Sade koncerts savulaik palika nenoskatīts.
Šodien uznāca vēlme turpināt darbu pie Les Choristes tulkošanas. Savus 10% šodien piebeidzu. Vēl savi 35% atlikuši. Kādu dienu piebeigšu. Teju vai gadu to epizodiski daru.
Aizbraucām uz kapiem. Svecīšu vakars. Pilns ar mazām gaismiņām. Nebūtu asais vējš un sniegs varētu vairāk tur pabūt. Nolikām svecītes, pieminēju tos, kuri nu jau ir tai saulē. Aizdomājos un tomēr viņu tik daudz.. pārāk daudz.
Kāds teica, jābūt līdzsvarā. Tā gan.
Nedrīkst radio Skonto klausīties vakarā. Jo senāka mūzika, jo dažādas atmiņas apaug ap to. Vajag ko ņiprāku.
Rīt būs brangi smaga diena. 4dien laiž gaisā vienu projektu. Tas vēl jāsavāc kārtībā ar steigu.
Labi padarīta darba sajūtu nevar par nekādu naudu nopirkt. Patīkams nogurums. Izjutu visvairāk pēc velobrauciena.
Liela bļoda ar griķiem un pienu - vieglas un vienkāršas vakariņas, bet man tik dikti garšo jau gadiem ilgi.
Drīz jau advente. Tāds tumšs laiks, kam jātiek cauri. Vienmēr pārsteidzis, ka jau pēc Ziemassvētkiem dienas paliek garākas - nodzīvo šo tumšo laiku un kaut kā nenojaut to visu pat. Pelēcība liekās mūžīga un visu dienu. Laiks ievīstīties segā un vismaz līdz rītam ne par ko nedomāt.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |