju noturēt un apieties tā, kā man pienāktos. Nevar pret cilvēku kā pret dzelzi. Nevar. Ego ir masīvs riebeklis, palaists savvaļā tas tikai bojā lietas.<br />Tieši kopā ar viņu es iemācījos to savu tukšumu nenostumt maliņā, bet gan pētīt, rakties, mēģināt izprast, sataustīt... No sākuma tam pretojos, pat agresiju pavilka, kad gar manām iekšām kāds taustās neaicināts, bez atlaišanās. <br /><br />Viņa tagad ir ceļojumā ar savu ģimeni. Bet nonākusi slimnīcā. Iedomājies - slimnīca ceļojuma laikā, ģībšanas lietas teju, kas tāds. Veselība viņai ļoti trausla un ļoti ilgi - manējā daudz labāka, lai gan esmu vecāks + vīriešu ķermeņi ātrāk taču sabrūkot, kā vēsta sabiedrība.<br />Ehhh, cerams, ka viņai nekas nopietns. Lai gan tā hroniski dirsā esošā viņas veselība iezīmē citu realitātes ainu, gatavo citam scenārijam... Mokās jauns, skaists cilvēks. Nepareizi. <br />Rodas sajūta līdzīga tai, kas radās, tuvojoties tēta nāves dienai. Slimība viņam bija virs slimības, insults virs insulta. Mani studiju gadi, dzīve Rīgas pusē un nespēju to lēno sairšanu turēt, bēgu laikam no tā sūruma savā ziņā, lai gan vajadzēja tieši vairāk pretējo - nevajadzēja cilvēku nostumt maliņā, lai gan pats bērnībā biju savā ziņā nostumts maliņā. Vajadzēja biežāk apciemot, tas bija darbs piepildījuma virzienā. Un cilvēks aizgāja slimnīcā viens, neatvadījos. <br />Varēju atvadīties dienas dažas iepriekš, aizbraucot uz slimnīcu, nevis bradāt tad, kad mana bijusī apciemoja manu senci. Bļa, kāds es lunis Lunahodu zemē... Rīkoties tik brīnišķīgi, jo spēka nav un nebija stāties pretim patiesībai, bija labāk ierakties smiltīs un pastrādāt šādu mākslas darbu? Veci, tiešām?<br /><br />...<br /><br />Vai tas tukšums ir dzinulis pēc piepildījuma, vai traumu sekas? Kā nepareiza signāls? Sāls šāviens dirsā, kas fonā ne lidz galam apzināti, bet viennozīmīgi bīda mani?<br /><br />Atsēžot atvaļinājumu vienatnē, tas ir izteikti jūtams, lai gan man tomēr ir kāda bagātība - ieinteresēts skatītājs, draugs. Taču ar šo bagātību tos caurumus, motivācijas trūkumus manī neaizpildīt. Skumji un negodīgi pret līdzcilvēkiem, pret sevi.<br /><br />Kam man censties? Sev?<br /><br />Sēž draugi dīvānā un skatās, kā es rokos pa sava aparāta iekšām. Man vajag censties viņu dēļ.<br />Radīt mūsu dzīves pierakstu un bagātināt citu dzīves, lai cik tukši, bezjēdzīgi un bez motivācijas man pašam iekšā arī nebūtu. Jo viņi ir mana bagātība - cilvēki, kas prasa un skatās, ko esmu šaisaulē caur foto kameru materializējis. <br />Bet Mūza? Man vairs nav savas Mūzas. Vai man tādu vispār vajag? <br />Vai neesmu tam jau par vecu uz papīra? Kad vispār cilvēks kļūst "vecs"? Liela loma tur ir iekšējās pasaules vecumam, varbūt pat libido faktoram.<br /><br />Sirds alkst sava cilvēka. <br />Bet "savs" cilvēks nav īsti dabas parādība vai dievišķais neprāts. Tas ir darbs, savaldība, lēnprātība, nelikšana cilvēku maliņā, kad ir par daudz. Pavilkt sev tuvāk pat tad, kad gribas rīkoties asi un pretēji. Cilvēks nav dzelzis, vajag citādi. <br />Vai esmu mācījies no savām kļūdām, kļuvis bik citāds, ar kaut kripatiņu praktiskās emocionālās inteliģences?<br />Esam šķirti jau gadus 4. Mana gulta šo laiku ar nevienu dvēseli ne reizi nav dalīta. Man bija nepieciešams šis nevaldāmā libido maliņā nolikšanas laiks, lai sevi sakārtotu. Vai man tas nepieciešams joprojām? Foniņā šis signāls gan jau to tukšumu nepilda, tieši otrādi.<br /><br />Laiks bezjēdzīgi skrien. Kad ikdiena vienāda, tad it sevišķi. Kad nekam nav jēga, sezonām un dienām arī nav jēga un svars. Viss ir pirmdiena, viss ir piektdiena. Viss ir trešdiena, ja vēlies - man tak pohuj.<br /><br />Bijusī ceļo ar savu ģimeni. Es tikai varu iedomāties un bik atcerēties, cik liela bagātība tā ir - ģimene. Kad tevi kādam vajag vienkārši tāpat, jo tu esi un esi gana.<br />Kā man riebjas, ka daži politiskie spēki ģimeni ir uztaisījuši par ieroci. Cik tas ir aplami un nepieņemami.<br /><br /><br />Sirdī konstants caurums, dvēselei kas visu laiku trūkst... Bet nekas, tas ir mans tukšums. Mana dzīve. Vēl ir laiks to censties aizlāpīt ar darbu, lēnprātību, sapratni un tādām lietiņām :)<br /><br /><br />Varbūt beigās šis tukšums ir mana bagātība un laiks to atzīt, izvilkt galvu no savas dirsas?<p>Skats uz Metal Gear Solid 2 - 2026. gadāurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2442122026-08-07T16:37:002026-08-07T16:37:002026-08-07T14:07:15Z2026-08-07T14:07:15Z<p>Šodien ir 2026. gada augusts aiz loga.<br /><br />Kopš pirmo reizi izgāju Metal Gear Solid 2 ir pagājuši kādi gadi 20. Šajā laikā esmu vērojis, kā autoru stāstītais par informācijas apriti, lojalitāti, cilvēka atstāto citām paaudzēm; par informācijas miskasti, par AI slop, par mākslīgo intelektu un visaptverošu tā pielietošanu informācijas aprites un naratīvas kontrolē - ko atstāt vēsturē, ko dzēst - kā tas viss izpildās dabā gluži kā pēc Hideo Kojima priekšrakstiem... <br />MGS Kopā ar Deus Ex - paredzēja šodienu, visu to dorporatīvo distopiju, kurā šobrīd dzīvojam.<br /><br />Redzams, ka Hideo ilgi jau tur pirkstus uz sabiedrības pulsa, vērtē un ietērpj secinājumus, sajusto un paredzamo - interaktīvā mākslā, kurai nav analoga. Spēcīgs, introspektīvs mākslinieks.<br /><br />Baigi forši tā pēc gadiņiem desmit un vairāk ieskatīties šajos vecajos interaktīvajos mākslas darbos - ne tikai atcerēties, bet šodienas politiskās un ekonomiskās realitātes kontekstā sazīmēt daudz kā nemanīta, tik aktuāla. <br /><br /><br />Un ironiski stāsta kontekstā par informācijas dzīves ilgumu: <br />Manā plauktā joprojām ir šī PS2 spēle. Es to izgāju, spēlējot uz CRT televizora un PS2 Slim konsoles - viss tieši atbilstoši tehnoloģijai pirms gadiem 25. Tehnoloģija un materiāls, kas pieder man. Šodienas digitālās spēles tev nepieder pēc būtības, īres verdzība. Lai nu kā...<br />Spēles beigās tev iedod kodu, kas jāievada interneta lapā. Lapa sen mirusi. Tā mira īstenībā pirms gadiem 20 - kad vēl spēle bija sabiedrībai aktuāla/svaiga. Digitālais - miris. "Analogais", dzelžos ietērptais un tavos plauktos atrodamais - dzīvs. Un dzīvos vēl gadus 20. Bet digitālajā planētā kāds ir "izrāvis vadu", nekas nenotiek. Kā straumēšanas platformā dzēsts albums vai filma - jebkādu iemeslu dēļ. Nav un viss.<br /><br />Tas pats ar fotogrāfijām: digitālais sola mūžību, bet īstenībā dzīvo tikai līdz pirmajai tehniskajai problēmai, kas analogās lietas neskar.<br />Fiziskajā manas bērnības albumā ir daudz ģimenes bilžu - fočēja sencis, tīstīja un bildes taisīja pats. Ģimeni sen ir apēdusi zeme, bet liecība ir palikusi. Līdzīgu taisīju arī es apzinātā vecumā, liekot albumā ar negatīvu filmiņu fočēto. Stāv plauktā šīs lietas, gaida skatītāju. Mans diaprojektors rāda daudz manu bilžu kopš pašiem maniem diapozitīvu fotografēšanas sākumiem. Dzīves pieraksts.<br />Bet viss, kas tam pa vidu un paralēli fočēts ar digitālajiem fočikiem - miris kopā ar HDD nāvi pirms daudziem, daudziem gadiem - nekas netika drukāts. <br /><br />Digitālā ilgmūžība ir ilūzija. Uz šīs planētas izdzīvo tikai materializētais. Un arī tikai uz tava mūža laiku, ja par to rūpējies un nenotiek kāda nelaime... Digitāls ir savā ziņā antihumāns, melnais pazūdamības caurums.<br /><br /><br /><br />Tagad laiks citam PS2 diskam/spēlei: MGS3. Laiks atkārtoti papētīt, ko humānu Hideo tika saskatījis Aukstajā karā. Šodienas gaismā vajadzētu arī izpildīties smalki, jo smalki - kļūstot vecākam, skatam paveras papildus dimensijas.<p>Ādaurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2437672026-08-04T00:22:002026-08-04T00:22:002026-08-03T21:46:53Z2026-08-03T21:46:53Z<p>Man patīk, kā smaržo tava āda. Cik tā maiga. Cik labi tā skan, kāda patīkama biezuma, cik debšķīga tās tekstūra arī no otras puses, kad uzlieku apaļu tās gabaliņu uz plašu atskaņotāja. Paldies, govs, lai tāssaules zālājs ir debešķīgs!<br /><br />Augšas ausīs vairs tā nekož, izskatās seksīgi. Skaņa sabalansēta un statiskās elektrības arī nav. Baigi lēti, ja aiziet uz veikalu pēc tumši krāsotas liellopa ādas un pats pagatavo paliktnīti.<br /><br />Tas atgādina, kā man bērnībā bija grāmatu vāki no ādas. Tās smaržas dēļ vien gribējās lasīt grāmatas. Teorijā tagad pats varu uztaisīt! <br /><br />Cik gan liela nozīme taustāmām lietām! Cik gan nepārspējams ir āda kā materiāls! <br /><br /><br />Izmēģināju filcu, korķi, nitrila gumiju un pat kartonu prikola pēc, bet manis tikko izgrieztā āda iekabina šiem visiem! Korķis otrajā vietā augšu ziņā, bet tam tomēr vairāk statiskā, nekā gumijai. Gumija diezgan basī un izceļ augšas bik, kā arī mazliet, bet tomēr noķer statisko lādiņu...<br /><br />Tas viss nomērāms telpā - citādi pīķi un to augstums/skaļums arī atšķiras.<p>Staigājoši sūdiurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2436782026-08-03T11:28:002026-08-03T11:28:002026-08-03T11:30:09Z2026-08-03T11:30:09Z<p>Pie videospēļu enšitifikācijas vainošu ne tikai ekspluatējošus biznesa modeļus, bet pamatā tos sūdiem klātos bezmugurkaulniekus, kuri jelkad jebko ir priekšpasūtījuši vai nopirkuši kādu mikrotranīti, vai Season Pass, tādā veidā iespējinot attiecīgos ekspluatējošos biznesa modeļus.<br /><br />Kas tas vispār par prikolu maksāt naudu par solījumu, par nepabeigtu produktu? Uz kādas nezāles pamata? Piedzērušies izdara pirkumu, vai? Sociālajā iespaidā nopļūtītas kājas un apavos arī šmuce? Ķermenis netur FOMO un to ekspluatē? No shit! <br /><br />Te gan jau parādās, ka maksā vecāki par to, ko bērns izkauc. Un vecāks samaksā par kaut ko, ko galīgi nesaprot, jo šiem bērnam laika nav.<br />Te gan jau rindā sastājas tukšeņi, kuros nekā cita nav, kā vien videospēles. Šādi īpatņi visu naudu iegrūž tikai šajā nozarē - kaut kur jāizceļas tak. <br />Te gan jau parādās vēl viens bulšita un enšitifikācijas iespējotājs - internets. Bez interneta šī enšitifikācija nebūtu iespējama.<br /><br />Abas lohu grupas samaksā par solījumu, bet es nez - ar šo visu neizskaidosi. Skaidrs ir vien tas, ka šis ir totāls domāšanas vēzis, iesaistīta un ekspluatēta gan jau visa cilvēka psiholoģija izcelties barā un nepalaist ko garām, u.tml. Arī virtuālā barā, maksājot reālus tūkstošus par dažiem pikseļiem - slimnieki.<br />Vēža slimnieki, uz kuru pleciem balstās ekspluatācijas modelis. <br /><br />Kāpēc ražot ko kvalitatīvu, ja vēžainie sūdi (bezmugurkaulnieki) maksā jau par reklāmu? <br /><br />Kāpēc taisīt godīgu produktu, ja sūdi maksā par azartspēļu elementiem spēlēs un citām jēlām mikrotransakcijām, ar kurām uzņēmums iegūst vairāk naudas, nekā ar pabeigtu jaunu spēli?<br /><br />Kāpēc taisīt jaunas eksperimentālas spēles, ja sūdi maksā stulbas naudas par kosmētiskiem sūdiņiem videospēlē, kas rīt nebūs? <br />Reāli: bijusī pirms gadiem nopirka kompi, pārdodot CS platformā viņai viena galvā slima indivīda (RIP) dāvinātu virtuālo nazīti. Visu laiku mudināju to sūdu pārdot, materializēt iekš kā jēdzīga. <br />Pārdeva sīku pikseļu kopu pa ~800€ un nopirka kompi, lai labākā kvalitātē spēlētu jauno CS:GO - slimie, totāli virtualizētie idioti :D :D :D<br /><br /><br /><br />Kur sūdi, tur sūdu mušas. Kur govis, tur slaukšana.<p>Kārtīga pieclitrīgā soļankaurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2433082026-08-02T23:36:002026-08-02T23:36:002026-08-04T11:32:09Z2026-08-04T11:32:09Z<p>Mērķis: <br />Izlolot labi barojošu un piesātaninātu mājas soļanku, kuru nebūtu kauns dot vislabākajiem viesiem arī tikko pēc pagatavošanas. <br />Solījums: <br />Tūdaļ tapusi gatava tā garšos kā otrās un trešās dienas soļanka. Otrajā un trešajā dienā tā tik mazliet vēl bagātinās.<br />Metode: <br />Darbs ar tikai vienu karstuma avotu. No šī ierobežojuma izriet gatavošanas nianses un viss rītdienu garšu solījums jau šodien.<br /><br /><br /><div align="center"><b>Sastāvdaļas</b></div><br /><br />- Kūpināti kauli - Kurzemes gaļsaimnieka zupas izlase, piemēram, un/vai<br />- Vistu stilbiņi bez locītavas - vaļējs kauls, vairāk labuma zupā<br />- 200g liellops vai cūķene<br />- Mārtiņa vai citas desiņas ar tauciņu iekšā<br />- Mednieku desiņas/knakeri<br />- Paprika sarkanā 2x<br />- Burkāni 2x<br />- Kartupeļi 4x<br />- Sīpoli 3x<br />- Ķiplokķekari 2x<br />- Marinēti vidējie gurķi<br />- 400ml konservēti tomāti gabaliņos<br />- Melnās olīvas<br />- Kaperi (maziņie) - foršai niansei<br />- Citrons<br />- Vistas/pētersīļa buljona kubiņi 4x<br />- Bļauru lapas<br />- Krustnagliņas<br />- Aromātisko piparu graudi<br />- Kūpināta asā un/vai saldā paprika<br />- Fermentēti čili no pepperdog.lv vai spicylatvia.lv - kārtīgai zupas uzasināšanai un izteiksmīgam aromātam<br /><br /><br /><br /><div align="center"><b>Buljons</b><br />1,5h - vislabāk dienu iepriekš</div><br /><br />1. Taisam kaulu buljonu. Var likt dažnedažādos, bet es parasti izvēlos:<br />- Nomizotus vistu kauliņus bez locītavas. Šos nomazgā 3x karstā ūdenī, lai buljons tīrāks - var arī pirmajā reizē apliet ar verdošu ūdeni.<br />- Kurzemes gaļsaimnieka zupas izlasi 1/3 līdz 1/2 paka zāvētu cūķa kaulu katlā iekšā, ņam!<br /><br />Pielej katlu līdz pusei vāra 1,5h uz lēnas uguns plikus, piesedzot ar vāku - bez jelkādām garšvielām. No vistas stilbiņiem nogrieztā gaļa kaķiem vai ledusskapī iekšā citai maltītei. Soļankā vistas gaļu neliksim.<br /><br />2. Ja buljons šķiet par taukainu vai tev kādu citādu iemeslu dēļ piemīt taukofobija, var padzisušu katlu ielikt ledusskapī un, kad tas auksts, vienkārši noņemt daļu sacietējušo tauku no virskārtas nost. Tikai skaties man - taukos šķīst visādas labas lietiņas, vitamīni un garšas, kuras ūdenī nešķīst. Ja noņemsi par daudz, zudīs daļa zupas vērtības! Tauki nav sātans!<br /><br />3. Pēc novārīšanas izņem kaulus un atdala no tiem gaļīti pielikšanai zupāna beigās. <br /><br /><br /><br /><div align="center"><b>Zupāns</b><br />uz buljona bāzes, gatavošanas laiks ~2h</div><br /><br />1. Noņem karstu buljonu no siltuma, liek tajā iekšā: <br />- Labi apceptu liellopa vai cūkas gaļīti kubiņos.<br />- 3x krustnagliņas.<br />- Bļauru lapas - kādas 6 būs labi.<br />- Sīpolu - veselu. Izvārīto atceries neizmest, vēlāk tiks izmantots.<br />- Ķiplokķekars - atkailina daiviņas, bet neizplēš tās. Nogriež daiviņu augšiņas un visu ķekaru katlā iekšā. Neizmest, vēlāk tiks izmantots.<br />- Vistas/pētersīļa vai citi buljona kubiņi 4 gab. Sāli vēlāk klāt likt faktiski nevajadzēs.<br />- Aromātisko vai citu piparu graudus - kādus 10 var mierīgi šaut iekšā.<br />- Marinētus gurķus - trīs veseli iekšā, lai skābina jau šobrīd. Pēc tam var izņemt apēšanai vai izmešanai.<br /><br />Vāra uz vidēja karstuma 30 min. ar vāku virsū - taupām enerģiju. Vārīšanas laiks skaitāms no viršanas sākuma.<br />Kamēr vārās, tikmēr graiza pārējo. Vienu pēc otra pakāpeniski liekot klāt no uguns noņemtai zupai.<br /><br /><br />2. Pēc 30 min. vārīšanās izņem sīpolu un ķiploku, noliek tos vēlākam un sāk cept:<br />- 2x Mārtiņa desiņas kopā ar 3-4x knakeriem. Uzceptas - zupā iekšā un cepam nākamo sarakstā.<br />- Papriku kubiņos un burkānus ripiņās, kopā - smuki cepas no desām izdzītajā taukā. Zupā iekšā.<br />- Sīpolus 2x. Kad tie brūninās, liek uz pannas klāt garšvielas un garšaugus - kūpinātās paprikas, piemēram, lai smuki apgrauzdējas. Tad mauc klāt<br />- Ķiploka ķekaru - visas daiviņas ripiņās sagrieztas. Kad sīpoli un ķiploki gatavi, met uz pannas klāt <br />- Tomātus un sapļeckinātu izvārīto sīpolu, izspiestu ķiploku. Cep foršo masu līdz viss ir diezgan izžāvēts. Zupā iekšā.<br />- Kartupeļus 4x - uzdevums ir apcept, nevis izcept līdz galam. Zupā iekšā.<br />Viss saceptais smuki salikts zupā un atbrīvojies ir vienīgais karstuma avots. Liek katlu uz uguns un piemet klāt<br />- Marinētus gurķīšus pusripiņās - kādus 6 gab. un<br />- Ēdamkaroti mazo kaperu, ja ir vēlme pēc vēl kādas garšas nianses.<br /><br />Vāra uz vidēja karstuma 15 min. ar vāku virsū - taupām enerģiju.<br />No ķiploku daudzuma nevajag baidīties - termiski apstrādājot, viss asums transformējas iekš kā pavisam cita - absolūta smeķa! Tici man - nekādas ķiploku bombas un vampīra ciešanas te nebūs.<br /><br /><br />3. Garšvielošana un bagātināšana<br />Noņem zupānu no uguns un ļauj kādas 10 min. pastāvēt bez vāka, lai sevi pakārdinātu un noapaļotu visu ar garšvielām - sāls un pipari pēc vajadzības un tikai šajā posmā, bet, kā minēts - visticamāk, ka nekas nebūs jāsāla, tik jāpanāk vēlamais pikantums un asumiņš.<br />Sāļumu var dabūt, pielejot zupānam vairāk melno olīvu suliņu, bet marinādes kiku un saldumiņu var dabūt no marinēto gurķu suliņas - rekomendēju izmantot šos instrumentus!<br /><br />Kad bāzes sāļums, skābums, pikantums un saldenums noķerts, bagātinam zupānu ar:<br />- Fermentētiem čili pipariem vai to mērcīti. Ja nav, kāpēc gan nenopirkt kaut ko no pepperdog.lv vai spicylatvia.lv?<br />- Melnajām olīvām - dimensiju atvēršanai.<br />- Citrona šķēlēm - garšu balansēšanai kādas 4 resnas zupānā;<br />- Neaizmirstam pielikt kaulu gaļīti!<br /><br />Visu dasvētī ar pēdējo vārīšanu - 5 min. uz lēnas uguns.<br />Kad gatavs - atver vāku un atvēsina kādas 10 min. pirms pasniegšanas!<br /><br /><br />4. Gatavs! <br />Servēt ar norīvētu citrona miziņas virskārtu (ļoti aromātiska manta) + svaigu un sektoros sagrieztu citrona šķēli! <br />Krējums, zaļumi un rupjmaize - kā vienmēr pēc izvēles.</p>Post-truth laikmetsurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2431152026-08-02T13:59:002026-08-02T13:59:002026-08-03T17:08:37Z2026-08-03T17:08:37Z<p>Ir tad, kad cilvēks vairs nedzenas pēc patiesības, bet haosa priekšā ierokas savā ērtajā ligzdiņā ar predefinētiem noteikumiem, bināru pasaules skatījumu, plakanām zemēm un slepenajām brālībām. <br />Ir tad, kad visskaļākā minoritāte - neizglītotie - vēl jo vairāk negrib uzzināt, bet grib ērtāku stūrīti savā ligzdiņā, kur viss ir sakārtots pēc priekšrakstiem.<br />Ir tad, kad ērtais stāsts kļūst svarīgāks par pašu maņām - ja, teiksim, stāstā ielas ir sūdīgas, tad tās ir sūdīgas par spīti tam, ka tiek braukts pa svaigu, kvalitatīvu ceļu. Auzās. <br /><br />Internets šiem palīdz. Abos jautājumos. <br />Man divtūkstošo sākumā tīņa vecumā pašam saskaroties ar netu, šķita, ka pasaule beidzot pietuvosies mieram un faktam, jo reku ir atrodama informācija un pierādījums, ir vairāki decentralizēti pierādījuma avoti un tāpēc nav iespējams, ka te kāds bīdītu propagandu kā pa TV vai radio. Bet tad ieradās soctīkli un sapratu - cik gan naivs biju. Jo soctīkli radīja centralizētu miskasti internetā jeb citu propagandas avotu.<br /><br />Vienam internets ir savas ligzdas kārtībā uzturēšanas līdzeklis, tikmēr otram - nebeidzams mēslu karjers. Viens meklē patiesību par spīti tam, ka tā rada neērtības un iznīcina ērtos ligzdas stūrīšus, bet otrs - gatavo sev ligzdu tieši svalkā. Instruments viens, bet rezultāts ir kardināli atšķirīgs. Abu šo iedzīvotāju sļāņos dialogs nav iespējams, ja puse ērti marinējas savos priekšstatos un stāstos, kā arī atsakās paņemt rokās normālu izziņas avotu, jo "Tos tāpat radīja sistēmas vergi!", "vampīri-zinātnieki", ilumināti u.tml.<br /><br />Kamēr viena puse operē ar stāstu - uzdod to par neapgāžamu patiesību, faktiem un pierādījumu nemeklē, tikmēr otra puse operē ar faktu un informācijas avotu pārbaudi, kurā jūtiņām un stāstiem vietas īsti nav, jo faktu pārbaude viennozīmīgi rada pierādījumu, kas sāpīgi iekožas ērtajos argumentos, līdz ar ko viedoklis tiek nemitīgi apdeitots un neeksistē tādas cietas pārliecības, kuras izaicināt/aizstāvēt.<br /><br /><br />1<br />"Pastāv, jo man tā gribas, lai pastāvētu, jo atbilst tam, ko man saka citi, atbilst maniem priekšstatiem" - domā pēcpatiesībnieks un atkārto lietas bez analīzes. Un bez izpratnes, jo tur, kur ir izpratne, iezīmējas vairāk fakts un kompetence, nevis ticība. Konspiratīviķi bieži lieto vārdu "ticība" - tas jau vien iezīmē operēšanas loģiku, kas pietuvināta reliģijai - seguma nav, bet ir mežonīga kaisle. <br />Ego ir primārs, stāsti veido identitāti - to jāaizstāv kaut ar militāru spēku.<br /><br />2<br />"Tu saki, ka pastāv un esmu dzirdējis no citiem, ka pastāv. Bet diez vai tas ir iespējams, jo X un Y. Bet, ja tur savs patiesības grauds ir, es to ņemtu vērā" - analizē oldskūlnieks, kuram nav jāpaļaujas uz "ticību"; kurš mēģinās pabakstīt jautājumu vēl, lai uzzinātu vairāk un apdeitotu savu pasaules redzējumu. Apdeiti bagātina, noapaļo lietas.<br />Ego ir sekundārs. Identitāti veido šī izziņa un izziņas process prasa darbu, enerģiju - tas mentāli ir grūti. Bet tā ir pieņemama samaksa.<br /><br />Pilnīgi atšķirīgas operētājsistēmas un dialogs nav iespējams, kad viena no pusēm operē ar "alternatīvajiem" faktiem. <br />Tas, ka viņiem eksistē "alternatīvi" fakti jau vien ir smags simptoms. Faktam ir sava cieta definīcija: kaut kas noticis, pierakstīts, pārbaudāms. Ja fakta definīcijai kaut kas neatbilst, nerodas "alternatīvs fakts", rodas stāsti, akli pieņēmumi, meli un agresija. <br /><br /><br />Viens - bratans - kā psihs priesteris sola atgriešanos - tad viņam nākšot ķirzakcilvēki, tad ēlieni, tad pēdējā aktualitāte - Jēzus. Kopīgā iezīme - kaut kas nāks un tev būs bīties. Nesagaidīju ne viņa necilvēkus, ne racionalizēto psihozi - Jēzu. Abus nekad nesagaidīšu, ir izdomājumi. Un tad pārējais komplekts viņā: vīrusi nepastāv, jūs visus nopotēja, lai iebiedētu un paverdzinātu... Zeme ir plakana, kāds sakars vispār Mēnesim ar cilvēku, tas tur nekad nav bijis, kas ir Saules atspīdums un kaut kas piekarināts pie kupola... Un zinātne ir meli, huiņa. <br />Kad šim teicu, ka kovidnieka poti ņēmu tāpēc, ka es kā astmātiķis negribu riskēt ar smagiem karsoņiem, kuru dēļ atkārtoti mēģināt nolikt zaļo karotīti, mani nedzirdēja. Es diršot, jo cilvēks operējot tikai 2 inputu vārdā - bailes (papist darbu, tikt izsmietam vai tamlīdzīgi) un mīlestība. Tas, ka eksistē mans minētais arguments uz 5s analīzes pamata - viņa galvā neeksistē, tiek ignorēts. Nesaskan ar esošajiem stāstiņiem galvā, kuros vakcīnas ir viens no pasaules ļaunumiem.<br />Citos vārdos - faktu un izpratnes nav, bet ir smaga pārliecība - agresīva, atriebīga, ļaunprātīga un vidi bojājoša. "Zinātne ir sūds" un tas pasaka visu - pēc patiesības šis cilvēks netieksies. Nekad.