iespejams, ka nav iistaa vieta kur sho izvietot, bet tiem, kas grib seesties pie stuures dzzerumaa, iipashs iisais internet kurss paredzeets. Ar shausmam lasu zinjas 1dienas riitos, jo katru nedeljas nogali kaads aiziet bojaa. Turklat iet bojaa ari nevainigi cilveeki, kuri kljust par upuriem dzeerushiem brauceejiem. Ir veerts padomat. Kad racionala informacija nepalidz, tad naakas parliecinat savadak. Brīdinu - saturs var but nervus traumeejosh. Nemaitaajiet sev dienu. Tas ir tikai viens gadijums, kuru mums ir iespeja redzet, bet cik gan ir nokluseetu un nezinamu gadijumu!
esmu nevaaaji izguleejies, jo pamodos pirms paaris stundaam un esmu atpakalj ierindaa.
Tad nu pasaakums ir galaa un shogad varu salidzinat jau peernaa gada artavu un shii gada veikumu. Principaa uzskatu, ka shogad teemas nebija tik vispusiigi izveeleetas un nebija teemas, kā piemēram, "Kā veicināt Aizkraukles tēlu?. Pagājušo gad pierādījās, ka tieši šāda tēma, kura skar reģionālos PR pārstāvjus no pilsētu domēm utt. interesē visvairāk - kā viņiem strādāt savā pilsētā, pagastā utml. ar dalībnieku sarakstu var iepazīties šajā saitē:
http://www.rkt.lv/nometne/dalibnieki_20
Par dalibiniekiem varu tikai teikt shadus vardus. Bija aktivisti un bija kluseetaji. Daudzas reizes pleesos pie mikrofona, jo nu velejos izmantot izdevibu un izteikt savu lielo domu :) nu ir man taa mute dikti liela. Ja reiz diskusija, tad diskusija. Diemzhel aktiivie runataji bija mazaakumaa, tadelj ari nevareja uzzinat visu domas. Tas man pietruuka. Tikai sarunaas pie kafijas vareeja parunat aci pret aci ar kaadu.
varbut es maldos, bet nometnes pasakumos - diskusijaas pietruuka struktureetiibas. nebija konkreeta raamja, kuraa stradat. bija guuti savstarpeji vienoties par to. Sakumaa pirmajaa diskusijaa moderators K. Rozenvalds ljaava pashiem it kaa njemties savaa sulaa, bet nu nesanaca, kaa gaidits. Es uzskatu, ka vajadzeja kaadu moderatoru stingru roku, jo ljoti biezhi diskusija klaji novirzijaas no apspriezhamaas teemas. Labs piemers ir Domburs shai gadijumaa - kad nav laika paarcereet dziives jeegu, tad ir nepiecieshams konkreeti risinajumi un domashana, nevis uudens lieshana.
es nezinu vai man izdosies bet es gribeeju par katru pasakumu izteikt savas domas un mazliet atstaastiit notikumus peec savas atminjas, varbut veelak tie tiks papildinati uml. Katrai daljai veltiijot jaunu teemu. Skatisimieskas no taa visa sanaaks.
Par to vai ir/bija veerts apmekleet sho nometni - par to meees runajam ari ar maniem kursa biedriem Ievu Ereeli un Agnesi Alksni. Iepazinos ari ar Lauru Vondu - ljoti jauka meitene no zemaka RSU kursa. Galvenaa atzinja jau taa ka bija veerts lai redzeetu liimeni kaadaa stradaaa PR Specialisti un uzzinatu visparejo liimeni. Nometne ik gadus sniedz iespeju runat ar zhurnalistiem, ar kuriem savu muzhu nebutu sanacis savadak satikties un runat par profesionaliem jautajumiem. Ljoti pozitiivs fakts. Principaa jau otro gadu no kaartas izjuutu labumu to, ka iespejams nodibinat kontaktus un aplukot ko gan cilveki sastradajushi un kada ir vinju pieredze. tad nu rakstu taalak visas savas pardomas.
tatad sheit ir programma, kuru ari nokopeshu un izvietoshu komentaraa, lai varetu paraadiit to, kaadi pasaakumi bija un par kaadiem buus mans apraksts. http://www.rkt.lv/nometne/programma_2004.h
Diskusija: "Sabiedrisko attiecību un reklāmas mijiedarbība"
shada bija pirmaa nopietnaa diskusija nometnee. Andris Blaka ir pazistams reklaamistu viduu, cienijams profesionaalis. Saturiski diskusija izveertaas ar lielam mokaa, jo lektors staastija par savu pieredzi saistibaa ar reklaamu utml. Diemzhel taa ari nekaa jauna kopumaa neuzzinajam. Tikai notika kaarteejaa dalishana PR un reklaama. Cik nu katram vajadzetu teret naudas reklamai un cik PR. Protams, ka PR njem naudu nost reklamas budzhetiem, par to reklamisti nav stavaa sajuusmaa. Diskusijaa vaaji bet tomer izskaneeja problema par to, ka daudzviet pastav nespeeja savienot shis lietas vienotam meerkjim. Uzskatu, ka vislabak butu viens cilveks uznjemumaa kursh izprot gan uznjemuma vajadzibas gan PR un reklaamas darbibas specifiku, lai vaditu shis marketinga lietas. Neviens arejais konsultantu dienests nespees sniegt tik precizu uzstaadijumu, meerkjus kaa ieksheejais konsultants, lai kopigi saprastu kaadi ir sasniedzamie meerkji un lai nebutu taa ka PR un reklaama katrs velk uz savu pusi jo nav vienotu meerkju. SLikts piemers manaa skatijumaa: Eiropas Savienibas informormeshanas kampanja, kuraa reklaama bija klaji atrauta no PR aktivitiateem. Par lielisku piemeru jaamin LMT darbiiba shajaa jomaa. Par to es runaaju personigi ar Daavidu Dani, LMT preses sekretaru jau pagajushajaa nometnee. Vinjiem tas ir attistits un to var redzeet. Labs piemers, kursh butu janjem veraa arii citiem.
Diemzhel diskusijaa taa ari netika parrunats lietas kuras butu vairak vai mazak praktiskas, kaadelj un kaa butu jaizmanto PR un reklama lai tie sniegtu vislielaako efektu. Bija dazhas labas domas, tomeer taas taa ari netika attistitas talak un runa turpinajas par to kadelj PR atnjem naudu reklaamas jomai. Likaas ka pastav it kaa kareivigi divas puses kuras tad ari aizstaav sevi. Diskusija beigaas verteejama kaa divu jomu intereshu parsprieshana, nevis efektiva un prakstiska sho liidzeklju izmantoshana uznjemumu darbaa.
mans viedoklis par shaadu mijiedarbibu ir shaads: ja uznjemums ir jauns un vinjam teela nav, bet nepiecieshama turpmak reklama/parliecinashana, tad nepiecieshams izveidot uzticamu teelu ar PR lidzekljiem. Veiksmiiga parliecinataja teela veidoshanai, lai varetu notikt parliecinashanas process (reklaama). Skaidrs, ka no uzticamas personas sanjemsiet labak vestijumu, kaa no jums neveelamas, nepazistamas, neatpazistamas personas (komunikatora). Savukart citreiz reklamas kampanja var tikt papildinata ar PR liidzekljiem. (Principaa veletos iziet uz to, lai saaktu lietot ari savaa leksikaa vairak apzimejumu SA, tomer daudz lasiitaaa anglju valodas lietoshana dara savu.) Uzskatu, ka sho abu lidzeklju mijiedarbibu nosaka tieshi gadijums un nepiecieshamiba kaadi meerkji ir jasasniedz. Musdienas viss kljust integreets un tas ir ljoti nozimigi lai ari SA un reklama tiktu integreeti kopeejaa koncepcijaa. Jaa, SA ir strateegisks vadiibas riks un tadelj palieku pie uzskata ka reklaamai (pareizak sakot taa koncepcijai un vestijumam) ir japakljaujas SA noteiktajiem uzstaadijumiem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |