The CUBA's Tale...

Vispār forša diena.
Daudz padarīts. Arī universitātē pabūts. Un bija forši.
Sanāca sēdēt blakus ar Žeņu, kas ir samērā simpātiska meitene. Nu tā, pat teiktu, ka man viņa, iespējams, varētu iepatikties. Bet nu dzīves pieredze ir iemācījusi nesteigties ar subjektīviem secinājumiem un ļaut lietām iet savu gaitu. So, primāri paliek studijas :) Vismaz esmu sapratis, ka šie kursi jau dod ne tikai kaut kādu "izglītību", bet dod zināšanas arī tik svarīgās dzīves lietās, kā, piemēram, veiksmīga bērna audzināšana.
(Bet vispār patīk jau man tie cilvēki, kas neskatās debesīs un neķer zvaigznes. Jo tie skrienošie tik to vien dara kā stresu sadzen. Varat teikt ka vecs, bet es tagad varētu sēdēt savā būdā kaut kur meža vidū pie ezera un griezt kaut kādas koka figūriņas. Nē, vispār - nezinu, varbūt tad man ik pa laikam pietrūktu pilsētas dzīve. Bet, nu, ir tā, ka prasās tādu mieru. Gan apkārt gan dvēselē. Piepildījumu. Nu, laikam to, ko sauc par laimi, kad tev neko vairāk nevajag.)
Vēl nopirku baigi stilīgo mapi universitātei. Ar Dragonu virsū un ķīniešu hierogrifiem. Nu tāda "stilīga". Man jau patīk. *bling-bling*

Interesanti ir tas, ka profesija, kas attīstītās pasaules valstīs ir viena no vislabāk apmaksātajām, pie mums ilgu laiku ir bijusi kā viena no vissliktāk finansētajām. Skandināvijā, Anglijā, ASV, u.c. Eiropas valstīs skolotāju algas pēc to lieluma atrodas 1.-4. vietā, zaudējot tikai tādām profesijām kā juristi, ārsti, bet citur pat atrodas 1.vietā. Nu, tā vismaz professors Baldiņš mums stāstīja.

Tagad jāizmēģina arīdzan šodien nopirktais audio hubs. Varbūt sanāks beksim to skaņu skālāku padarīt. (UPD: nesanāca)
Un vēl man ir arī proga gičas skaņošanai, kas šodien arī jāiepēta. :)
Miegs nāk, ka vai zin.