<br /><br />Otrs - jaunības dienu draugs - visur redz degradāciju, pagrimumu, zagšanu un to, ka demokrātija ir sūds - kangari visu izzaguši, ka ukraiņi un žīdi ir vainīgi pie visa, geji un transvestīti savairojušies un visu nosaka... Ka skolā mācot pederastiju, ko gan es kā izglītības sistēmā nodarbinātais - neredzu un nekad neesmu redzējis. No kurienes nāk šāda miskaste vispār, kas uz Latviju neattiecas?<br />Kad pastāstīju, ka savā ikdienā savā skolā pederastiju neredzu, tas viņā neizraisīja pieņēmumu analīzi, bet gan agresiju - ķipa es diršu. Amerikanizēts un pārkrievots savā pasaules uztverē. Pimperializēts.<br />Citos vārdos - ir naciķu fans, kas nonācis smagā krieva tūpļa atmosfērā un atsakās pielietot analīzi, faktus un savas maņas. Stāsti no krievu dirsas ir foršāki, lai skaidrotu pasaules haosu. Nacists nacistu atrod. Un tad pārējais komplekts: Mēness nepastāv, Zeme plakana, debesis kaisa un tāpēc visu laiku ir mākoņains, paskaties kā bērnībā bija...<br /><br /><br />Un tieši tāpēc ar smagumu sirdī nākas sūtīt dirst bērnības draugu un radiniekus. <br />Jo tie ar savu stulbumu vienkārši bojā vidi, radot konfliktus tur, kur tiem absolūti nav vietas. Konfliktus uz naratīvas bāzes tur, kur būtu jābūt radnieciskai saitei un iespējamai draudzībai. Jo to darīt liek viņu identitāte - tā svilinošā sajūta ticīgajos, ka viņi zina pareizo ceļu, ka teju ar varu uz tā ir jādabū arī pārējie: tie aklie, neticīgie, pat stulbie... Un, tā kā viņos mājo izteikti bināra pasaules uztvere, nekāda komunikācija - kur nu vēl draudzība un sakarīgi uzturēta radniecība - nav iespējama. Ar sātanu tak nekopojas.<br /><br />Kreistiešiem ir daudz, kas kopīgs ar konspiratīviķiem - viena un tā pati operētājsistēma pamatā.<br />Šādi skaļi cilvēki pasauli ved sviestā. Jo skaļāki, jo ātrāk izolējami. Izolējami, jo uz savu murgu pamata konfliktē ar saprātīgajiem. Tas stulbums apkārtējajiem sāp tāpat, bet, kad lohi ir pasūtīti - ikdiena kļūst mierīga, nav jābojā garīgā veselība + nav jūtams absolūti nekāds pienesuma trūkums. Pietrūkst tikai reiz tuvo cilvēku. Bet tie jau īstenībā ir sen miruši un viņu ķermeņos sēž citas būtnes.<br /><br /><br />Attiecīgi - nulle izbrīna par to, ka skaļie ļaudis pat lasīt vairs nemāk - Stambulas konvencijā redz to, kas tur nav nevienā pašā vietā rakstīts. Faktam un patiesībai - nulle nozīmes! Visu izšķir skaļāko klaunu cirks publiskajā forumā - soctīklos. No ASV importēta autreidža "kultūra", dārzenisms totāls. Kā lai ar tādiem līdzcilvēkiem dala šo planētu?<p>Klusa mistērija ar bākuginīm, elektrorolleri un tumsā tītu pagalmuurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2428792026-07-22T23:54:002026-07-22T23:54:002026-07-22T21:35:24Z2026-07-22T21:35:24Z<p>Nāku no alus darītavas/bāra uz mājām.<br />Krustojumā redzams elektriskais rolleris ar mentu busiņu tā priekšā. Mirgo zilās bākugunis un dzirdu trubiņā pūšanas skaņu. Kādu laikam sašņorēja par braukšanu reibumā. <br />Te aktīvi medī potenciālus iereibušos uz vieglajiem divratniekiem - tāpat kā nesen medīja mani no tumša stūra uzradies buss, kad viegli iereibis atceļā no citas darītavas/bāra braucu draugam blakus ar viņa velo, kas man 3x par lielu un neierastas ģeometrijas, kas beigās ir elementu kopa, kas ļurina to velo pa ietvi stipri neveikli, akcentējot potenciāli grēcīgo manu reibuma stāvokli. Nesašņorēja, nostrādāja cietā pārliecinātība un iesmiešana par šamējo uzvedību.<br /><br />Ieeju dzīvoklī un sienas mirgo zilām bākugunīm. Pieeju pie loga - divi busiņi jau! Značit strīds, agresija, nelaime?! Iela klusa, rāma vasaras trešdienas nakts, bet dvēselē - piektdiena.<br />Padzeru minīti un pieeju pie loga kādas 10 minūtes vēlāk - trīs busiņi jau, jēze!<br /><br />Noklaudz trešā busa durvis - ekipāža aizbrauc. Kāds ments ar lukturīti ieiet tumšajā pagalmā. Joprojām totāls klusums. Mēmā kino Film Noir.<br /><br /><br />Mirgo divi busiņi un starp tiem - elektroskūteris. Nakts. Dzirdami tikai mašīnu dzinēji, kas ripo gar manu pievērto logu...<p>Krievs ir parazīts pasaules zarnu traktāurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2425822026-07-22T17:16:002026-07-22T17:16:002026-07-22T14:20:58Z2026-07-22T14:20:58Z<p>Izcils reportieris, izcila reportāža. Izcils kareivis, izcils rezultāts. <br /><br /><br />Ar cietu skatienu žurnālista acīs: "Krieviem ir pizda!"<br /><br /><a class="video" href="https://www.youtube.com/watch?v=3DA7EXbf_d4">https://www.youtube.com/watch?v=3DA7EXbf<wbr />_d4</a><p>MGS 2 &gt; 5urn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2423852026-07-21T03:32:002026-07-21T03:32:002026-07-22T14:23:18Z2026-07-22T14:23:18Z<p>Pabeidzu Metal Gear Solid 5: The Phantom Pain otro "ciklu". Baisi žēl, ka spēle nav pabeigta un ir izlaists pārambiciozs pusfabrikāts par pilnu sava laika cenu. Nelegāli, fuj. Otstojs. Fuck Konami.<br /><br />Vērtējot kopumā:<br />Gameplay: nereāli kruta. Tur var mierīgi nosvilināt stundas un dienas tīri mehāniska prieka vārdā.<br />Stāsts: interesantas idejas, bet iepriekšējās daļās ir spēcīgāk. Atvērtā struktūra smagi atšķaida saturu. <br />Pasaule: awesome, forši tā laikapstākļu maiņa un laika ritējums, dažādās vides. Tas spēles laiks gan varēja ritēt uz pusi lēnāk.<br />Struktūra un Open World: meh, lieki, neko nepienes īsti un visu laiku tā misiju atkārtošanās ir slima lieta. <br />Mūsdienisms: meh totalis. Mikrotranīši un bezjēdzīga skraidīšana pēc aitemiem lai ieskrienas labi ātri.<br />Tehniskā puse: Fox Engine ir kolosāls. Konami gan tas pohuj, labāk gļukaino un bloatoto Unreal 5 izmantot, lai visas spēles izskatās un spēlējas vienādi.<br /><br />7/10, ne vairāk - pusfabrikāts vērtība, tādu neklājas daudzināt. <br />Nepabeigts stāsts: -1. Open-World bloat: -1. Repetetīva daba, mēģinot aizlāpīt tukšumu: -1. Ja šo faktoru nebūtu, būtu 10/10. <br /><br /><br />Uzliku uz galda CRT, ieslēdzu PS2, ielieku MGS2: Sons Of Liberty disku un sejā smaids. Nekā lieka, nekādas instalēšanas, ielāpi. Tikai spēle un prieks! Un reizē bik skumja, jo te ir tīra AAA spēle. Mūsdienās tikai netīras AAA dod. Zelta laiks ir pagājis. Tagad 99% gadījumu tikai slauc geimerus.<br />Rīt jāturpina baudīt otro pleisi ar vadošas klases vibrācijas garšu un lieliski implementētu pogu spiešanas spēka funkciju. DualShock 2 vibrē smagi, pārliecinoši, spēcīgi. Vads, nevis baterijas. Un tās spdiena jutīgās pogas ir kosmoss, ja to jēdzīgi izmanto. Forbidden Siren un MGS2 - izmanto lieliski!<br /><br />Hideo Kojima izceļas ar ļoti ilgām filmiņām/sarunām spēlēs savās. Citreiz pat uz pusstundu 'n shit. Otrajā daļā ir pirmās daļas atstāsts. Uz ~500 in-game lapaspusēm, kas jālasa trīs stundas vismaz. Par laimi, rakstīts forši un rēcīgi, papildina universu, ierēc par konspirāciju lohiem lol. <br /><br />Ir man arī HD versijas iekš PS3, bet atkal var skaņai piekasīties. PS2 skan labāk, pat filmiņas ir ar daudzkanālu skaņu, baudījums! Kārtējais HD mūsdienisms, kas nepievērš uzmanību skaņai, tikai grafiku kačā. It kā spēles un filmas nav nemaz saistītas ar skaņu...<p>Drošības pārdozēšana v666urn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2419432026-07-20T17:58:002026-07-20T17:58:002026-07-20T15:22:55Z2026-07-20T15:22:55Z<p>Kad otru reizi tas apziņošanas sūds man telefonu brēcināja par ikdienas lietām, izslēdzu to herņu pavisam ārā, lai nav man uz savas ādas jābauda, cik tizla ir šodienas valdība/drošības dienesti, kas no mazās augļu mušiņas pūš ziloņus, žirafes, begemotus un citus eksotiskus lopiņus.<br /><br />Tagad tikai no citiem dzirdu neapmierinātību un ierēkšanu par to, kādā sviestā braucam. Lohatrons totāls.<br /><br /><br />Un, šo rakstot, tepat ap Nurmes darītavu iepisa zibens - teiksim 100m rādiusā un sprakšķi atskaņoja arī skaļruņi. Dzeru Dark Raven un smaidu, laaabs! :)<br />Atgādināja bērnību, kad pārgājiena galapunktā pie ezera uznāca negaiss un man aiz muguras iepisa viens labs pa zemi, visai klasei ar platām mutēm noskatoties. Skaļi. Jaudīgi. Patīkami!<p>Mošanās no snaudas (+)urn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2417772026-07-18T21:24:002026-07-18T21:24:002026-07-19T09:00:02Z2026-07-19T09:00:02Z<p>7 filmiņas rindā uz attīstīšanu un pēdējā par diapozitīviem pārvērstā - janvārī. <br />Tas man ir galīgi neierasti, bet, zinot savu dabu, ļāvu tam notikt un filmiņām krāties, jo līdz šim ir iezīmējies, ka tas stāvoklis ir pārejošs. Periodiska neaktivitāte/tumsa, kas vienubrīd pāriet un tad atkal ar intensitāti tiek pieiets jautājumam, sasniedzot jaunas virsotnes. Ar svaigu skatienu. That's how I roll, baby!<br /><br />Šajā nednogalē pienāca intensitātes brīdis. Un daudz, kas sasniegts.<br />Pirmām kārtām - pieejot jautājumam ar zinātniskāku metodi, noslīpēta izpratne par procesu. Tagad zināms, kuru elementu noslīpēt pirmo pirms ķerties pie nākamā. Šīs zināšanas ietērpšu vēlāk BW Reversal čītšītā, lai sniegtu cilvēkiem iespēju orientēties un sasniegt rezultātus - ātrāk un labākus par manējiem. Sniegt pasaulei, no kuras tik daudz ņemu.<br />Otrām kārtām - apstiprinās novērojums par sevi. Ļaut aiziet atmatā, lai augtu kas jauns.<br />Treškārt - baudījums laika griezumā tikai aug, augot arī izpratnei un uz tās būvētajām prasmēm.<br />Ceturtkārt - laiks pārtraukt testēt burtiski visas pasaules filmiņas un atrast tikai savējās, ar kurām strādāt nākotnē. Tiesa, esmu aspaktījis faktiski 90%. Un visa šī pieredze sarežģītajā un nedokumentētajā attīstīšanas procesā ir sniegusi ļoti lielu ieguldījumu manā personībā. Tas ir noslīpējis bulšita detektoru analogajā pasaulē līdz mikrona precizitātei. Ja es nebūtu šo slogu uzņēmies, nekas tāds manā horizontā redzams nebūtu. Un savējās filmiņas jau ir iezīmējušās: Ilford Delta 100; Adox HR-50 un Superpan 200, kā arī citi Aviphot 80 un 200 atvasinājumi ar jutību infrasarkanajā spektrā; Adox CHS 100II, Kentmere 100, Ilford FP4+ 125...<br /><br />Piektkārt - kaut kas ož pēc dūmiem... Bļa, panna palika uz plīts, fakin neirodiversitāte : D<br /><br />Nēģeri.<br />Pieķeroties atkārtoti intensīvai attīstīšanai un fotogrāfijai kā tādai, fonā skatos Star Talk jūtūbē. Līdz ar to iezīmējas spēcīga apjausma, ka manā dzīvē iezīmējas cilvēku nozīmīgums. Black Metal raksturots fakucis pret visiem lēnām nomainās pret šīs tumsas cienīšanu ar tieksmi pret nozīmīgu kontaktu ar cilvēkiem. Nihilismu nomaina labi kalibrēts filtrs, kas laiž cauri tikai būtisko.<br />Un secīgi no tā - ka man ir savi mīļākie nēģeri. Nīls De Grass Taisons, Čaks Naiss, Morgans Frīmens, LuckyReacts, kurš no hiphopa pasaules iepazīst Metālu un atgādina man, kāpēc es tik ļoti mīlu metālu... Un citi, kuri šobrīd nenāk prātā.<br /><br />Un interesanti ir sevi pasviest zem sliedēm, piesolot izstādi. <br />No vienas puses - nesaudzīgi pret sevi. No otras - tas noņem mētāšanos pa gaisu, piešķir mērķi. Iedod izaicinājumu, kas, šķiet, ir viens no maniem virzītājiem. Bet mērķis - mērķis ir vienas no zālēm pret depresso. Tas + atvaļinājumā guļu stulbas stundas. Un, jo ilgāk guļu, jo foršāki sapņi. Moš biju miegu parādā, lai gan regulāri guļu virs 6 stundām un nejūtos mazajai nāvītei parādā.<br /><br />Karoč - interesantas lietas izriet no atkārtotas pievēršanās. <br />Visādas saistītās lietiņas un ir patīkami grozīties māksliņas pasaulē, pienest pasaulei ko vairāk par sevi pašu. Gribētos šajā pasaulē atrast sev vairāk dvēseles biedrus un varbūt pat biedreni :)<br />Un ir forša sajūta draugiem un interesentiem sniegt diapozitīvu vakarus, iepriecināt cilvēkus, bagātināt viņu digitālās dzīves ar ko pavisam analogu. Ar savu skatījumu, kas man dots, kas mērķtiecīgi attīstīts nodabā savā, neņemot vērā signālus no malas. Visa pamatā - mans darbs, interese, novērojumi, simpātijas.<br /><br />Iegūtās zināšanas neturu zem pūra, neprasu samaksu kā jobans amītis. <br />Forumos padalos, kur attiecīgi manu inputu novērtē, jo bilde - bilde runā pati par sevi. Attiecīgajā forumā gan neesmu degunu iebāzis gadus 3, kas atspoguļo šķiršanos, pārvākšanos, fotogrāfijas nolikšanu pasnaust, kamēr no viena stūrīša mēģinu būdu stutēt no jauna augšā...<br /><br /><br />Ir visādi kokbloki - vismaz pa vienam katrā manā hobijā. <br /><br />Fotogrāfijā:<br />1) Projekcijas ekrāna attāluma salāgošana ar lēcas fokusa attālumu. Vecajā dzīvesvietā sakrita ideāli un bija ideāls reuzltāts. Šajā - Fuck You basically.<br />2) Fokusēšanas plaknes paralēlums lēcai - visa tā rezultātā negribas nemaz fočēt, ja fokuss pārvietojas pa diagonāli. Bet nu, viss ir mana darba attālumā, kalibrācijas instruments izprintēts... <br />3) Diapozitīvu organizēšana. Tie man virs štukas, sakārtoju pēc tēmām. Tā bija kļūda, jo nogurdinoši skatīties, kad saturs nemainās. Vajag atpakaļ, bet dzīvei Undo pogas nav! Ko nu? A vot, jāizdomā kaut kas. Pēc pierakstiem jākārto būs atpakaļ gan jau. <br /><br />Mūzikā:<br />Šķiet, ka jaunā plašu atskaņotāja galviņa ir vai nu brāķis, vai nesaspēlējas ar manu atskaņotāju, riebjas pilnīgi. Atskaņotājs vairāk klusē, nekā dzied. Vecā galviņa ir darbā. Pēc atvaļinājuma uzlikšu to atpakaļ, salīdzināšu lietas, ierakstīšu datorā lietas, runāšos ar pārdevēju pēc tam gan jau...<br /><br />Videospēlēs:<br />Uzņēmumu alkatība ir vienkārši kas kolosāli neizsmeļams un riebekļi nogalina kaut ko pavisam lielisku. Žēl noskatīties uz to visu - nav forši redzēt draugu mirstam. Bet jāvēl ātrāku nāvi, ātrāku aiziešanu atmatā. Un tā nāve/krīze šobrīd notiek, rodas protesti. Bet, vai šoreiz geimeriem būs mugurkauls balsot ar maciņu un kas tas tāds vispār? Pirātisms FTW! Pirātisms šobrīd ir morāli pareizā izvēle.<br /><br /><br />Un problēma ne tika hobijos<br />Rīga smird, brēc un pulcē daudz lohu, skaļu padibeņu, idiotus ar skaļiem un netīriem motoriem. Tāpēc reti, kad izvelkos no mājas ārā. Vajadzētu biežāk, tho... <br />Nekas. Soli pa solītim un būs. Sāksim ar fotogrāfiju :)<br /><br /><br />P.S.<br />Ieraksts tapis sadarbībā ar Rīgas melno balzamu un Ilford Reversal Processing. <br />Nošaut kaijas.<p>The Last Of Us IIurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2415842026-07-16T20:31:002026-07-16T20:31:002026-07-16T17:57:43Z2026-07-16T17:57:43Z<p>The Last Of Us - pirmā sērias daļa ir vienkārši kolosāla spēle visos tās parametros - viens no maniem visu laiku favorītiem.<br />Kad nāca ārā otrā daļa, gaidīju to ļoti. Bet tad sāka no tās spiesties laukā Woke bulšits un nolēmu, ka man to nevajag.<br /><br />Sony šodien iestājas pret fiziskajām spēlēm<br />1. augustā šie paziņoja, ka, sākot no 2028. gada, fiziskās spēles diskos vairs neražos. Ziņa sakrita ar citām ziņām - kā, piemēram, tas, ka Sony nozaga no pircējiem 255 digitāli pirktās filmas, jo licencēšanas lietas. Un, tā kā Sony necieš savu klientu - nekādas atmaksas, nekā tamlīdzīga. Šobrīd par to ir leģendāra izmēra cepiens un cilvēki atceļ savus pirkumus, izvācās no Sony dārziņa. Ā, tajā pašā laikā iznāca cita ziņa - klapē ciet PS3 veikalu - neko jaunu vairs nopirkt nevarēs, bet visu varēs vēl kačāt <i>pārskatāmā nākontē</i>. Bet, ja reiz nopizģīja filmas, tad nekas netraucēs šiem nopizģīt no tevis arī spēles.<br /><br />Es jau PS4 laikā saodu, ka Sony iet sviestā, tāpēc PS5 man nemaz nav. Un nebūs. <br />PS4 ir pēdējā Sony konsole pie šādas uzņēmuma rīcības. Balsošana ar maciņu ir spēcīga lieta un ceru, ka geimeri nenoraustīsies un spēs noturēt mugurkaulu taisnu, noliekot Sony uz lāpstiņām un neatgriežoties šamējo dārziņā pat tad, kad šie mainītu uzvedību. Jo uzticības kredīta pakāšana un noteikti, ka mēģinātu šo triku nākotnē. Death by thousand cuts un vardes vārīšana lēnām.<br /><br /><br />Pagājuši 6 gadi un man sainteresēja paša acīm izvērtēt, cik tad nu tas Woke tur ir iekšā.<br />Un, lai Sony no manis nesaņemtu ne centa, šodien iekš videogames.lv pasūtīju lietotu PS4 versiju, kurai rīt iešu pakaļ :)<br />Tieši lietotu spēļu tirgus ir tas, ko Sony grib nogalināt, lai visi būtu spiesti pirkt pārcenotas digitālās versijas tikai un vienīgi viņu veicītī. Tajā, piemēram, vecas digitālās spēles maksā kā jaunas, kamēr fiziskajā tirgū tās ir dabiski kritušās, kamēr lietoto spēļu tirgū tās ir par sviestmaizi. Sony tas nepatīk, tāpēc attiecīgi visa mēriskā rīcība. Un tāpēc mana rīcība - viss, kas man dārgs, tiks iepirkts lietots un fizisks. Lai Sony iet dirst, man intersē GabeCube :)<br /><br /><br />EDIT:<br />Uj, sapisos - pasūtīju fiziskā formātā pirmo daļu. Bet nu, nekas - to man arī vajag minēto iemeslu dēļ : D<br />Otro daļu tad turpināšu medīt lietoto spēļu tirgū.<p>Crafted Historyurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2411912026-07-16T13:40:002026-07-16T13:40:002026-07-16T10:51:46Z2026-07-16T10:51:46Z<p>TuTrubā ir foršs kanāls: Crafted History<br />Nulle muldēšanas, visu stāsta dokumentētais darbs. <br /><br /><br />Kā reiz bez elektriskajiem instrumentiem un sintētiskajiem materiāliem taisīja ozolkoka mucas:<br /><br /><a class="video" href="https://www.youtube.com/watch?v=SSa6hUUrq-8">https://www.youtube.com/watch?v=SSa6hUUr<wbr />q-8</a><p>Kārtīgam vecim jāprot sevi kārtīgi pabaroturn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2410372026-07-16T01:04:002026-07-16T01:04:002026-07-16T09:19:13Z2026-07-16T09:19:13Z<p>Šovakar pirms gulētiešanas tapa žāvēta cūķa un svaigu vistas kaulu buljons, kas uz lēnas uguns vārījās pusotru stundu. Rīt uz šīs svētības pamata tiks likti pieci litri cildenas soļankas pēc paša receptes, kas garduma vārdā nežēlo ne laiku, ne paiku. <br />Aktīvais gatavošanas laiks izskatās ap stundu. Kopā tad tā ir 3 gaļu un teju 3 stundu soļanka labi asa, kuras gatavošanas process nodrošina otrās dienas efektus jau pirmajā. True gatavošanas laiks tad rīt precizēsies. <br /><br />Uzrakstīju recepti soli pa solim un saprotami arī citiem. Kad rīt to izpildīšu burts burtā, tad redzēšu - kosmosa nektārs vai amatiera asaras. Bībļa vai tikai uzmetums.<p>Open-World spēles ir Bloatware. Pārliecini mani par pretējourn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2407682026-07-15T16:08:002026-07-15T16:08:002026-07-15T15:28:17Z2026-07-15T15:28:17Z<p>Sarunā jebšu esošo lietu kritikas plūsmā drauga ausu virzienā, izkristalizējās apaļa izpratne, kāpēc man nepatīk vairums moderno videospēļu. <br /><br />Vienā vārdā: Bloatware<br />Man nepatīk gara, tukša un bezmērķīga diršana - gumijas stiepšana un zaudēts fokuss (atvērtās pasaules). Man pat nepatīk pastaigas bez mērķa - visu ķermeni pārņem tāds kā diskomforts par tādu kā stulbu karāšanos gaisā nesaprotamu iemeslu dēļ. Varbūt tāpēc viens no maniem hobijiem ir fotogrāfija, lai pastaigām piešķirtu mērķi savās smadzenēs. <br />Man nepatīk būt pludmales dārzenim un ļaut, lai kodolreaktors debesīs svilina manu ādu un taisa man ādas vēzi. Kas tas vispār par prikolu eksponēt sevi kam tādam? Kāda mērķa vārdā? Lai pārniggotos uz sezonu?<br />Man nepatīk pārlieka lietu atgremošana bez pievienotās vērtības - ja nav nekas vērtīgs sakāms, tad labāk paklusēt, nevis atkārtot cita teikto (rimeiki). Ja tu taisi rimeiku, tad tāpat ir skaidrs, ka tev nekā vērtīga nav, ko piebilst, tāpēc ņem un aizveries, maita!<br /><br />Visam prasās kaut kādu virzību, mērķi, struktūru. Modernais geimings reti, kad šīs lietas satur.<br />Pirms dekādes+ videospēļu industrija izdomāja iet trendā - atgremot vienu no veiksmes formulām un piemērot to universiem, kur tas ir absolūti pat kaitīgi. Kopētāju ballīte. Tā rezultātā cieš mērķis - stāstīt stāstu caur videospēles mediju. Stāsta vietā parādās tukša diršana un stulba karāšanās gaisā nesaprotamu iemeslu dēļ. Šī karāšanās kļūst par pašmērķi. Tā rezultātā nav iespējams tvirti pateikt stāstu, ja tas nekur nesākas, nekur nekulminējas, nekur neiztirzājas un attiecīgi - nekur nenoslēdzas. Un to baisi jūt tādās spēlēs, kas būvētas uz stāstiem: Silent Hill, God Of War, Tomb Raider, Metal Gear Solid, Driver, Mass Effect, Mafia, Sleeping Dogs...<br /><br />Jā, tīri mehāniskās spēlēs kā Doom tas der<br />Jo ar stāstu tur oriģināli bija kā ar porno: stāstu tu tur sagaidi, bet tas tur nav galvenais! Un tie ir skaidri, labi spēles noteikumi! <br />Bet industrija izdomāja, ka baisi laba ideja ir visas frančīzes open trenda vārdā pārvērst par porno industrijas bloatware, kur viena orgāna (gameplay loop) dročīšana stundām no vietas ir viss, ar ko šīs mākslīgi uzpūstās pasaules aizbāzt. Bezmērķības tukšums tavam buttplug. Liekas izmaksas trenda un stulbuma vārdā.<br /><br /><br />Jā, bezmērķība - stāsts un spēle neko neiegūst, kad tu skraidi apkārt pa pasauli, vāc sūdiņus, kombinē tos mikroprogresijas/ieroču uzlabošanas/estētikas kačāšanas dēļ. Neko foršu iegūt nevar, ja tu ieliec drēbes veļas mašīnā, izmazgā tās, tad liec žāvēties, un tad atpakaļ visu liec veļas mašīnā un uz riņķi un uz riņķi, un drēbes nav pat sasmērējušās - piedzīvojumā nav būts, visu laiku tik vergo pie veļas mašīnas. Viss, kas iegūts pārmazgāšanas dēļ - caurdiluši palagi.<br />Wash. Rinse. Repeat. Visur tas pats. Spēlēs dažādās mainās tikai šo drēbju un veļas mašīnas izskats, bet princips/darbība nemainās. Ķipa aizmālēsi skatienu ar repetetīvu bulšitu? Kur jēga? Man kā geimerim nulle jēgas. Izstrādātājam gan katra atsēdētā stunda pienes lielāku potenciālu, ka iepirkšu kādu laiku saudzējošu mikrotranīti. I call it bullshit - nekad neesmu pirics, nekad nepirkšu nevienu slimu mikrotranīti! <br />Un te nu parādās - atvērtā pasaule nevis pašas spēles akcentēšanas, bet gan netīra biznesa dēļ.<br /><br /><br />Šie visi ir tie iemesli, kāpēc bieži spēlēju klasiku.<br />Jo retro spēlēs šī atvērtā bezjēdzības pasaule nebija. Tā vietā - spēles ar konkrētiem stāstiem no A-Z, ja stāsti tur vispār bija. <br />Bija jaunrade, nevis rimeiki. Bija tvirti, nevis live-service open-world porno bez jēgas un bez malas. Un bija open-world elementi jeb spēles, kurās tu redzi - aha, šeit vēl netiekam un laikam vēlāk dabūšu kaut ko, kas atļaus tur piekļūt. Un, kad tiec pie šīs lietas, tad atgriezies vecajā vietā un tiec tur tālāk. Un aiz iepriekš neatveramajām durvīm ir spēles turpinājums, nevis prosta kārtējais aitems jeb bļembuks savākšanai - bez svara, bez jēgas, bez pievienotās vērtības. Tam ir vārds: Metroidvania. Un tas ir cēls Tā Kunga vārds, lai gan neesmu ne Metroid, ne Castlevania fans. Taču, spēlējot Legacy Of Kain vēlākās sērijas spēles - to jūt un izcelsmes vieta arī zināma. Attiecīgi - ja pasaulei jābūt atvērtai, tad ar mērķi, ar odziņu.<br /><br />Jaunās spēles?<br />Nav jābrīnās, ka no modernajām man iecepī tās, kuras atturās no gumijas staipīšanas uz nodrāztās pipeles: Deus Ex, Plague Tale, Senua, Evil Within, Alan Wake, The Last Of Us, L.A. Noire, Rage, Metro... Visas pieminētās ir solīdas frančīzes, kas ciena manu laiku un neaizraujas ar tukšas pasaules aizpildīšanas mēģinājumiem ar repetetīvu dročīšanu. Ir konkrēti, autorēti darbi bez jelkā lieka. Un rezultātā - stāstam ir spēriens, tvēriens, ietekme. Sekas. Spēks. Kā labai filmai, kā labai grāmatai.<br /><br /><br />GTA, piemēram, ir šī visa šī vēžainā sūda kulminājums. <br />Galīgi nesaprotu to siekalošanos gar atvērtu pasauli ASV hiperkertīnisma settingā. Divi stulbumi vienā. Tāpēc cienu Driver un Mafia. Tiesa, abi arī stipri inficējušies ar šo pornogrāfiju un tāpēc jaunākajās iterācijās zaudē lielu daļu sava spēka, bet vismaz tematiski notiek kas stipri jēdzīgs, nevis esošā tukšbulšita glorifikācija. <br />Ja Mafia 3 būtu lineāra un tiešām beigtos kā noslēgta pasaule, atstājot iekarotās pasaules pārvaldīšanas kaifu aizkadrā, tad tā tikai iegūtu. Nevis tevi pēc iziešanas iemet atpakaļ pislētā un aiziet - braukā, dari neko, vāc plakātiņus un citus bļembukus - tā tak ir tā mafiozo lielā dzīve, ne? :D<br />Visa cīņa tāpat aiz muguras un nekas piebilstams mums vairs nav. Un spēle zaudē savu cirtienu, tvirtumu. Devalvējas pasākums, mīnus 2 acis no vērtējuma, jo trenda dēļ neatgriezeniski sapistas mākslas darba beigas.<br /><br /><br />Open-World dizains: veselībai kaitīgs satura atšķaidītājs. Esi aicināts pierādīt man pretējo :)<p>Rollei Retro 80S no Aviphot Pan 80urn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2405702026-07-14T14:34:002026-07-14T14:34:002026-07-14T13:05:08Z2026-07-14T13:05:08Z<p>Iemīļotas un infrasarkanajā spektrā jutīgas filmiņas cena garajā rullī ~3 gadu laikā pieaugusi par 25EUR. <br />Vienā garajā rullī ir aptuveni 17 gab. 36 kadru filmiņas. Ehhhh. Ekonomika, kariņi - enerģijas un materiālu cenas visa šī pamatā.<br /><br />Un daudz melošanas, nekontrolēts krapitālisms. <br />Jo <a href="https://www.rolleianalog.com/products/rollei-retro-80s/?lang=en">Rollei Retro 80S</a> nav ne Rollei ražota (Rollei Analog nav filmiņu ražotājs un nekad nav bijis - viss viņu piedāvājums ir tikai rebrandings), ne tai ir ISO 80 jutība pēc piktoriālā kontrasta prasībām - norādītie 80 ir aeriālās fotogrāfijas jutība, kur ēnu detaļas lomu nespēlē kā suga, bet ēnu atvēršanai ikdienas kontekstā šim materiālam ir jādod vairāk gaismu, salāgojot visu padarīšanu beigās ar piemērota attīstīšanas laika atrašanu. Divu mainīgo saspēle. Trīs īstenībā, jo svarīga loma ir arī maisīšanas biežumam, jo katra maisīšanas reize materiālam piegādā svaigu ķīmijas devu (lokālā izsīkšana), kas arī beigās ietekmē ķīmijas aktivitāti un tas viss kopā - kontrastu.<br /><br />Ikdienas pielietojumam (piktoriālais kontrasts) ~ISO 50 gan būs. Ir labi visu šo zināt, nevis būt akli pārsteigtam par bloķētajām ēnām, jo Rollei melo par izmantotā materiāla jutību un novirza laboratorijas un fotogrāfus Push attīstīšanas virzienā ar visām pušošanai tipiskajām sekām - augsts kontrasts un melnas ēnas. Un nez kāpēc ir tā, ka šis ļaužiem šķiet misticisms. Mistika, jo paši neattīsta, nepēta!<br />Tā bezkritikas uzticēšanās "ražotājiem" jeb firmu zīmēm ir diezgan nelabvēlīgs smadzeņu audzējs. Tavs darbs ir pārbaudīt un atrast savu darba ISO un attīstīšanas metodes kombināciju, nevis akli uzticēties uz kastītes rakstītajam. Kurš tad beigu galā glezno ar gaismu? Tu vai firma?<br /><br />Sevišķi šodien tā uzticēšanās ir liela kļūda. Jo nu, labprātāk būtu paņēmis <a href="https://www.adox.de/hr50-en/">Adox HR-50</a>, kas jau atklātākā valodā pasaka, ka paņem Aviphot Pan 80 un uzbūsto piktoriālo jutību līdz patiesiem ISO 50. Bet nu, pārdevēja atlikumā nav, tāpēc ņemu nākamo pārpakotāju listē - Rollei.<br /><br /><br />Jārij vien nost! <br />Izstādi sasolīju, materiālu tad nu būs jāgatavo, pieceļot hobiju no ziemas snaudas! Ekonomiski joprojām izdevīgi: uztin pats un ar visiem nodokļu + piegādes izdevumiem maksā nepilnus 7EUR vai pērc rūpnīcas kastīti un maksā 12-20EUR par to pašu...<br /><br /><br />Kāpēc tik zemas jutības filmiņu ņemu vispār, kādi ir argumenti?<br />1) Jo zemāks ISO, jo sudraba kristāls ir fiziski mazāks, jo vairāk detaļu var ietilpt šādā filmiņā.<br />2) Nenormāla detalizācija - lietotāja gala skeneri nevar visu izvilkt no šādas filmiņas, bet projekcijā viss skaisti! Grauds? Kas tas tāds?<br />3) Brutāls palielinājums ap 50 reizēm. Ja materiāls nav gana izšķirtspējīgs, uz ekrāna dabūsi putru, nevis daili!<br />4) IR fotogrāfija notiek ar filtru, kas laiž cauri tikai mazāk enerģisko IR - fočēšana tad notiek uz kādiem ISO 10 un bez statīva nu nekādi!<br />5) Statīvi eksistē un tiem vienalga par tavu ISO! Un, kad mana kamera uz statīva - tad man arī!<br />6) 66<p>Netīrelisurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2402342026-07-13T15:21:002026-07-13T15:21:002026-07-13T12:48:55Z2026-07-13T12:48:55Z<p>Purvs pēdējā trīspadsmitgadē ir mana radošuma meklējumu un dvēseles mājvieta pat tad, kad vairs nedzīvoju tā tuvumā. <br />Varbūt pat stiprāk tagad, kad vairs nedzīvoju tā tuvumā - tieši iztālēm dvēsele visvairāk dzird Sirēnu dziesmu.<br /><br />Vieta starp vietām. <br />Dzīvība un reizē nāve. Dabas skaistums un akača drauds. Vieta ar saviem likumiem, atmosfēru un teikšanu. <br />Purvaini dūmakaina, nepieradināta mūzika, šamanistiska māksla. Tiekšanās pēc misticisma, psihes savērpšana ar augiem un atkailinātiem galvaskausiem. Baltā telpa. Mirušu koka karkasu iezīmēta ainava. Tumša psihedēlija - patiesa māksla bez kompromisiem. <br />Patvērums no kultivēta bulšitisma.<br /><br /><br />Tumšākās raudzes Black Metal dvēseles smaidam!<br /><br /><a class="video" href="https://www.youtube.com/watch?v=5yNrfaSEz18">https://www.youtube.com/watch?v=5yNrfaSE<wbr />z18</a><br /><a href="https://fyrnask.bandcamp.com/album/osir-2">https://fyrnask.bandcamp.com/album/o<wbr />sir-2</a><p>Maziņa pasaulīte - Latvijaurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2399832026-07-11T23:50:002026-07-11T23:50:002026-07-11T21:54:22Z2026-07-11T21:54:22Z<p>Šodien biju uz drauga dzimtas izstādi kādā mazpilsētā - tikšanās dienā ar autoriem.<br />Izstādē aplūkojami 5 cilvēku darbi dažādās paaudzēs - sākot ar vectētiņa gravīrām un bezgala psihedēliskām līnijām tušas, litogrāfijas un vēl nez kādās tehnikās (transformatīvas formas, viduslaiku tēli un sejas kā struktūras elementi) + vecmāmiņas tēlniecības darbiem milzu mērogā, turpinot ar dēla veidotām eļļas gleznām un mazmeitas digitālajiem darbiem, kas veidoti otas triepienu stilā un ir absolūti modernu geimeru gaumē; noslēdzot ar mazdēla sievas radošo izpausmi dažādos formātos - no autentiskiem viduslaiku stila vimpeļiem ar viņas suņiem; stilistisku kaķu mēmi un rituālistiskām kolāžām, piemēram...<br /><br />Esmu dzimis un uzaudzis tajā mazpilsētā. <br />Draugu iemantoju caur bradāšanu Rīgā. Mums reiz šaisaulē bija čoms ar izcelsmi miestā relatīvi blakus pilsētai. Bradātāju kopa izbradā Latviju. <br />Mana dzimta nāk no šī paša miesta. Drauga dzimtai pazīšanās ar muzeja darbiniekiem, tāpēc arī notiek šeit - citā Latvijas nostūrī.<br /><br />Muzejā strādā simpātiska sieviete<br />Viņa savos studiju gados piestrādāja drauga ģimenes uzņēmumā kādus 150 kilometrus no izstādes Kurzemes pilsētiņā. Man viņa dikti simpatizēja. Viņa nāk no ciema, kas ir blakus šajai pilsētelei. Tagad viņa dzīvo un strādā pilsētā šajā gleznainajā un ar savu vizuālo stilu ļoti iederas savā darba vidē. Īsti gan viņa nezinot, vai atradusi sev īsto vietu zem Saules. To gan jau nosaka dvēsele un draugi.<br /><br />Izstādi papildina ziedi, kurus šī dzimta selekcionē. <br />To papildina arī citu selekcionētas lilijas, definējot gleznu skatīšanās attālumu. Interesanti. Vai apzināti?<br /><br /><br />Citam čomam, kurš kopā ar mūsu bradātājiem veido tādu kā ciematiņu drauga dzimtas lauku īpašumā, ir draudzene ar Kurzemes izcelsmi. Mūs visus vieno šī vieta Zemgalē kādus 150km no mazpilsētas. Šeit, kā gadu gaitā izrādās, satiekas māksla un cilvēki.<br /><br />Pirms gadiem diviem biju rakstījis e-pastu šīs manas mazpilsētas muzejam: <br />Vai negrib manu infrasarkano un citu melnbalto filmiņu izstādi? Šodien fiziski atgādināju par sevi, pierezervēju nākotnei un kā vienmēr: atklāšanas dienā diapozitīvu projekcija un tad pastāvīgajā izstādē - digitāli drukātas bildes pie sienas. Gribētos analogās bildes, bet ar diapozitīvu tas process bez starpposma īsti nestrādā, tāpēc hibrīda ceļš - analogs avots un digitāla izdruka. Lai gan es varētu mēģināt apgūt kontaktkopijas - pozitīva pasaule uz negatīvas filmiņas, kas top pozitīva uz negatīvā fotopapīra. Tas būtu potenciāls ceļš, ja būtu man labs foto palielinātājs. Katrā ziņā - jāķeras pie savas izcelsmes pilsētas sev nozīmīgo vietu apzinātas fotografēšanas infrasarkanajā spektrā un ne tikai, hehe.<br /><br /><br />Kurzemnieki izkaisīti pa visu plašo Latviju!<p>Latesturn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2396402026-07-11T07:30:002026-07-11T07:30:002026-07-11T05:55:46Z2026-07-11T05:55:46Z<p>Ir slikti, ka vairs nav Latest sadaļa, jo grūtāk atrast prātīgu sviestu cibā.<br /><br />Ir labi, ka vairs nav Latest sadaļa, jo neredz to psiho namu, kas to vietu izmantoja kā čatu.<p>Šķīvji skan pēc trijstūriem un vēl nez kā, tikai ne pēc šķīvjiemurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2395942026-07-04T21:38:002026-07-04T21:38:002026-07-04T19:21:28Z2026-07-04T19:21:28Z<p>Visu dienu nočakarējos ar jauno un smalko platenieka kārtridžu un preampu,<br />regulēdams tos un cenšoties samazināt vietām dīvainās augšas, kas maina atskaņoto priekšmetu raksturu, pārvēršot vienu skaņu teju citā. Gribējās teju norakstīt pirkumu kā nesekmīgu vai pat defektīvu... Taču no sākuma jāpārliecinās, ka savā galā visu izpildu pēc grāmatas. Tāpēc palūdzu draugam 3D izprintēt Technics Overhang Gauge klonu jeb adatas attāluma un izvērsuma kalibrēšanas instrumentu, jo varbūt, ka ar bīdmēru un aci netrāpīju pusmilimetra tolerancē, tā kā konstrukcijai klāt īsti netiek un jāmēra leņķī. Bet leņķī lomu spēlē parallax un mainīgie malu garumi, tādēļ var aizšaut viegli tos 52mm garām, jo milimetrs Line Contact adatai ir jau kritiski, problēmu potenciāli skaidrojoši.<br /><br />Vēl jau fakts kā tāds, ka jaunajam verķim ir jādod stundas 50-100 iestrādāties. Šīs darba stundas vēl nav sasniegtas. Vēl jau fakts, ka man tinīts ap 14kHz. Vēl jau fakts, ka no pasākuma skaņošanas pirms divām dienām prāts joprojām noguris varētu būt un hipersaasināti uztver sibilances, kuras graizīju nost un liku klāt, atkarībā no runātāja skaņas īpatnībām. Vēl varētu lomu spēlēt tinīta skaļuma pieaugums, vakar izmantojot tagad sev reti nozīmētās suverēnās tiesības ko foršu apsisties, kas ieveda skaisti mainītā realitātē, pēc kuras biju teju sailgojies, tādējādi ar smaidu un nostalģisku krāsojumu izbaudīju katru tās minūti... <br />Vēl jau telpas faktors - primārajos atstarojuma punktos man nekādu absorbētāju vēl nav un austiņas... Austiņas, jā - tur vajadzētu nopirkt vai uztaisīt pāreju, lai nākotnē varu izolēt telpas īpatnības šādos čakaru gadījumos, klausīties skaņu pa tiešo - bez telpas iekrāsojuma/kropļojuma. Varētu principā uztaisīt no instrumentu kabeļa pāreju - vienā galā lielais austiņu štekeris, bet otrā - mazā štekera ligzda un varētu ērti vērtēt muzonu ar Marshall IEM/Earbuds, piržot taisni turētu toni ierastajā dīvāna spotā.<br /><br /><br />Tāpēc metu padarīšanu pie malas un skatos YouTube, atpūtinu ausis,<br />tikai nu - diža atpūtināšana nesanāk - dīvainā augšu skaņa, akcents uz tām un mainītais raksturs/skanējums dzirdams arī YouTube video - un ne vienā vien!!! Tagad domāju - mana resīvera gļuks, vai arī šajā video augšas (S burti un augstāki šņāceņi/skaņas) ir stipri dīvainas - tādas, it kā sasmērējušās gar smiltīm noklāta plāna tērauda vai ar stikla šķiedru stiprinātas plastmasas loksni + akcentētas lieki par decibeliem 2? <br /><br />Vai arī man vienkārši rādās/nogurušas ausis?<br /><br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=2TjzI35I6Sc">https://www.youtube.com/watch?v=2TjzI35<wbr />I6Sc</a><p>Cripple A Gamingurn:lj:klab.lv:atom1:disfigurator:2391232026-07-03T07:52:002026-07-03T07:52:002026-07-03T10:40:55Z2026-07-03T10:40:55Z<p>Sony pirms 13 gadiem ierēca par Microslop centienu X-Box pārvērst par Always-Online konsoli, tādējādi faktiski iznīcinot lietotu spēļu tirgu.<br /><br />Šodien - Sony paziņo, ka pārtrauks fizisku disku ražošanu. Sony šodien - izņem no veikala simtiem filmu, laikam atņemot tās pat tiem, kas nopirkuši jau. Jo digitālās distribūcijas/licencēšanas iemesli, kas nez kādēļ Sony gadījumā tiek piemēroti atpakaļejoši/retroactively, nozogot reiz licencēto no leģitīma pircēja, kas iegādājās produktu tad, kad tas bija pilnībā licencēts. Wat? Totāls. Fagotisms!<br /><br />Es saku: Sony - ej dirst! Ja es jelkad nākotnē pirkšu digitālu spēli jaunu (2026+), tad tas būs Steam platformā, kur ir atmaksa un nav jāmaksā par online geimingu (kas man pohuj, bet principi) un, kur ciena spēlētāju, kur daudz vairāk spēļu. No pārbaudīta digitālā izplatītāja. Tas, vai arī 100% pirātisms.<br /><br />Biju PlayStation geimeris kopš PS1, jo tieši viņu piedāvājums bija/ir man pa spalvai: krietni tvirtas Horror/Action/Adventure spēles - eksperimentālas, radošas, nozīmīgas, tumšas. Pieaugošajiem - atšķirībā no Nintendo multenēm. Noslīpētas, atšķirībā no Indie. Tur dzima manu fizisko spēļu kolekcija. Bet tagad - sēžu uz PS4 un nedomāju nemaz pirkt PS5, 6 vai 666, sevišķi par šodienas cenām un augošajiem ierobežojumiem, kurus nopērkam ar jaunām Sony konsolēm.<br /><br />Ā, un PS3 digitālo Store arī ver ciet, nevarēs vairs tur pirkt spēles. Pēc gadiem 10 aizvērs gan jau pavisam un nevarēs pat pirkto nokačāt - ja jau digitālās filmas var izraut no ķetnām, tad kāpēc ne spēles? Un spēļu cenas iekš PS3 Store ir joprojām augstas. Konsole ir pensionārs, bet turpina plēst ādu nost pār acīm, jo digitālā izplatīšana Sony gaumē to iespējo un vecie brīvā tirgus likumi tur atmesti, nestrādā.<br /><br /><br />Citas ziņas: industrija grib salikt reklāmas spēlēs : D<br />Rīt moš būs reklāmas pa vidu filmām arī diskos. Grāmatās moš ar, sevišķi Kindle u.tml. <br />Reklāmas iekš lētākajiem Maxima u.tml. DVD jau bija - to sākumā. Pat tādas, kuras nevar izlaist. Ir pat amizanti tās šodien paskatīties - sava laika hārdkodētais artefakts, kas reklamē miroņus 90. gaumē. Hohma. Biksītes pa pastu.<br /><br /><br /><br />Šis taimlains ir smagi sapists un man ir arī citi hobiji. Soo, fuck off you fucking fuck. Iemesli: likums netiek pakaļ izdarībām. Un tur, kur likums ir, tas netiek piemērots. Nekontrolēts krapitālisms.<br /><br /><br />Nākotnē tad varbūt tikai Steam un Steam Machine/GabeCube, jo Windows un X-Box ir tāds pats vēzis, bet es balsoju ar maciņu. Tas, vai arī 100% pirātisms, kas šādā tirgū ir kļuvis jau par morāli pareizo soli.<p>